Iesaki rakstu: 
Izlasot portālā Pietiek.com publicētos rakstus par „Latvenergo” valdes izvirtušo vadības stilu, izšķērdējot nodokļu maksātāju miljonus, vēlējos atgādināt, ka pilnīgi visos lielākajos „Latvenergo” iepirkumos ne tik vien ir “saskatāmas korupcijas pazīmes”, bet vairākos gadījumos ir stājušies spēkā notiesājoši tiesas spriedumi un vairākas ārvalstu kompānijas jau samaksājušas soda naudas un atzinušas savu vainu „Latvenergo” amatpersonu korumpēšanā. Visa šajā rakstā minētā informācija ir publiski pieejama un pārbaudāma.
Pļaviņu HES rekonstrukcija
Šajā lietā vainīgie jau paspējuši izciest cietumsodus un atkal ir uz brīvām kājām, bet tas nemaina lietas būtību, sistēma turpina strādāt, tikai labuma guvēji nu ir citi.
TEC - 2 pirmais bloks un TEC-2 otrais bloks
Tie ir divi atsevišķi projekti, katrs aptuveni 400 miljonu vērtībā. Pirmajā blokā ģenerāluzņēmējs bija spāņu kompānija “Iberdrola”, otrajā turku kompānija “Gama”. Šie abi projekti ir ne tikai lielākie enerģētikas nozarē, bet vieni no nozīmīgākajiem projektiem vispār Latvijas ekonomikā.
Apsūdzībā ir runa par vismaz 4 miljonu kukuli, bet jāsaprot, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ko izmeklētājiem izdevies atrast. Zinātāji stāsta, ka patiesā kopējā kukuļa summa ir vismaz 3 reizes lielāka.
Būtu naivi domāt, ka „Latvenergo” vadība būtu varējusi tā “šeptēties” bez politiķu atbalsta un dalīšanās ar tiem. Ar Krievijas gāzi kurinātie TECi arī tieši saistīti ar OIK afēru.
Latvijas iedzīvotāju OIK miljards Krievijas kara finansēšanai
Nav noslēpums, ka „Latvenergo” ar milzīgu atrāvienu ir absolūti lielākais OIK saņēmējs valstī (informācija pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā). Kopumā subsīdijās no valsts iedzīvotāju kabatām „Latvenergo” saņēmis aptuveni vienu miljardu EUR.
Ja šis miljards būtu ticis izmantots Latvijas energoneatkarības izveidošanai, tad to varētu uzskatīt par veiksmīgu investīciju, bet tā vietā tika izbūvēti TEC-1, TEC-2 pirmais bloks un TEC-2 otrais bloks, kas visi darbināmi ar fosilo kurināmo – dabasgāzi, kas visus iepriekšējos gadus 100% apmērā importēta no Krievijas.
Šobrīd jau nevienam nav noslēpums, ka Krievija tiešā veidā izmanto energoresursu ieņēmumus kara finansēšanai Ukrainā. Tāpēc, lai cik skumji tas neizklausītos, Latvijas iedzīvotāji caur OIK un „Latvenergo” ir tieši finansējuši Krievijas karu Ukrainā.
Likumsakarīgi, ka 2017. gadā, kad izcēlās tā sauktais OIK skandāls, „Latvenergo” 100% piederošais “Sadales Tīkls” ļoti veiksmīgi novērsa visu uzmanību uz dažām no energosistēmas viedokļa nenozīmīgām elektrostacijām. No šodienas viedokļa redzams, ka tās dažas mazās stacijas tika pataisītas par grēkāžiem tikai kā dūmu aizsegs.
Problēmu ar krāpšanos ar pašpatēriņu varēja novērst ļoti vienkārši, taču tas apzināti netika darīts. Savukārt fakts, ka 2/3 no visiem OIK maksājumiem saņem „Latvenergo”, palika nepamanīts. Tikpat likumsakarīgi, ka jebkādi atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas projekti tika apturēti un pēdējo piecu gadu laikā Latvijā faktiski netika ieviestas jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas.
Šobrīd, kad augstās elektroenerģijas cenas biržā padarījušas investīcijas atjaunojamajā enerģijā pievilcīgākas un daudzi uzņēmumi un privātpersonas par saviem līdzekļiem izbūvē saules parkus, tad atkal uz “skatuves parādās” „Latvenergo”, kas caur savu meitas uzņēmumu mēģina šiem jaunajiem ražotājiem maksu par uzstādīto jaudu palielināt par 570%.
Šo tematu šeit sīkāk neanalizēšu, jo tas ir atsevišķa raksta vērts, bet svarīgi saprast, ka milzīgos sadales tarifos ražotājiem vistiešāk ir ieinteresēts tieši „Latvenergo”, jo TEC un HES ražotnes ir pieslēgtas augstsprieguma tīklam, kuram pēc iesniegtā tarifu projekta maksa par uzstādīto jaudu būtu aptuveni 20 reizes (!) zemāka nekā ražotājiem, kas pieslēgti sadales tīklam. Tātad atkal tiešs „Latvenergo” mēģinājums nepieļaut konkurenci, kas ļauj diktēt noteikumus tirgū, bet diemžēl ne iedzīvotāju labā.
Gāzes “pārdošana” valstij
2022. gada augustā premjers Kariņš paziņoja, ka valsts no „Latvenergo” pirks gāzi 0,9 TWh apmērā par 193 miljoniem eiro.
(https://www.tvnet.lv/7591281/karins-latvijas-gaze-patiesiba-butu-jasauc-par-krievijas-gazi)
Skaitļi pasniegti tādā formā, ka standarta lasītājam neizsaka pilnīgi neko. Taču, ja pārrēķina uz vienas megavatstundas cenu, tad redzams, ka valsts izvēlējusies bez jebkāda pat formāla konkursa nopirkt gāzi par cenu, kas pārsniedz 200 EUR/MWh.
Lai gan TTF biržā uz īsu brīdi cenas bija šādā līmenī, taču tā noteikti nav cena par kādu nopietni tirgus spēlētāji iepirka sev rezerves. Arī paša „Latvenergo” gāzes krājumi ir iegādāti pa/r pavisam citu cenu. To var noteikt, piemēram, pēc SPRK apstiprinātajiem TEC siltumenerģijas tarifiem (https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/20220830_Nr141.pdf).
Decembrī TEC-2 siltumenerģijas tarifs ir 169,25 EUR/MWh, un tāds tarifs saskaņā ar metodoloģiju ir ar gāzes cenu 122,50 EUR/MWh. Tādējādi valsts šajā gāzes iepirkumā ir pārmaksājusi aptuveni 80 EUR/MWh, kas kopā ir 72 miljoni EUR!
Sākotnēji varētu šķist: kāda starpība – valsts pērk sadārdzinātu produktu no valsts uzņēmuma, nauda tāpat paliek valsts kabatā. Taču efekts, ko šādi darījumi atstāj uz tirgu izkropļotas konkurences un tai neizbēgami sekojošu šķērssubsīdiju veidā, ir katastrofāls.
Tāpat šajā konkrētajā darījumā ir saskatāmas krāpšanas pazīmes. 70 lieki miljoni „Latvenergo” peļņā noteikti palielinās valdes kopējo atalgojumu. Ņemot vērā, ka tiešā veidā izņemt naudu no valsts uzņēmuma līdzekļiem ir samērā sarežģīti, “norēķins” par netīrajiem darbiem ar vadību notiek milzīgu algu, prēmiju un dažādu piemaksu veidā, kas savukārt ir atkarīga no uzņēmuma peļņas. Politiķi savukārt ar šo ir ieguvuši ļoti paklausīgu „Latvenergo” valdi, kas darīs visu, ko tiem liks.
Caur šo nonākam pie vēl viena “ļoti interesanta” projekta. „Latvenergo” nesen paziņoja, ka tās stratēģiskais partneris vēja parku jomā būs kompānija RWE. Līdz pavisam nesenai pagātnei cilvēks, kas noteica toni „Latvenergo” no Ekonomikas ministrijas puses, bija Edijs Šaicāns – valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos. Tagad Šaicāna kungs ar lepnumu informējis, ka kļuvis par vadītāju RWE projektiem Latvijā.
Aplis noslēdzies, jautājums sakārtots no visām pusēm. „Latvenergo” pludinās neskaitāmus miljonus uz kompāniju, kuras vadībā nonācis savējais, kurš savukārt ir nesaraujami saistīts ar politisko eliti un izpildīs visas viņu iegribas. Sabiedrības kontrole pār naudas līdzekļu izlietojumu nebūs iespējama, jo nevienam nebūs piekļuves privātas kompānijas (RWE) darījumiem.
Un tie ir tikai gadījumi, kuros amatpersonas ir pieķertas “pie rokas”. Nav šaubu, ka korupcijas gadījumu ir nesalīdzināmi vairāk un tā ir sistemātiska parādība „Latvenergo” koncernā.
Tieši „Latvenergo” ir bijis lielākais atjaunojamās enerģijas attīstības kavētājs valstī, kas noveda pie apstākļiem, ka Latvija ierindojās pirmajās vietās Eiropā atkarības ziņā no Krievijas gāzes.
Ir ļoti dīvaini, ka apstākļos, kad „Latvenergo” ir tieši atbildīgs par Latvijas iedzīšanu absolūtā atkarībā no Krievijas energoresursiem un vienlaikus nav spējis realizēt nevienu lielu projektu bez korupcijas un krāpšanās, šādai organizācijai plāno uzticēt Latvijas energoneatkarībai kritiskos lielo vēja parku projektus. Bet varbūt arī nav dīvaini, varbūt tas ir izcils plāns, tikai jautājums - kā interesēs?
Attēlā – AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.