„Kokvilnas lieta”: kas un kam īsti ko bija parādā un ko nozaga vai nenozaga
PIETIEK26.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai tiešām uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami vienkārši tāpat iedomājās nozagt deviņus miljonus eiro vērtu kokvilnas kravu Tadžikistānas uzņēmējiem un šo nodomu arī īstenoja, kā tas secināts tiesneses Intas Naruškas (attēlā) šā gada jūnijā taisītajā notiesājošajā spriedumā? Pietiek šodien publicē fragmentu no aizstāvības sagatavotās apelācijas sūdzības, kas parāda būtiski atšķirīgu un daudz ticamāku notikušā versiju.
„G. M. Gulami jau no 90. gadu beigām nodarbojās ar kokvilnas biznesu, un 2003. gadā biznesa pārrunu laikā G. M. Gulami iepazinās ar Andreju Stepovoju, kurš sevi pozicionēja kā personu, kurai bija sakari transporta-loģistikas jomā Ukrainā.
Lai attīstītu kokvilnas biznesu, G. M. Gulami patiešām bija nepieciešams ostas terminālis Ukrainā. A. Stepovojs tādēļ, izmantojot savus biznesa kontaktus, piedāvāja ostas termināli Iļječevskā, kas atbilda G. M. Gulami kokvilnas biznesa vajadzībām.
Lai nokārtotu visas A. Stepovoja nosauktās formalitātes, kas saistītas ar konkrētā ostas termināļa iegādi, G. M. Gulami vairākās daļās un dažādos veidos nodeva A. Stepovojam naudu 12 500 000,00 USD kopsummā.
Tomēr vairāku gadu garumā A. Stepovojs, aizbildinoties ar dažādiem no viņa gribas neatkarīgiem sarežģījumiem, tā arī nenokārtoja nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar konkrētā ostas termināļa iegādi.
Šī iemesla dēļ A. Stepovoja parādsaistības pret G. M. Gulami 12 500 000,00 USD apmērā 2009. gada 11. februārī tika fiksētas aizdevuma līgumā Nr. SSI-LE 2009-02/01 / starp A. Stepovoju un G. M. Gulami pārstāvēto uzņēmumu Silver Star International L.L.C.
Turklāt jānorāda, ka aizdevuma līgumu G. M. Gulami neiesniedza tiesā vienīgi tādēļ, ka pirmās instances tiesa, noraidot aizstāvības lūgumu par A. Stepovoja aicināšanu, liedza visu apsūdzēto aizstāvībai iespēju papildus nopratināt minēto liecinieku par parādsaistību rašanās faktiskajiem apstākļiem.
Ievērojot, ka līdz pat 2011. gadam A. Stepovojs parādsaistības neizpildīja, viņš šajā pašā gadā G. M. Gulami paziņoja, ka viņš esot Igaunijas Republikā reģistrēta uzņēmuma OU Logistic-Ekspress īpašnieks un valdes loceklis, un drīzumā notiks ievērojama kokvilnas partijas iegāde no Tadžikistānas Republikas.
A. Stepovojs piedāvāja G. M. Gulami dzēst savas parādsaistības, norēķinoties ar šo kokvilnu. Ievērojot, ka A. Stepovojs bija OU Logistic-Ekspress īpašnieks un pilnvarotā amatpersona, bet pats G. M. Gulami pats darbojās kokvilnas biznesā, viņš šim piedāvājumam piekrita.
2011. gada beigās tika noslēgts līgums ar muitas noliktavu SIA W.E.E.S.A. Tajā pašā laikā noliktavā sākās minētās kokvilnas partijas ievešana. A. Stepovojs apsolīja, ka bez sākotnējā kokvilnas daudzuma, kuram noliktavā vajadzēja ienākt līdz pat 2012. gada martam, papildus vēl tiek plānota 20 000 tonnu kokvilnas iegāde un piegāde.
Vēl 2012. gada vasarā G. M. Gulami, pieprasīja, lai A. Stepovojs izsniegtu indosamentu, ar kuru apliecinātu, ka jau pārdotā un vēl noliktavā glabāšanā atrodošās kokvilnas daudzums ir nodots Silver Star International L.L.C. kā apliecinājums parādsaisribu izpildei.
Minētais kļuva aktuāls it īpaši tad, kad 2012. gada oktobrī izrādījās, ka kokvilnas faktiskai īpašnieks ir nevis OU Logistic-Ekspress, bet gan līdz pat šim brīdim īsti nenoskaidrotas personas - Tadžikistānas Republikas pilsoņi.
Šādu apstākļu fonā A. Stepovojs ar elektroniskā pasta un kurjerpasta starpniecību nodeva G. M. Gulami strīdus dokumentus lietā, proti, kompānijas Logistic-Ekspress rīkojumu Nr.437, datētu ar 2012. gada 19. oktobri, SIA W.E.E.S.A. noliktavas kvīti (Warehouse receipt) Nr.866/12, datētu 2012. gada 8. oktobri, un aktu Nr. 2012/10/12-01, datētu ar 2012. gada 8. oktobri.
Kā jau minēts, diemžēl G. M. Gulami nevarēja iesniegt visus iepriekš norādīto apstākļu apstiprinošus pierādījumus, jo pirmās instances tiesa noraidīja aizstāvības lūgumu par A. Stepovoja aicināšanu uz papildu nopratināšanu, tādējādi liedzot iespēju G. M. Gulami uzdot A. Stepovojam jautājumus par minētajiem apstākļiem.
Tomēr A. Stepovojs, patiesībā tomēr nebūdams kokvilnas kravas īpašnieks, tādējādi par to maldinot G. M. Gulami un acīmredzot vēloties izvairīties no atbildības līdz šim nenoskaidroto kravas īpašnieku priekšā, turpmāk noliedza, ka būtu parakstījis iepriekš minētos strīdus dokumentus.
Ievērojot to, ka gan no lietas apstākļiem, gan arī no ekspertu atzinuma Nr. 1801467/1801548, secināms, ka A. Stepovojs minētos dokumentus patiešām nebija parakstījis, bet tos bija parakstījusi kāda cita persona, kura šos dokumentus nosūtīja no Ukrainas, tajā skaitā no OU Logistic-Ekspress e-pasta adreses, tad, iespējams, A. Stepvojs jau iepriekš bija izplānojis nodot G. M. Gulami dokumentus ar it kā viņa parakstu, bet patiesībā, nepieciešamības gadījumā bija gatavs jebkurā bridī no šiem parakstiem atteikties, apgalvojot, ka par šiem dokumentiem viņš neko nezina.
Uz to, ka viņš bija zaudējis uzticību šo nenoskaidroto personu - kravas patieso īpašnieku priekšā, norāda, ka 2012. gada 13. decembrī A. Stepovojs atdeva „par velti” sev piederošu uzņēmumu Tadžikistānas pilsonim Davlatkhon Azizov, dzimis 1967. gada 13. oktobrī, kā arī atstāja valdes locekļa amatu.
Arī turpmāk A. Stepovojs noliedza ne tikai to, ka būtu saņēmis naudu ostas termināļa iegādei, bet arī to, ka, izmantojot savas valdes locekļa pilnvaras, pats labprātīgi nodeva OU Logistic-Ekspress kokvilnu par labu Silver Star International L.L.C.
Ievērojot to, ka civillietas Nr. C04296713 ietvaros neizdevās atgūt kokvilnu, jo lietvedība tika izbeigta, OU Logistic-Ekspress vairāk nekā pēc diviem gadiem no it kā prettiesisko darbību konstatēšanas brīža vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, kas datēts ar 2014. gada 7. maiju, norādot, ka OU Logistic-Ekspress vēršas tiesībsargājošajās iestādēs, jo tikusi izdarīta iesniedzējam piederošā īpašuma piesavināšanās, lūdzot uzsākt kriminālprocesu un atzīt OU Logistic-Ekspress par cietušo.
Kriminālprocess Nr. 11816007414 tika uzsākts 2014. gada 28. maijā. Ievērojot to, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā acīmredzot bija objektīvas grūtības noskaidrot, kurš un pie kādiem apstākļiem „viltoja” dokumentus, kā tika „piesavināta” kokvilna, kā tika „slēpts” kokvilnas iztrūkums, kur tika „slēpti” it kā viltotie zīmogi, neiesaistot tajā A. Stepovoju, bet līdz ar to nepadarot visu to par kokvilnas kravas īpašnieku, lai kas arī viņi nebūtu, civiltiesiska rakstura prasību pret pašu A. Stepovoju, bija nepieciešami „fakti”, kas liecinātu, ka visas minētās darbības ir veicis G.M. Gulami.
Turklāt, kā acīmredzot tika vienlaicīgi noskaidrots, G. M. Gulami pašam nepiederēja nekādi aktīvi, uz kuriem varētu vērst piedziņu, proti, no viņa nebija iespējams piedzīt kriminālprocesā pieteiktā kaitējuma apmēru. Vienlaicīgi G. M. Gulami sievai V. Gulami piederēja vairāki nekustamie īpašumi, kā arī citi aktīvi, uz kuriem hipotētiski bija iespējama šādas piedziņas vēršana
Šādos apstākļos kriminālprocesā „pēkšņi” par „liecinieku” kļuva Normunds Žīgurs-Eļmurzajevs, kuram turklāt bija motīvs aprunāt G. M. Gulami, jo iepriekš tika atlaists no darba pienākumu pildīšanas par sistemātisku darba disciplīnas neievērošanu. Turklāt, kā pilnīgi nejauši tika noskaidrots lietas iztiesāšanas gaitā, N. Žīgurs-Eļmurzajevs par apsūdzēto apmelojošu liecību sniegšanu bija saņēmis arī atlīdzību 5 000,00 EUR apmērā.
Līdz ar to N. Žīgurs-Eļmurzajevs liecināja tieši to, kas bija nepieciešams, lai sekmētu nepamatoti uzsākta kriminālprocesa virzību līdz šim brīdim nenoskaidrotu kokvilnas īpašnieku interesēs...”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
