Kompromisam par uzturēšanās atļaujām gatavo izgāšanu ar prezidenta rokām

Iesaki rakstu:

Ir risks, ka attiecīgie grozījumi Imigrācijas likumā, kas noteic jaunus ierobežojumus termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai apmaiņā pret nekustamā īpašuma pirkumu, var nestāties spēkā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par politiskajām konsultācijām, kas šonedēļ notikušas starp Valsts prezidenta kanceleju un politiķiem, kā arī veids, kādā Saeima ceturtdien uzsāka likuma grozījumu izskatīšanu.

Jau nedēļas sākumā Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem bijušas neformālas konsultācijas ar atsevišķiem politiķiem no Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kurās pieļauts, ka grozījumi Imigrācijas likumā var netikt izsludināti, bet nodoti otrreizējai izskatīšanai Saeimā. Tā kā šāds notikumu pavērsiens, spriežot pēc laika grafika, visticamāk notiktu jau pēc valsts budžeta balsojuma, var izrādīties, ka NA, kura šo grozījumu pieņemšanu izvirzīja kā priekšnosacījumu, lai balsotu par valsts budžetu, var izpildīt savu apņemšanās daļu, pretī nesaņemot koalīcijas partneru solīto kompromisu.

Jau otrdien signāli par šādu iespējamo Valsts prezidenta rīcību, kas it kā jau saskaņota ar citiem politiskajiem spēkiem, apejot NA, bija nonākusi arī pie NA politiķiem. Tieši šī iemesla dēļ trešdien NA aprobežojās ar atbalsta paušanu savai kultūras ministra amata kandidātei Dacei Melbārdei, bet nesteidzās viņu oficiāli izvirzīt. Kā Pietiek atzina kāds vadošs NA politiķis, kamēr nav skaidrs valdības koalīcijas liktenis, apvienība ar oficiālu nomināciju iepauzēs. Pagaidām vēl nav skaidra pašas NA tālākā rīcība, gaidot galīgo balsojumu par budžetu, ņemot vērā, ka koalīcijas vienošanās par termiņuzturēšanās atļaujām var tikt pārkāpta.

Lai izvairītos no šāda scenārija, Saeimai ceturtdien, nododot Imigrācijas likuma grozījumus izskatīšanai komisijā, bija ar divām trešdaļām balsu jānobalso  par to steidzamību. Tādā gadījumā saskaņā ar Satversmes 75. pantu Valsts prezidentam likuma grozījumi būtu jāizsludina, un viņš tos nevarētu nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā.

Tomēr ne NA paši, ne Vienotības pārstāvji, kuriem kā premjera partijai būtu jārūpējas par valdības koalīcijas stabilitāti, nebija uzrunājuši opozīciju, lai nodrošinātu divu trešdaļu atbalstu steidzamībai. To balsojuma priekšvakarā Pietiek apliecināja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Pārliecību, ka Valsts prezidents visticamāk neizsludinās Imigrācijas likuma grozījumus un "Vienotība uzmetīs NA ar prezidenta rokām", ceturtdienas balsojuma priekšvakarā pauda vairāki politiķi. Šāda pārliecība balstās gan no Valsts prezidenta kancelejas juristiem un Saeimas Juridiskā biroja pagaidām neformāli saņemtajām bažām par grozījumu juridiskajām nepilnībām, gan arī paša prezidenta Bērziņa un viņa komandas cilvēku pēdējās dienās paustajos viedokļos politiskajās konsultācijās par šo tēmu.

Pietiek zināms, ka ar Vienotības un ZZS politiķiem par termiņuzturēšanās atļauju problēmas risinājumiem šonedēļ konsultējies Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Arī pats prezidents pēdējās dienās dažādās individuālās sarunās atklājis, ka ir neapmierināts par premjera un NA panākto politisko kompromisu, jo iepriekš valdības vadītājs viņam solījis termiņuzturēšanās atļauju jautājumu skatīt pārdomāti, nevis "dzīt cauri". "Prezidents ir dusmīgs, un viņam ir iebildes par kvotām," Pietiek atstāstīja amatpersona, kura šajās dienās ar Bērziņu pārrunājusi termiņuzturēšanās atļauju tēmu.

Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne Pietiek apgalvoja, ka "vienīgais politiķis, ar kuru tas [grozījumi Imigrācijas likumā] ir pārrunāts, ir premjers". Savukārt Brigmanis nenoliedza, ka šonedēļ runājis ar Daudzi, bet apgalvoja, ka Imigrācijas likuma grozījumi neesot apspriesti. Pats prezidents trešdien pēc tikšanās ar premjeru nekomentēja varbūību, ka grozījumus Imigrācijas likumā neizsludinās, bet nodos otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Saeima ceturtdien, kā jau bija sagaidāms, nodeva Imigrācijas likuma grozījumus izskatīšanai Aizsardzības un iekšlietu komisijā, arī nobalsojot par to izskatīšanu steidzamības kārtā - tas ir divos, nevis trīs lasījumos. Tomēr par steidzamību nobalsoja tikai 53 koalīcijas deputāti. Ja par likuma grozījumu izskatīšanu steidzamības kārtā būtu nobalsojušas divas trešdaļas Saeimas, tos saskaņā ar Satversmes 75. pantu Valsts prezidents nebūtu tiesīgs atmest parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Pret steidzamību balsoja opozīcijas deputāti no ZZS un Saskaņas centra.

Seko mums