Ko īsti paredz valdības izstrādātais likumprojekts par atbalstu krīzē

Finanšu ministrija
19.03.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Likumā [Finanšu ministrija šeit un turpmāk to dēvē par likumu, taču patiesībā tas ir likumprojekts, kas vēl jāpieņem Saeimai un jāizsludina valsts prezidentam] teikts, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (krīzes skartās nozares) un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt.

Likums paredz, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda.

Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

Likumā paredzēti arī atbalsta pasākumi, kas tiks piemēroti neatkarīgi no nozares.

Likums paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi.

Laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību nosaka šis likums. Paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, pārmaksāto PVN summu atmaksā īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais PVN likums, tādējādi radot brīvus finanšu līdzekļus COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

VID šajā, 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi COVID-19 krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

Līdz šā gada 1. septembrim ārkārtas situācijā kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai biedrības valdei ir tiesības sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci vai biedru kopsapulci, nosakot, ka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem ir tiesības tajā piedalīties un balsot, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Dalībnieku (akcionāru) sapulce vai biedru kopsapulce varēs notikt arī tikai elektroniski. Likumprojekts paredz arī kārtību, kā akcionāriem iespējams savu attieksmi paust rakstiskā procedūrā.

Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjekti, kā arī biedrības, nodibinājumi, un reliģiskās organizācijas par 2019.gadu sagatavoto gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu, ja tāds ir jāsagatavo) būs tiesīgi iesniegt vēlāk par normatīvajos aktos noteikto termiņu (attiecīgi par 3 vai 4 mēnešiem).

COVID-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā spirts, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, var būt nedenaturēts. VID var piešķirt komersantiem, kuriem ir speciāla atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%. Šiem komersantiem, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, jāinformē VID par spirta ražošanas procesa sākšanu ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms spirta ražošanas procesa sākšanas. Savukārt, ja dezinfekcijas līdzekļa ražotājs, pamatojoties uz VID izsniegtu atļauju alkoholisko dzērienu iegādei, pats ievedīs vai saņems spirtu no citas dalībvalsts, piemēro akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā.

Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt no likuma par nekustamā īpašuma nodokli atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros. Šīs tiesības pašvaldība var īstenot, gan pieņemot lēmumu par visiem nodokļa maksātājiem, gan nosakot noteiktas nodokļa maksātāju kategorijas. Lēmumu pašvaldībām publiski ir jādara zināmu nodokļu maksātājiem.

Paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.

Garantiju nosacījumi (programmā uz katriem 10-15 miljoniem eiro riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):

Atbalstāmais uzņēmums - mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;

Nav nonācis finanšu grūtībās līdz COVID-19 krīzei;

Garantijas apmērs līdz 50%;

Garantijas maksimālā summa līdz 5 miljoniem eiro vienam uzņēmumam;

Garantijas maksimālais termiņš ir līdz 2 gadiem;

Garantija tiek izsniegta par esošām saistībām (investīciju aizdevumi, finanšu līzingi), kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem;

Garantija var tikt izsniegta arī par apgrozāmo līdzekļu aizdevumu līdz trīs gadiem (gan uzņēmumam uzņemoties jaunas saistības, gan restrukturizējot esošo kredītiestādes piešķirto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu).

Aizdevumu nosacījumi krīzes risinājumam (programmā uz katriem 25 miljoniem riska seguma iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):

Atbalstāmais uzņēmums - mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;

Nav nonācis finanšu grūtībās līdz COVID-19 krīzei;

Aizdevums jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai;

Maksimālā summa līdz 1 miljonam eiro vienam uzņēmumam;

Maksimālais termiņš līdz 3 gadiem;

Pamatsummas labvēlības periods (grace) līdz 12 mēnešiem;

Būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības;

Samazināta/subsidēta % likme.

Likumprojektā iekļauti arī Tieslietu ministrijas jomas jautājumi par civiltiesisko saistību kavējumiem. Tāpat ietverti arī nosacījumi par budžeta elastību, lai operatīvi risinātu jautājumu par līdzekļu piešķiršanu krīzes skartajās nozarēs.

Likumprojekts ir nodots Saeimai izskatīšanai steidzamības kārtā.

Seko mums