Krājbankas bankrota sākšana varot atklāt dokumentus par politiķu korupciju
PIETIEK19.03.2012.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Par maksātnespējīgu atzītās AS Latvijas Krājbanka bankrota procedūra, ja Rīgas apgabaltiesa izlems par tās sākšanu, varētu izgaismot faktus, kas vedina spriest par atsevišķu politisko partiju un to pārstāvju iespējamo korupciju. Nojaušams, ka gadījumā, ja bankas bankrota procedūra tiks sākta, atklātībā varētu nonākt informācija par „aizdomīgiem” darījumiem, kas kārtoti ar Krājbankas starpniecību un met ēnu gan uz atsevišķiem valdības pozīcijas partijas Vienotība esošajiem un bijušajiem politiķiem, gan uz pašlaik opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķiem, to vidū ZZS neformālo līderi Ventspils mēru Aivaru Lembergu, gan uz politikā jau caurkritušajiem tā sauktajiem oligarhiem Aināru Šleseru un Andri Šķēli.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Krājbankas administratora KPMG Baltics februāra nogalē Rīgas apgabaltiesā pieteiktās bankas bankrota procedūras ietvaros, izvērtējot visus ar bankas starpniecību slēgtos darījumus, varot atklāties Latvijas politiskajai elitei nepatīkami dokumenti. Proti, uzsākot Krājbankas bankrota procesu, atklātībā varot nonākt dokumenti, kuri varētu liecināt par, iespējams, vairāku politisko partiju un to līderu korupciju saistībā ar bijušo lidsabiedrības airBaltic privāto akcionāru – SIA Baltijas aviācijas sistēmas.
Tāpat Krājbankas bankrota procedūra, iespējams, varot atklāt dokumentus, kas vedina spriest par politiķiem un valsts amatpersonām aizliegtiem darījumiem saistībā ar valsts AS Latvijas dzelzceļš cieši saistītā uzņēmuma Pasažieru vilciens vairāk nekā 100 miljonus latu vērto jauno vilcienu iepirkumu un Vienotības iekšlietu ministres Lindes Mūrnieces laikā īstenoto pretrunīgi vērtēto radaru iepirkuma konkursu.
Pēc atsevišķu Pietiek avotu atzītā, Latvijas Krājbankas bankrota procedūra varētu atklāt dokumentus, kas apliecinot, iespējams, uz ārzonu firmām, kas saistītas ar politiķiem, veiktus naudas pārvedumus, kurus varētu traktēt kā kukuļus. Tieši ar faktu, ka Krājbankas bankrota procedūrā iegūtā informācija un fakti varot sniegt pierādījumus politiskajai kukuļošanai, tiek skaidroti iemesli, kāpēc ir tik liela pretdarbība Krājbankas bankrota procedūras pasludināšanai un kāpēc atsevišķi arī ar Vienotība saistīti politiķi iesaistījušies kampaņā par bankas darbības atjaunošanu jeb sanāciju.
Kā zināms, ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu Krājbankas darbība tika apturēta pērn 21. novembrī. FKTK radās bažas, ka no bankas, pretlikumīgi aizplūduši aptuveni 100 miljoni latu. Krājbankas maksātnespēja tika pasludināta pērnā gada nogalē. Bankas maksātnespējas administrators ir auditorfirma KPMG Baltics, kas 23. februārī Rīgas apgabaltiesā iesniedza Latvijas Krājbankas bankrota pieteikumu. Tiesa bankas bankrota procedūras sākšanas pieteikumu plānojusi izskatīt 29. martā.
Pietiek jau rakstījis, ka Latvijas Krājbanka lielākā pastarpinātā īpašnieka, Krievijas miljardiera Vladimira Antonova pārstāvji un viņa tēvs, baņķieris Aleksandrs Antonovs pērn nogalē pēc bankas kraha tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, to vidū ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram esot devuši „gana skaidrus” signālus par abu iespējamo sadarbību, sniedzot liecības par tā saukto Latvijas oligarhu darījumiem. Apmaiņā par abu Antonovu ziņošanu un sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm prasīts, lai tiek pieņemts lēmums par Latvijas Krājbankas sanāciju.
Tomēr vienošanās nav tikusi panākta, jo Antonovu interešu pārstāvju bankas administratoram KPMG Baltics iesniegtie Krājbankas sanācijas priekšlikumi nav bijuši pārliecinoši un nav skaidri parādījuši, par kādu naudu un kādā veidā bankas darbība plānots atjaunot. Nav bijis arī skaidrs, kā bankas sanācijas gaitā tiktu atgūti valsts līdzekļi, kas tika iztērēti bankas noguldītāju saistību daļējai izpildei. Turklāt domstarpības esot radušās arī Antonova interešu pārstāvju starpā, kuri vidū bijis gan apvienības Vienotība biedrs Gatis Kokins, gan čečenu kopienas līderis, uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs.
Kokins bija starp tām personām, kas it kā premjera vārda neilgi pēc Krājbankas slēgšanas tikās ar Antonovu Londonā, lai runātu par bankas glābšanu. Medijos Kokins kā izbijis baņķieris (bijušais Parex viceprezidents) izteicies par labu Krājbankas sanācijai.
Pēc vairāku Pietiek avotu teiktā, Antonovi bijuši gatavi liecināt par vairākiem ar Krājbankas starpniecību veiktiem darījumiem ar ārzonas kompānijām, kuros kā patiesā labuma guvēji iesaistīti Latvijas oligarhi. Antonovu liecības ēnu būtu metušas, iespējams, gan uz bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš lobējis airBaltic 47,2% daļu pārdošanu un kreditēšanu, gan Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš, iespējams, ar Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras starpniecību īstenojis aizdomīgus naudas darījumus.
Par ziņošanu Antonovi prasījuši nodrošināt, lai bankas administrators KPMG Baltics un FKTK iestājas par Krājbankas sanāciju un darbības atjaunošanu. Tomēr, tā kā Antonovu pārstāvju un ar viņiem saistītu personu iesniegtie bankas sanācijas priekšlikumi bijuši vāji, vienošanās par ziņošanu nav īstenota.
Pavisam tika vērtēti četri Krājbankas sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram. Pēc plānu izvērtēšanas tie visi tika noraidīti, un 21. februārī FKTK nolēma apstiprināt Krājbankas administratora KPMG Baltics iesniegto bankas maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
