Iesaki rakstu: 
Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones rīkojumu no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku ir atstādināts viņas vietnieks, skandalozais Muitas pārvaldes direktors, ģenerālis Tālis Kravalis. Viņa atstādināšanas faktu šovakar Pietiek apliecināja pati Pētersone.
Pētersone Pietiek neminēja konkrētu disciplinārlietas ierosināšanas pamatu, taču norādīja, ka tā saistīta ar dažādu regulu ievērošanu VID Muitas pārvaldes darbā un arī attiecināma uz VID publisko tēlu.
"Tā ir disciplinārlieta, bet kāda liela sensācija tā nav," raksturoja VID ģenerāldirektore: esot vispārējā kārtībā izveidota komisija, ko vada viņas vietnieks, un tā arī vērtēšot visus faktus. Kravalis no amata esot atstādināts tāpēc, lai komisija ātrāk tiktu skaidrībā un izdarītu konkrētus secinājumus.
"Pēc tam tiks lemts par disciplinārsodu - var būt rājiens, bet var būt tā, ka nekādi pārkāpumi netiek konstatēti," Pietiek skaidroja Pētersone. Teorētiski disciplinārlieta varot novest arī pie atbrīvošanas no amata, bet "tas ir ļoti reti un smagu pārkāpumu gadījumā - ja ir sekas valstij un VID, bet par to tagad pāragri spriest".
Valsts ieņēmumu dienesta vadībā Kravalis, kurš skandalozu slavu ieguva ar savu saistību Vladimira Vaškeviča kukuļošanas lietā, jau ilgāku laiku ir bijis "neērta" persona.
Šā gada marta sākumā mediji ziņoja, ka Finanšu policijas Iekšējās drošības dienests par nepareizu tranzīta deklarāciju anulēšanu aizturējis Kravaļa vietnieku Aivaru Eglīti un vēl vienu vai divus atbildīgus Muitas pārvaldes darbiniekus.
Tad arī finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) nāca klajā ar paziņojumu, ka Ukrainas valdības pārstāvji (konkrēti vārdi tā arī netika minēti) esot viņu uzrunājuši ar lūgumu ieteikt kandidatūru Ukrainas galvenā muitas vadītāja amatam.
Latvijas pārstāvji kā iespējamo kandidātu nolēmuši virzīt Kravali, kurš esot "kompetents eksperts Eiropas Savienības (ES) jautājumos par muitu ar lielu pieredzi direktora amatā muitas pārvaldē" un kura "zināšanas būtu nenovērtējams atbalsts Ukrainas integrācijai ES".
Kravalis bija arī devies uz Ukrainu, un vairāki mediji jau ziņoja, ka viņa kļūšana par Ukrainas muitas vadītāju esot faktiski izlemts jautājums. Taču pēcāk izrādījās, ka Kravalis joprojām strādā Latvijā, un citādi tika skaidrota pat Kravaļa vizīte Ukrainā marta sākumā.
"VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis marta sākumā devās darba vizītē uz Ukrainu, lai apspriestu aktuālos jautājumus par iespējamo Latvijas palīdzību Ukrainai muitas jomā," tagad skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID).
VID savā oficiālajā skaidrojumā Reira un virknes mediju minēto Kravaļa nākotni kā Ukrainas muitas vadītājam pat nepieminēja, - braucienā runa bijusi tikai par vispārēju palīdzību Ukrainai: "Lai izvērtētu, kādu palīdzību muitas jomā citas valstis varētu sniegt, Ukrainas pusei ir jādefinē savas vajadzības un jāsniedz informācija par nepieciešamo atbalstu. Tikai pēc šādas informācijas saņemšanas būs iespējams lemt par sadarbības attīstības iespējām muitas jomā."
Tikmēr Pietiek avoti informēja, ka Kravalis faktiski pats esot atteicies no kandidēšanas uz Ukrainas muitas vadītāja posteni, apzinoties gan valodas zināšanu trūkumu, gan savu saistību ar Vaškeviča krimināllietu, gan arī Ukrainas iekšpolitisko situāciju, kas muitas vadītāja posteni padara par nebūt ne tik iekārojamu.
Vaškeviča kukuļošanas lietā Kravalis, cik zināms, bija galvenais apsūdzības liecinieks un, spriežot pēc neoficiālām norādēm, ar savām liecībām sev bija "nopircis" nesaukšanu pie kriminālatbildības.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis oficiālo versiju par Kravali un "naudas paku": kad Kravalis 2010. gada 26. decembrī savā automašīnā LandCruiser atradis maisiņu ar 23 700 eiro un 2400 latu, viņš tiesībsargāšanas iestādēm ziņojis tikai pēc nepilnām divām nedēļām.
Šajā laikā veselas divas reizes ar maisiņu atstājušo Vaškeviču viņš saskaņā ar oficiālo versiju esot ticies un sarunājies tikai tāpēc, ka „rīkojies atbilstoši situācijai, gribējis pārliecināties, ar kādu mērķi V. Vaškevičs šo naudu atstājis, vai tā nav bijusi aizmirsta automašīnā u.c.”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
