Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām
Beata Jonite*11.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu, ievērojot distancēšanās prasības. Rīkojums nešķiro cilvēkus pēc tautības, nedala cilvēkus tādos, kuriem ir tiesības nolikt ziedus, un kuriem nav, kā arī respektē katra cilvēka personisko motivāciju ziedu nolikšanai, it sevišķi gadījumos, kad personas piemin bojāgājušos radiniekus. 4. maijā arī es ar dēlu noliku ziedus pie Brīvības pieminekļa, svinot Latvijas neatkarības atjaunošanu. Protams, pastāv izņēmumi attiecībā uz personām, kas atklāti cildina nacistiskās Vācijas un PSRS noziegumus pret cilvēci vai pārkāpj valstī noteikto sabiedrisko mieru un kārtību,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
9. maijā katru gadu Uzvaras pieminekli apmeklē vidēji ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju, kas rezultējas rupjos sabiedriskās kārtības traucējumos, pārmērīgā alkohola lietošanā un arī agresijā. Visu pandēmijas laiku Valsts un pašvaldības policija konsekventi strādā pēc preventīva modeļa, sākotnēji mutiski brīdinot par distances ievērošanu personas, uz kurām attiecas 2m ierobežojumi. Šis modelis 9. maijā bija vērsts uz to, lai nepieļautu provokācijas un agresiju. Tāpat, kā pie Brīvības pieminekļa, par rupjiem pārkāpumiem arī pie Uzvaras pieminekļa tika aizturētas atsevišķas personas un uzsāktas administratīvās lietvedības.
Šogad cilvēku skaits pie Uzvaras pieminekļa samazinājās aptuveni 8-10 reizes līdz ap 20 - 25 tūkstošiem cilvēku, kur viens no faktoriem ir arī dienestu preventīvais darbs. Jāatzīmē arī, ka uz vietas pārsvarā neviens ilgstoši neuzturējās, un notika nemitīga cilvēku plūsmas maiņa. Atšķirībā no citiem gadiem, nebija novērojama un netika pieļauta masveida agresija, alkoholisko dzērienu lietošana un rupji sabiedriskā miera un kārtības traucējumi. Operatīvajā sapulcē iepriekšējā nedēļā tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, taču pie paredzamā apmeklētāju skaita tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus, kā arī izveidotu vairākus kilometrus garu rindu.
“Attiecībā uz pulcēšanos, apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā - uz šīm cilvēku grupām neattiecas Ministru kabineta rīkojums ievērot
“Jebkurā gadījumā šobrīd tiek analizētas publiski pieejamās fotogrāfijas un video, kā arī tiek rūpīgi vērtēta Valsts policijas Kārtības policijas darba kvalitāte, lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Šorīt no rīta tikos ar Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāju A. Grišinu un VP priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku N.Krapsi, kuri ziņoja par dienesta pienākumu izpildi 9. maijā. Arī premjerministram Krišjānim Kariņam esmu sniedzis detalizētu paskaidrojumu par dienestu veikto darbu,” turpina ministrs.
Runājot par veiktajām preventīvajām darbībām, lai mazinātu iespējamo cilvēku plūsmu:
1. tika liegta iespēja novietot autotransportu pieminekļa pieguļošajās teritorijās, kas jau samazināja vēlmi noteiktam cilvēku lokam doties pie pieminekļa;
2. tika liegta jebkāda ielas tirdzniecība pieguļošajās teritorijās, īpaši ziedu tirdzniecība;
3. ar tuvākajiem komersantiem, DUS utt. tika panākts, ka tika liegti atsevišķi pakalpojumi;
4. uz vietas tika izvietoti informatīvie baneri 3 valodās ar brīdinājumu nepulcēties un ievērot distanci;
5. tika nodrošināta pastāvīga brīdinājumu atskaņošana no policijas autotransporta;
6. uz vietas pie pieminekļa tika izvietotas distancēšanās attāluma zīmes - krustiņi, analogi kā tie ir izvietoti tirdzniecības vietās;
7. operatīvajā sapulcē iepriekšējā nedēļā tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, bet tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie konkrētā pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus;
8. tika veikts preventīvs darbs ar dažādām organizācijām, veiktas pārrunas ar iespējamajiem slēptajiem pasākuma organizatoriem, brīdinot par sankcijām ārkārtējās situācijas stāvokļa neievērošanas gadījumā.
9. Uzvaras parka teritorijā sabiedriskās kārtības uzraudzībā tika iesaistīti vairāki desmiti policistu, kas regulāri patrulējot kājām, pārraudzīja teritoriju, lai pārliecinātos, vai šīs prasības tiek ievērotas;
10. Tāpat sabiedriskās kārtības uzraudzībā iesaistījās kinologi, kā arī hipologi, kuri, esot uz zirga, pārredz situāciju no augstāka skatu punkta, līdz ar to ātrāk pamanot, ja nepieciešams kādu izkliedēt;
“Katru gadu iekšlietu dienesti ir melnā darba darītāji starp divām sašķeltām sabiedrības grupām ar lielu publisko rezonansi un neapmierinātību. Nav šaubu, ka kāda sabiedrības daļa vēlējās redzēt masveida aizturēšanas vai teritorijas norobežošanu, taču likums pret visiem ir vienāds, neatkarīgi no tautības, un iekšlietu dienesti nevar strādāt uz emociju pamata,” turpina ministrs.
* iekšlietu ministra padomniece (saglabāta teksta oriģinālrakstība)
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
