Krāpniecībā apsūdzēta Lietuvas kompānija arī Latvijas iepirkumā mēģina krāpties
Pietiek lasītājs22.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lietuvas kompānija “Biseris”, kura iepriekš krāpusies un pret kuru Lietuvā ierosināts kriminālprocess, arī piedaloties VAS “Latvijas valsts ceļi” izsludinātā iepirkumā Latvijā, mēģina krāpties. Turklāt, pieķerta melos, cenšas diskreditēt iepirkuma veicēju un apsūdzēt VAS “Latvijas valsts ceļi” atbildīgos darbiniekus korupcijā.
Par Lietuvas kompāniju “Biseris” ziņoju Pietiek jau martā īsi pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas Covid-19 pandēmijas dēļ. Toreiz Pietiek publicētais raksts, par ko ļoti pateicos, palīdzēja pievērst VAS “Latvijas valsts ceļi” pastiprinātu uzmanību Lietuvas uzņēmuma “Biseris” piedāvājuma izvērtēšanai. Pat nācās iepirkumu pārtraukt un pagarināt iepriekš noslēgto līgumu, lai varētu paveikt visus uz ceļiem nepieciešamos marķēšanas darbus, iestājoties pavasarim un vasarai.
Taču tagad “Biseris” nācis klajā ar jauniem apmelojumiem, mēģinot apvainot VAS “Latvijas valsts ceļi” atbildīgos darbiniekus korupcijā, jo nav ticis pie pasūtījuma: https://www.tvnet.lv/7021226/uznemums-biseris-parmet-latvijas-valsts-celiem-iespejamu-korupciju-iepirkuma-komisija
Tomēr skaudrā patiesība ir gluži cita. Lietuvas uzņēmuma “Biseris” sadarbības partneris no Polijas ir atteicies sadarboties un atsaucis piedāvājumus izīrēt automašīnas ceļu marķēšanas darbiem. Šo atsaukumu pievienoju vēstulei kā pielikumu.
Līdz ar to “Biseris” vispār nav spējīgs veikt VAS “Latvijas valsts ceļi” iepirkumā pasūtītos darbus. Publiski apgalvojot, ka viņu piedāvājums ir izdevīgākais un lētākais, “Biseris” faktiski mēģina piekrāt Latvijas valsti, jo patiesībā Polijas sadarbības partnera atsaukto mašīnu dēļ vispār nav spējīgs šos darbus izpildīt, jo pašam uzņēmumam šādas tehnikas nav.
Atgādināšu, par kādiem pārkāpumiem “Biseris” apsūdzēts Lietuvā.
Lai gan Lietuvas valsts ceļu uzturēšanas uzņēmuma iepirkumā bija liela konkurence, lielāko daļu pasūtījumu ieguva viena kompānija – Biseris, kas piedāvāja viszemākās cenas. Tomēr pēc tam radās aizdomas, ka uzņēmums šmaucas un polimēra vietā marķējumos izmanto vienkāršo krāsu, lai gan samaksu pieprasa kā par polimēra marķējumu.
Savā piedāvājumā Biseris norādīja cenu – divi eiro par kvadrātmetru krāsas marķējuma, bet deviņi eiro par polimēra marķējumu. Neskatoties uz to, ka dokumentos kā marķējuma materiāls norādīts polimērs, pārbaudēs atklājās, ka tā vietā uzklāta vienkārša krāsa.
2018. gada 11. decembrī tiesu izpildītāji devās uz maģistrālēm A4, A15 un A16, kur paņēma divus horizontālā ceļa marķējuma paraugus (aksiālās un ietves līnijas). Visi seši paraugi tika nosūtīti uz Polijas ceļu un tiltu izpētes institūtu. Tika konstatēts, ka tikai šosejas A4 ass ir marķēta ar polimēru materiāliem (plānslāņa aukstā plastmasa), bet visi pārējie paraugi (A15 un A16 šoseju aksiālās un ietves līnijas, A4 robeža) tika marķēti ar vienkāršu ceļa krāsu.
Šajā gadījumā tika pārbaudīti tikai tie darbi, kas tika veikti saskaņā ar Biseris iepirkumu Viļņā, bet Biseris ir noslēdzis desmit līgumus ar Ceļu direkciju. Par šo pārkāpumu joprojām norit izmeklēšana Lietuvas tiesībsargājošās iestādēs. Sīkāka informācija: https://www.google.com/amp/s/m.delfi.lt/verslas/article.php%3fid=82364077&=1
Tikmēr Biseris jau paguvis publiski palepoties, ka VAS Latvijas valsts ceļi iepirkumā par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā piedāvājis viszemāko cenu.
Saskaņā ar konkursa piedāvājumu atvēršanas dokumentiem valsts ceļiem centra reģionos horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus Biseris piedāvājis veikt par 6,018 miljoniem eiro, kamēr Latvijas uzņēmējs AS A.C.B - par 8,026 miljoniem eiro. Vidzemes reģionā šos darbu Biseris piedāvā paveikt par 6,69 miljoniem eiro, bet SIA M-Z – par 9.97 miljoniem.
6,27 miljonu eiro summu Biseris piedāvā par Kurzemes ceļu marķējuma atjaunošanu, bet SIA CTB – par 10,88 miljoniem. Latgales reģionā Biseris piedāvājums ir 7,63 miljoni, bet SIA MKOR - 9,22 miljoni eiro.
Ceļu nozares ekspertiem ir aizdomas, ka Biseris, kurš vienīgais piedalījies visās četrās iepirkuma daļās, tik zemas cenas spēj piedāvāt tādēļ, ka gatavojas rīkoties līdzīgi kā Lietuvā. Turklāt Biseris piedāvājumā iesniedzis tikai cenu un Eiropas vienoto iepirkuma formu, nepievienojot kvalifikāciju, līdz ar to Latvijas valsts ceļi pieprasījuši pilnu dokumentu paketi, tādēļ rezultātu izvērtēšana un uzvarētāja paziņošana aizkavējas.
Vienlaikus Biseris veica sevi slavinošu sabiedrisko attiecību kampaņu Latvijā, uzsverot savu pieredzi Lietuvā, Beļģijā, Nīderlandē un Saudu Arābijā. https://www.tvnet.lv/6914256/lietuvas-lielakais-celu-markesanas-uznemums-biseris-ienak-latvija
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.