Iesaki rakstu: 
„Es neuzskatu, ka katram politiķim jāatskaitās par katru savu personisko darījumu”, un „mums tomēr jāskatās uz formālo pusi”, – tā ilgus gadus par vienu no Latvijas izcilākajām korupcijas pētniecēm uzskatītā Rasma Kārkliņa Pietiek komentē sava kolēģa Arta Kampara „grēciņus”. Taču, kā rāda šie Pietiek sameklētie citāti no Kārkliņas iepriekšējo gadu paziņojumiem un vērtējumiem, pirms tikšanas pie politiskās siles un nepieciešamības aizstāvēt savus politiskos kompanjonus viņas viedoklis daudzos jautājumos bija, maigi izsakoties, būtiski atšķirīgs.
„Mūsu valsts tiesu sistēmai būtu jāraugās, kā interpretēt un piemērot likumus, nevis raudzīties no šauriem formāliem aspektiem.”
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 13.11.2004
„Viens no iemesliem, kāpēc tauta maz uzticas varai, ir nesodāmības kultūra. Jo īpaši politiskās korupcijas gadījumi bija ļoti izskatāmi un plaši aprakstīti, kā pazudušas lielas naudas summas, bet neviens sodīts netika.”
Rīgas Balss, 10.06.2005
„Jā, arī bezdarbība ir viens no korupcijas paveidiem. Korupcijas definīcijā ļoti būtisks nav tikai personiskais labums, ko gūst uz tautas rēķina, bet arī amata nelietīga izmantošana vai amata pienākumu nepildīšana. Tie nav tikai naudas zaudējumi, ja ceļu policists par piecīti palaiž iereibušu šoferi un tas uzbrauc kādam cilvēkam.”
Rīgas Balss, 10.06.2005
„Nesodāmības apziņa pret korumpētību ir valsts augstākajā līmenī. Ja tiks salauzta augstāko amatpersonu nesodāmība, mainīsies arī tautas attieksme pret varu.”
Latvijas Vēstnesis, 17.06.2005
„Partijām jāatzīst sava iekšējā demokrātija. Tas, ka viss nav tikai viena cilvēka rokās. Vajadzīgs savs iekšējais uzraudzības mehānisms, līdzdalība. Tā varētu būt arī nopietna ētikas komisija, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus ar kaut kādām konsekvencēm. Šādu mehānismu trūkums veicina nesodāmības kultūru partijās. Vēl svarīgāka ir arī kontrole no ārpuses. Vēlētājiem un pilsoniskajai sabiedrībai jābūt aktīviem. Amerikā ir tāda ietekmīga Sieviešu vēlētāju līga, radīta kā vēlētāju pārstāvniecība. Latvijā tā pietrūkst. Manuprāt, pagaidām politiķi vēl nemaz nav sadzirdējuši, ka viņi sabiedrības acīs zaudē ļoti daudz.”
Diena, 18.03.2006
„Nesen pirmajā lappusē virsraksts vēstīja, ka Eirobarometrs rāda, ka cilvēkiem Latvijā ir zema uzticība partijām. Raksta teksts gan parādīja, ka nav vis tā, ka respondenti ir "neuzticīgi" partijām, bet gan, ka tām "neuzticas". Varbūt tāpēc, ka partiju pārstāvji bieži sevi ir parādījuši kā "neuzticamus"? (..) Derētu pārdomāt gan jēdzieniskās atšķirības starp uzticēšanos un uzticību, gan to, kādā mērā šīs abas parādības ir savstarpēji saistītas: ir muļķīgi uzticēties neuzticamam cilvēkam, toties, ja kāds ir pierādījis, ka uzticīgi pilda savu solījumu, uzticēšanās ir pamats turpmākai sadarbībai.”
Diena, 26.08.2006
„Ja pilsoņi uzskata, ka publiskās institūcijas viņiem nekalpo, viņi paši mazāk pilda savus pilsoņa pienākumus, maksājot nodokļus un ievērojot likumus. Tādējādi draud izveidoties apburtais loks, kad, plaši izplatoties šādai attieksmei, vēl vairāk pasliktinās pārvaldes kvalitāte.”
Diena, 30.06.2007
„Valdības politiskā atbildība ir daudzveidīga, bet būtiski ir tas, ka skandālu rezultātā augsta līmeņa amatpersonas atkāpjas no amata vai pat mainās visa valdība. Šī veida atbildīgums Latvijā ir ļoti vāji izkopts.”
Politika.lv, 04.07.2007
„Nožēlojams ir fakts, ka Zatlers kā amatpersona nav sekojis administratīvajiem noteikumiem, kā jāraksta amatpersonas deklarācija.”
Politika.lv, 04.07.2007
„Bez principiālas turēšanās pie tiesiskuma principiem visos varas līmeņos nebūs iespējama nedz ekonomiska, nedz sociāla vai kulturāla attīstība. (..) Tikai atbildīga attieksme no politiskās elites puses liks apzināties savu atbildību arī dažādajām pilsoniskās opozīcijas iniciatīvām, veidojot konstruktīvu dialogu kā pamatu mūsu valsts tālākai izaugsmei.”
Diena, 03.11.2007
„Cilvēkos dusmas un noraidošu attieksmi raisa augstākā līmeņa politiskā korupcija.”
Diena, 07.11.2007
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
