Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Brīdī, kad Bolīvijas prezidentam Evo Moralesam nav izdevušās iecerētās vēlēšanu mahinācijas un viņš bijis spiests aizbēgt no valsts, Pietiek ekskluzīvi publicē nule iznākušās Lato Lapsas grāmatas „Brūnās Jaunavas bērni Svētās Nāves ēnā” nelielu fragmentu, kurā aprakstīts, kā tieši nu jau bijušais prezidents palīdzēja saviem kolēģiem – kokas audzētājiem un kāda īsti eiropeiska birokrātija valda šajā eksotiskajā biznesā.

Viljafatimas tirgus atrodas pavisam netālu no galvaspilsētas Plaza del Maestro laukuma, apkārt kūsāt kūsā Lapasas populārākais sarkano lukturu rajons, tā ka viena jezga un vieni darījumi plūstoši pāraug otros. Atšķirība tikai tā, ka mīlas priesterienes – un arī pa kādam priesterim – darbojas brīvajā tirgū, savukārt kokas lapu tirgus ir smalki un precīzi regulēts – viss tiek dokumentēts un nodrošināts ar pavadzīmēm un stingrām atskaitēm.

Viss te ir, kā pienākas normālā biznesā, – kārtība, sistēma, dokumentācija, stingra apsardze un vēl striktāki procesa uzraudzītāji. Kokas lapu tirdzniecības process notiek stingri atbilstoši nu jau bijušā prezidenta, īstena kokas audzētāju - cocalero pārstāvja Evo Moralesa iedibinātajai sistēmai ar saukli – Coca Sì, Cocaìna No! Īsi un skaidri – kokai jā, kokaīnam nē, lai cik brīnumaini un neticami tas arī šķistu pirmajā brīdī.

Kad 2006. gadā par Bolīvijas prezidentu kļuva Moraless, valsts principiāli mainīja nostāju jautājumā par amerikāņu varas iestāžu iedvesmoto neefektīvo karu pret narkotikām, un jaunā programma tika nosaukta “Kokai jā, kokaīnam nē”. Zemniekiem tika oficiāli atļauts kultivēt koku nelielos zemes gabalos, produkciju pārdodot visādiem atļautiem rūpaliem, tikai ne kokaīna ražošanai, un viņi tika aicināti visādos veidos pašregulēties.

Tieši šī iemesla dēļ tad arī tūristus Fatimas tirgus ēkā tagad neko īpaši negaida, bet arī ārā nedzen – lai jau skatās, nekā slēpjama te nav, vismaz no nezinātāja acīm pilnīgi noteikti ne. Fotografēt viesiem gan nav ieteicams, tā var uzprasīties uz nepatikšanām, bet tas arī gandrīz vienīgais labas uzvedības kodeksa punkts. Daudz vairāk te necieš starpniekus un citus par parazītiem uzskatītus ļaudis, – katrai kokas audzētāju kopienai te ir savas telpas, kur viņi sēž un pārdod sūrā, grūtā darbā audzēto.

Tik tiešām, ir ne mazums ciematnieku, kas dodas uz Fatimas tirgu pārdot izaudzēto, un visi apgalvo, ka tikai un vienīgi viņu ciemata terasēs aug pasaules labākā, saldākā, garšīgākā un iedarbīgākā koka. Atrod tāds indiānis transportu, kur var iekraut varbūt piecus, varbūt desmit izkaltētās ražas maisus, un dodas pietiekami garajā un arī bīstamajā ceļā.

Bolīvijā ir divi kokas audzēšanas reģioni, no kuriem lielākais – Jungasa – atrodas nemaz ne tik tālu uz ziemeļiem no galvaspilsētas. Apmēram trīsdesmit tūkstoši oficiālo – nu, pie oficiāluma vēl nonāksim – kokas audzētāju tur ir apvienojušies sešās federācijās, kuras savukārt kopā izveidojušas Consejo de Federaciones Campesinas de los Yungas.

Viņi tad arī ražo Bolīvijas neapšaubāmi lieliskāko un, ja tā varētu izteikties, garšīgāko koku – mazas, zaļas, gandrīz vai saldas lapiņas. Kokaīna ražošanai tas nav svarīgi, bet tradicionālajai kokas košļāšanai šīs lapiņas ir nesalīdzināmi labākas par otrā kokas audzēšanas reģionā Kočabambā audzētajām.

Tas izklausās jokaini, bet fakts – ja parēķināt potenciālos ieguvumus un rentabilitāti, teorētiski gan cūku un mājputnu, gan arī vairāku lauksaimniecības kultūru audzēšana šeit būtu ienesīgāka nekā kokas krūmi, taču vajag sākotnējos ieguldījumus, un tādi vidusmēra bolīviešu zemniekam ir vienkārši neiespējami.

Koka ir vienīgā, kas ir ekonomiski atbilstoša vietējam dzīves līmenim un, smalki izsakoties, ekonomiskajam modelim. Īstenībā ir tikai viens iemesls, lai koku neaudzētu, – ja šī nodarbe ir nelegāla. Visādi citādi nabadzīgam zemniekam, kuram jāizvēlas, ko tieši audzēt, koka ļoti pārliecinoši ir numur viens.

Tiesa, tiem, kas domā, ka Jungasas kokas audzētāja dzīve ir gan smagu darbu aizēnota, toties kopumā svabada, skaista un neierobežoti ienesīga, nāksies vilties. Visvisādu birokrātisku nosacījumu te ir vairāk nekā Eiropas Savienības platību maksājumu vai līdzīga finansējuma saņemšanai.

Ķibeles Peru un Bolīvijas kokas audzētājus piemeklēja jau tālajā 1949. gadā, kad abas valstis apmeklēja Apvienoto Nāciju komisija, kuras uzdevums bija „izpētīt kokas lapas košļāšanas efektus un iespējas samazināt to audzēšanu un kontrolēt to izplatību”.

Komisijā bija sapulcējušies ikdienišķi stulbi un aprobežoti ierēdņi, kuriem viss bija skaidrs jau pirms ierašanās. Kāds brīnums, ka viņi bez īpašas piepūles „izpētīja”, ka vietējo indiāņu iecienītā kokas lapu košļāšana ir derdzīgs ieradums, kurš pat veicina iedzimto „rases degradāciju” un „cilvēkā rada nevēlamas intelektuāla un morāla rakstura pārmaiņas, kas kavē košļātāja iespējas iegūt augstāku sociālo standartu”.

Ar šo ziņojumu pietika, lai Apvienotās Nācijas nolemtu, ka indiāņu iecienītā tradicionālā kokas lapu košļāšana ir narkotiskas atkarības paveids un līdz ar to pasludināma ārpus likuma. Viss tālākais jau gāja kā pa sviestu. Divpadsmit gadu vēlāk ANO pieskaitīja kokas lapas pie Narkotiku konvencijas „pirmā saraksta” narkotikām – visbīstamākajām un visaizliegtākajām, kuru vidū ir arī heroīns un kokaīns.

Konvencijā bija izteikts aicinājums iznīcināt vispār visus, arī savvaļas kokas krūmus un iznīdēt kokas lapu košļāšanas tradīciju divdesmitu piecu gadu laikā kopš brīža, kad attiecīgā valsts parakstījusi konvenciju. Bolīvijas kārtējā militāristu valdība konvenciju ratificēja 1976. gadā, kas nozīmētu, ka 2001. gadā valstī vairs nevajadzēja būt palikušam nevienam kokas krūmam un nevienam tā lapu košļātājam.

Konvencijā gan bija izņēmums – koncernam Coca-Cola bija atļauts eksportēt un izmantot dekokainizētas kokas lapas. Tā nu katru gadu Bolīvijas valsts kokas kompānija eksportēja desmitus tonnu dekokainizēto kokas lapu, kuras ASV iegādājās vienīgā kompānija, kam bija to importēšanas licence, un tālāk jau iegūto kokas ekstraktu pārdeva The Coca-Cola Company. Savukārt visas pārējās kokas krūmu plantācijas tika vairāk vai mazāk konsekventi iznīdētas – tiesa, kā jau tas Dienvidamerikā bieži gadās, ar ļoti mainīgiem panākumiem un reizēm vispār bez tiem.

Stingru un skaidru valsts atbalstu koka un tās audzētāji ieguva tikai līdz ar Bolīvijas jaunās konstitūcijas pieņemšanu 2009. gadā. Tajā bija strikti noteikts, ka koka ir nācijas kultūras mantojuma un bioloģiskās daudzveidības daļa, kurai turklāt ir svarīga nozīme sociālajā vienotībā un saliedētībā.

Prezidents Moraless 2012. gadā ANO Narkotiku komisijas sēdē Vīnē vicināja pa gaisu kokas lapu un deklarēja: „Mēs neesam narkotiku atkarīgie, kad lietojam kokas lapu. Kokas lapa nav kokaīns. Mums ir jātiek vaļā no šī pārpratuma… kokas košļāšana Bolīvijā ir gadu tūkstošiem sena tradīcija, un mēs cerētu, ka jūs sapratīsiet, ka kokas lapu audzētāji nav narkotirgoņi.”

Sekoja vēl ilga un pamatīga politiskā jezga, līdz beidzot 2013. gadā kokas košļāšana Bolīvijā tika oficiāli atzīta par likumīgu. Savukārt jau Moralesa priekšgājēja prezidenta Karlosa Mesas administrācija divtūkstošo gadu sākumā iedibināja tā saukto cato sistēmu – atļāva ikvienai ģimenei tradicionālajos kokas audzēšanas reģionos zaļo lapiņu krūmus kultivēt tūkstoš sešsimt kvadtrātmetru platībā, un šo pleķīti tad arī sauc par cato.

Tas tika ieviests kā pagaidu risinājums un kārtējo reizi apliecināja, ka nekas pasaulē, tostarp arī Bolīvijā, nav tik ilglaicīgs kā pagaidu pasākumi. Cato sistēma darbojas joprojām, tikai ar šādām tādām pārmaiņām, kopējās platības palielinājumu un tamlīdzīgi.

Mana pēdējā brauciena laikā kokas likumā ir svaigi ieviestas jaunas izmaiņas, un nu jau legālo kokas krūmu plantāciju kopapjoms valstī ir divdesmit divi tūkstoši hektāru, kaut sākās viss ar divpadsmit tūkstošiem.

Pašiem kokas audzētājiem cato sistēma gan šķiet nejēdzīga, birokrātiska, ierobežojoša un pietiekamus ienākumus nenodrošinoša. Lai tiktu pie sava cato, jābūt vietējās cocalero organizācijas – sindicato – biedram, tad jāreģistrējas, lai saņemtu ID karti ar visiem biometriskajiem rādītājiem. Pēc tam konkrētajam cato jāveic uzmērīšana – un ne jau paša spēkiem, bet gan jāvēršas valsts kokas monitorēšanas kantorī. Uzmērījumi tiek iekļauti valsts datubāzē, un pēc tam situācija dabā tiek laiku pa laikam gan pārbaudīta ar satelītu, gan salīdzināta ar virszemes GPS datiem – galvenokārt tāpēc, lai cato kaut kā netīšām neizplestos.

Taču cato sistēmai ir viens liels pluss – tā reāli strādā, ļaujot Bolīvijas narkotiku industrijas ierobežošanas pasākumiem no malas izskatīties pietiekami iespaidīgi. Nekādi zvērīgie konflikti vairs nenotiek, kokas kopplatības ir zemākās kopš 2003. gada. Tiesa, amerikāņu varas iestādes arī par šo sistēmu nav sajūsmā. Viņi joprojām uzskata, ka vienīgais īsti labais veids, kā cīnīties pret kokas izplatību, ir iznīdēt katru krūmu, kas vien pagadās acu priekšā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...