Komjaunietis Reirs atkal turpina padomju politiku — šoreiz ieriebis radošajai inteliģencei
N. Andersons12.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš politisko karjeru uzsāka vēl astoņdesmito gadu PSRS komjaunatnē, turpina īstenot padomju politiku, kas bija vērsta pret latviešu inteliģenci un citiem radošā darba veicējiem. Klusībā stājušies spēkā grozījumi radošo personu atbalsta programmā, kas uz pusi samazinājusi pieejamo atbalstu radošā darba ienākumu neesamības gadījumā, kā arī padarījusi neiespējamu dokumentu iesniegšanu 2021. gada sociālo maksājumu likumdošanas izpildei.
Kopš 2018. gada ir izveidota radošo personu atbalsta programma, izmaksājot augstvērtīgus darbus radošiem māksliniekiem (neatkarīgi no viņu nodarbošanās veida — mūziķiem, vizuālajiem māksliniekiem, literātiem, kinomāksliniekiem utt.) pabalstu minimālās algas apjomā, ja šie mākslinieki profesionālās darbības specifikas dēļ ilgākus mēnešus nav guvuši ienākumus.
Piemēram, tēlnieks ilgstoši gatavo skulptūru; rakstnieki tikko nodevuši tipogrāfijā jaunās grāmatas, kas vēl nav sākušas nest procentus no pārdotā; mūziķiem nav bijuši koncerti pandēmijas ierobežojumu dēļ utt. — iemesls nav svarīgs, jo programma paredzēja atbalstīt visus profesionālā līmeņa māksliniekus, kas bijuši radoši aktīvi pēdējo triju gadu laikā, bet kam vismaz trīs mēnešus no vietas ienākumi bijuši mazāk par 3/4 no minimālās algas.
Šādu atbalstu varēja saņemt ne ilgāk kā 6 mēnešus no vietas. Jāpiebilst, ka atbalstu izmaksāja tikai tad, ja Valsts ieņēmumu dienests izsniedza atbilstošu izziņu par ienākumu neesamību, nepaļaujoties uz pašu atbalsta saņēmēju vēlmēm.
Taču no jaunākajiem grozījumiem likumā izriet, ka tagad atbalstu varēs saņemt tikai trīs mēnešus, ne vairs sešus, turpretī pieteikties varēs ne divreiz biežāk (kas būtu loģiski, ja uz pusi samazina pieejamo atbalstu), bet gan tāpat kā iepriekš — tikai tad, kad apritējis pilns gads kopš iepriekšējā atbalsta perioda beigām.
Jau aizpagājušogad Jānim Reiram izdevās izlobēt kārtību, kurā — atbilstoši padomju politikai — intelektuālā darba veicējus uzskatīja par “parazītiem”, uzliekot viņiem par pienākumu maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja ienākumi nav bijuši vispār nemaz. Šī “kārtība” attiecas uz pašnodarbinātajiem, pie kam tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas vienlaikus nesastāv paralēli arī tradicionālās algota darba attiecībās, šāds pašnodarbināto statuss tiek uzspiests automātiski.
Vienlaikus pašreizējās kārtības ietvaros ienākumu izmaksātājiem tiek uzspiests pienākums segt honorāra saņēmēja nodokļus līdz pilnas minimālās algas apmēram, ja radošā darba darītājs nav nopelnījis pilnu algu kādā mēnesī. Praksē tas izpaužas, piemēram, šādi: ja rajona avīze nopublicē vietējā literāta jaunāko darbu un samaksā par to 30 eiro honorāru, tad var izveidoties situācija, kurā redakcijai jāpiemaksā darbaspēka nodokļi par šo literātu vēl 170 eiro apmērā — it kā viņš būtu nopelnījis nevis 30, bet gan 500 eiro.
Ieviešot šīs radošo darbību apgrūtinošās normas, pagājušogad tika konstatēts — lielai daļai no radošā darba veicējiem par paveikto maksā Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) un citas līdzīgas struktūras. Līdz ar to par viņu trūkstošo nodokļu piemaksu arī būtu jārūpējas valstij — vēl jo vairāk tāpēc, ka šāda problēma tika radīta uz līdzenas vietas ar valsts rokām pēc J. Reira priekšlikumiem.
Apzinot situāciju, VKKF gatavojās izpildīt šīs saistības, savelkot statistiku par 2021. gadu un piemaksājot trūkstošās sociālās iemaksas tiem māksliniekiem, kam ir oficiāli iegūts radošās personas statuss (tādu automātiski saņem visu radošo savienību biedri, taču to var piešķirt arī jebkuram māksliniekam ārpus tām, ja vien paši vēlas) un vienlaikus ir pašnodarbinātā statuss.
Lai to izdarītu, tika pieņemti grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, kura 16. panta (6) daļā tagad noteikts: “VKKF katru gadu līdz 23. jūnijam valsts sociālās apdrošināšanas budžetā veic minimālās obligātās sociālās iemaksas par pašnodarbinātajām radošajām personām, kuru [ienākums] iepriekšējā gadā ir bijis mazāks par 12 […] minimālajām darba algām, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iesniegto aprēķinu.”
Tātad pēc šo grozījumu spēkā stāšanās VKKF varētu iegūt ziņas no VSAA par radošajām personām ar pašnodarbināto statusiem un aprēķināt, vai kādiem no šiem māksliniekiem nebūtu nepieciešama palīdzība sociālo iemaksu nosegšanā par iepriekšējo gadu, to visu sakārtojot līdz 23. jūnijam.
Turklāt, lai pilnīgi un galīgi novērstu iespēju, ka centīgi VKKF vai VSAA darbinieki, vai paši radošā darba veicēji tomēr šajā vienā dienā paspētu izdarīt visus darbus ar dokumentiem un datubāzēm, lai sakārtotu sociālās iemaksas par aizvadīto gadu, likuma grozījumi speciāli pieņemti ar tādu aprēķinu, lai tie stātos spēkā 23. jūnijā, kas kalendārā ir “sarkanā” diena un kam seko vēl viena brīvdiena (Jāņi), bet tad — nedēļas nogale. Līdz ar to valsts izdarījusi visu, lai it kā pieņemtu “grozījumus atbalsta likumā”, bet faktiski nenosegtu obligātās sociālās iemaksas par 2021. gadu tiem māksliniekiem, kam valsts pati tos uzspiedusi maksāt.
Iepriekš par tēmu:
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
