Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami vienkārši tāpat iedomājās nozagt deviņus miljonus eiro vērtu kokvilnas kravu Tadžikistānas uzņēmējiem un šo nodomu arī īstenoja, kā tas secināts viņu notiesājošajā Rīgas apgabaltiesas spriedumā, ar kuru viņam 2021. gada maijā tika piespriests sešu gadu un četru mēnešu cietumsods? Pašlaik slavenā lieta nonākusi līdz kasācijas instancei, un virkne faktu norāda, ka apgabaltiesa nav ņēmusi vērā ne acīmredzamas viltojumu pazīmes dokumentos, ne ekspertu secinājumus, ne arī pretrunas datos par uzņēmumu zīmogiem un amatpersonu parakstiem.

G. M. Gulami jau no 90. gadu beigām nodarbojās ar kokvilnas biznesu, un 2003. gadā biznesa pārrunu laikā G. M. Gulami iepazinās ar Andreju Stepoviju, kurš sevi pozicionēja kā personu, kurai bija sakari transporta-loģistikas jomā Ukrainā.

Lai attīstītu kokvilnas biznesu, G. M. Gulami bija nepieciešams ostas terminālis Ukrainā. A. Stepovijs tādēļ, izmantojot savus biznesa kontaktus, piedāvāja ostas termināli Iļječevskā, kas atbilda G. M. Gulami kokvilnas biznesa vajadzībām.

Lai nokārtotu visas A. Stepovija nosauktās formalitātes, kas saistītas ar ostas termināļa iegādi, G. M. Gulami vairākās daļās un dažādos veidos nodeva A. Stepovijam naudu 12 500 000 dolāru kopsummā.

Tomēr vairāku gadu garumā A. Stepovijs, aizbildinoties ar dažādiem no viņa gribas neatkarīgiem sarežģījumiem, tā arī nenokārtoja nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar konkrētā ostas termināļa iegādi.

Šī iemesla dēļ A. Stepovija parādsaistības pret G. M. Gulami 12 500 000 dolāru apmērā 2009. gada 11. februārī tika fiksētas aizdevuma līgumā starp A. Stepoviju un G. M. Gulami pārstāvēto uzņēmumu Silver Star International L.L.C.

Ievērojot, ka līdz pat 2011. gadam A. Stepovijs parādsaistības neizpildīja, viņš šajā pašā gadā G. M. Gulami paziņoja, ka viņš esot Igaunijas Republikā reģistrēta uzņēmuma OU Logistic-Ekspress īpašnieks un valdes loceklis, un drīzumā notiks ievērojama kokvilnas partijas iegāde no Tadžikistānas.

A. Stepovijs piedāvāja G. M. Gulami dzēst savas parādsaistības, norēķinoties ar šo kokvilnu. Ievērojot, ka A. Stepovijs bija OU Logistic-Ekspress īpašnieks un pilnvarotā amatpersona, bet pats G. M. Gulami pats darbojās kokvilnas biznesā, viņš šim piedāvājumam piekrita.

2011. gada beigās tika noslēgts līgums ar muitas noliktavu SIA W.E.E.S.A. Tajā pašā laikā noliktavā sākās kokvilnas partijas ievešana. A. Stepovijs apsolīja, ka bez sākotnējā kokvilnas daudzuma, kuram noliktavā vajadzēja ienākt līdz pat 2012. gada martam, papildus vēl tiek plānota 20 000 tonnu kokvilnas iegāde un piegāde.

Vēl 2012. gada vasarā G. M. Gulami pieprasīja, lai A. Stepovijs izsniegtu indosamentu, ar kuru apliecinātu, ka jau pārdotā un vēl noliktavā glabāšanā atrodošās kokvilnas daudzums ir nodots Silver Star International L.L.C. kā apliecinājums parādsaistību izpildei.

Tas kļuva aktuāls it īpaši tad, kad 2012. gada oktobrī izrādījās, ka kokvilnas faktiskais īpašnieks ir nevis OU Logistic-Ekspress, bet gan līdz pat šim brīdim īsti nenoskaidrotas personas - Tadžikistānas Republikas pilsoņi.

Šādu apstākļu fonā A. Stepovijs ar elektroniskā pasta un kurjerpasta starpniecību nodeva G. M. Gulami dokumentus, par kuriem tagad ir strīds. Tomēr A. Stepovijs turpmāk noliedza, ka būtu parakstījis iepriekš minētos strīdus dokumentus.

Ievērojot to, ka gan no lietas apstākļiem, gan arī no ekspertu atzinuma secināms, ka A. Stepovijs minētos dokumentus patiešām nebija parakstījis, bet tos bija parakstījusi kāda cita persona, kura šos dokumentus nosūtīja no Ukrainas, tajā skaitā no OU Logistic-Ekspress e-pasta adreses, tad, iespējams, A. Stepovijs jau iepriekš bija izplānojis nodot G. M. Gulami dokumentus ar it kā viņa parakstu, bet patiesībā nepieciešamības gadījumā bija gatavs jebkurā brīdī no šiem parakstiem atteikties, apgalvojot, ka par šiem dokumentiem viņš neko nezina.

Uz to, ka viņš bija zaudējis uzticību šo nenoskaidroto personu - kravas patieso īpašnieku priekšā, norāda fakts, ka 2012. gada 13. decembrī A. Stepovijs sev piederošo uzņēmumu atdeva „par velti” Tadžikistānas pilsonim Davlatkhonam Azizovam, kā arī atstāja valdes locekļa amatu.

Arī turpmāk A. Stepovijs noliedza ne tikai to, ka būtu saņēmis naudu ostas termināļa iegādei, bet arī to, ka, izmantojot savas valdes locekļa pilnvaras, pats labprātīgi nodeva OU Logistic-Ekspress kokvilnu par labu Silver Star International L.L.C.

Ievērojot to, ka civillietas ietvaros neizdevās atgūt kokvilnu, jo lietvedība tika izbeigta, OU Logistic-Ekspress vairāk nekā pēc diviem gadiem vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, kas datēts ar 2014. gada 7. maiju, norādot, ka izdarīta iesniedzējam piederošā īpašuma piesavināšanās, lūdzot uzsākt kriminālprocesu un atzīt OU Logistic-Ekspress par cietušo.

Atbilstoši tiesā izskanējušajām G. M. Gulami liecībām viņš ir bijis sen pazīstams ar Ukrainas iedzīvotāju A. Stepoviju, ir nodevis viņam lielas naudas summas, ko A. Stepoviju nebija spējīgs atdot. Oficiāli saistības bija noformētas ar G. M. Gulami piederošo kompāniju Silver Star International. Tieši A. Stepovijs tad savulaik arī piedāvājis norēķināties ar G. M. Gulami, izveidojot kopējo biznesu kokvilnas realizācijai.

Ņemot vērā, ka A. Stepovija solījumi par lieliem kokvilnu kravu apjomiem, kurus būs iespējams realizēt un gūt peļņu, lai segtu parādu pret G. M. Gulami, izrādījušies nepatiesi, pieņemts lēmums par norēķina veikšanu ar jau esošo kravu, kas atradās SIA W.E.E.S.A teritorijā. Rīkojums par kravas atkraušanu tika saņemts no kompānijas OU Logistic-Ekspress, tas netika viltots, un kokvilnas atkraušana notika pēc paša A. Stepovija un OU Logistic-Ekspress instrukcijām.

Taču A. Stepovijs un OU Logistic-Ekspress, kā jau minēts, nemaz nebija kokvilnas kravas patiesie īpašnieki – patiesībā krava piederēja Tadžikistānas pilsoņiem, kuri izmantoja OU Logistic-Ekspress biznesa operācijām. A. Stepovijs tādējādi faktiski norēķinājās par savām parādsaistībām pret G. M. Gulami ar svešu mantu (kokvilnu) un vēlāk, mēģinot piesegt viņu īstenoto piesavināšanos, apgalvoja, ka kravu piesavinājies G. M. Gulami.

G. M. Gulami notiesājošajā spriedumā minēts, ka ekspertīzei tika pakļauti dokumenti, kurus lietā iesniedza pats cietušais kā oriģinālus dokumentus. Taču eksperti konstatēja, ka paša A. Stepovija lietā iesniegtajos dokumentos viņa paraksts ir viltots – un, iespējams, to viltojusi tā pati persona, kas viltoja apsūdzētajiem inkriminētos dokumentus, tajā skaitā rīkojumu par kravas atkraušanu.

Šis ekspertu atzinums apstiprina G. M. Gulami sniegtās liecības, ka pats A. Stepovijs piesavinājies Tadžikistānas pilsoņiem piederošo kravu, lai norēķinātos ar G. M. Gulami, bet, apzinoties savu atbildību Tadžikistānas investoru priekšā, veicis manipulācijas, lai apsūdzētu G. M. Gulami par kravas piesavināšanos.

Kaut gan šim ekspertu atzinumam bija izšķiroša nozīme lietas izspriešanai, tiesas spriedumā ir teikts: “Eksperta atzinumā Nr.1801467/1801548 secināts, ka, iespējams, viltotos dokumentus parakstījusi tā pati persona, kas parakstījusi dokumentus, kas nosūtīti no OU Logistic-Ekspress elektroniskā pasta.

Kā izriet no eksperta M. Sedlinieka paskaidrojumiem pirmās instances tiesā, viltotie paraksti bijuši ļoti labi atdarināti. Šāda parakstu sakritība pamatoti pirmās instances tiesas ieskatā izskaidrota ar to, ka tieši šie sūtītie dokumenti bijuši par paraugu A. Stepovija paraksta atdarināšanai.”

Šāds tiesas secinājums ir dīvains, jo tas, kuri paraksti varēja būt ņemti par paraugu viltojumam, acīmredzami varēja būt noteikts tikai ar ekspertīzes palīdzību, bet nedz ekspertu atzinumos, nedz eksperta liecībās šādi apgalvojumi nav atrodami. Tātad faktiski tiesa bez jebkāda pamata vienkārši pasludinājusi pieņēmumu par faktu.

Turklāt ekspertu atzinumā ir ne tikai atzīts tas, ka viltojumus strīdus dokumentos ir veikusi, iespējams, tā pati persona, kas parakstījās paša cietušā iesniegtajos dokumentos, bet arī kategoriskā formā apgalvots, ka parakstus OU Logistic-Ekspress lietā iesniegtajos dokumentos nav izpildījis A. Stepovijs.

Līdz ar ko faktiski tiesas secinājums ir mēģinājums atspēkot pierādījumu tam, ka lietā ir konstatējams pašviltojums, un līdz ar to tiesa ir „piemirsusi” motivēt spriedumu daļā par eksperta atzinuma nozīmi, lai gan šis faktiski ir izšķirošais pierādījums lietas pareizai izspriešanai.

Tāpat tiesas spriedumā izteiktie secinājumi par dokumentu viltošanu pamatoti ar eksperta atzinumu, kurā konstatēta OU Logistic-Ekspress zīmoga nospieduma neatbilstība kompānijas iesniegtajam zīmogam.

Tiesā, sniedzot liecības, A. Stepovijs diezgan kategoriskā formā norādīja, ka OU Logistic-Ekspress esot bijis tikai viens zīmogs. Savās liecībās A. Stepovijs minēja, ka tikai pēc tam, kad zīmogu iesniedza ekspertīzes veikšanai, kompānija OU Logistic-Ekspress pasūtīja jauno zīmogu. Faktiski šī liecība pierāda, ka zīmoga nospiedums uz apsūdzētajiem inkriminētajiem dokumentiem ir nevis vienkārši cits kompānijas OU Logistic-Ekspress zīmogs, bet apzināti viltots, atdarināts zīmogs.

Taču aizstāvība, apskatot A. Stepovija izsniegto pilnvaru, kura varētu būt izsniegta 2012.gada 1.janvārī, konstatēja, ka tajā ir redzams no ekspertīzei pakļautā zīmoga atšķirīgs zīmoga nospiedums. Atšķirot nākamo lapaspusi šajā pašā krimināllietas sējumā, ir redzams, ka zīmogs ne tikai atšķiras vizuāli, bet satur pilnīgi citu tekstu.

Tas nozīmē, ka A. Stepovijs ir melojis attiecībā uz citu zīmogu neesamību uzņēmumam, otrkārt, uz strīdus dokumentiem varēja būt cits OU Logistic-Ekspress zīmogs, jo ar viņu pašu iesniegtajiem pierādījumiem pierādīts, ka zīmogi bija vismaz divi, un nevar tikt izslēgts fakts, ka to bija vairāk par diviem.

Tikmēr eksperta atzinumā, ar kuru tiesa pamatojusi notiesājošo spriedumu, ir vērtēta tikai viena kompānijas OU Logistic-Ekspress zīmoga atbilstība nospiedumam uz strīdus dokumenta, kaut gan lietā ir pierādīts, ka kompānijai bija vairāki zīmogi. Šie apstākļi nav tikuši nedz analizēti, nedz aprakstīti spriedumā.

Tāpat tiesa spriedumā nav devusi nekādu vērtējumu ne pierādījumu neesamību par kravas piederību OU Logistic-Ekspress, ne acīmredzamām viltojumu pazīmēm cietušo iesniegtajos dokumentos, kuru kopijas vizuāli atšķiras no oriģināliem, ne tam, ka cietušie iesniedza lietā nepilnīgu saraksti starp OU Logistic-Ekspress un apsūdzētajiem, maldinot procesa virzītāju par sarakstes pilnīgumu un to, ka tā pierāda strīdus dokumentu nenosūtīšanu apsūdzētajiem no A. Stepovija.

Interesanti, ka tiesa arī nemaz nav nodrošinājusi iespēju nopratināt apelācijas instances tiesā lietā svarīgu liecinieku – to pašu A. Stepoviju. Viņš izvairījās no tiesas un vispār nav ticis nopratināts apelācijas instances tiesā, turklāt nav ticis nopratināts arī līdz galam pirmās instances tiesā. Taču tieši uz viņa liecībām izšķirošā mērā ir balstīts notiesājošais spriedums.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...