Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. g. jūlijā ar 61 balsīm E. Levita kungs tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā. Pie Saeimas deputātiem ar atklātu vēstuli bija vērsušies 50 Latvijas juristi un vairāk kā 360 cilvēku no sabiedrības radošo profesiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kuriem viņa iepriekšējais darbs un nopelni bija labi zināmi.

Prezidenta E. Levita reitingi un tā veidotāji

Bet!!! Līdz ar prezidenta darba uzsākšanu sākās tūlītēja pretdarbība - sociālos tīklos, dažādos mēdijos tika organizēta plaša apmelošanas un zākāšanas kampaņa, kāda līdz šim politiskā praksē nebija pieredzēta ciniskuma un ļaunprātības ziņā. Kāds prezidenta neveikls teikums Covid upuru un Ziemassvētku svinēšanu sakarā tika malts visos sociālos tīklos un medijos, rakstīts uz namu sienām divu gadu garumā. Parastais cilvēks par ievēlēto prezidentu neko citu nezināja, kā vienīgi šo teikumu - to apliecināja TV žurnālisti intervējot cilvēkus Rīgas ielās.

Īstie iemesli šai pretdarbībai saistījās ar oligarhu ekonomisko grupējumu interesēm, kam pievienojās Latvijai nelojālie krievvalodīgo grupējumi. Cik te gara Kremļa roka - var tikai minēt, taču viņu melnā darba rezultāts ir sasniegts: prezidenta E. Levita reitings ir ļoti zems. Nu nav izdevies viņam pat tuvoties iepriekšējo prezidentu - R.Vējoņa un A. Bērziņa reitingiem! Arī priekšā tuvojošajos vēlēšanu sakarā viņa izredzes vērtētas necili: par E. Levita kungu balsotu vien 14.5%, bet par U. Pīlēna kungu - 33.8%.

Sabiedriskās domas pētnieks A. Kaktiņš, kura firma SKDS savāc tautas balsojumus, tikai plāta rokas: “kas ir, tas ir”, bet politologs F. Rajevskis jau visos preses un citos sabiedrības informācijas tīklos skaidro, ka zems reitings esot jau visu izšķīris. Levitu tālāk virzīt nevarot.

Kāds “reitings” bija Gunāram Astram? Nekāds! Arī īpaši informētie par G. Astras apcietināšanu sešdesmit četri Latvijas rakstnieki, kuri “reitingu” varēja apliecināt ar parakstu vēstulē Gorbačovam G. Astras atbrīvošanai no ieslodzījuma - klusēja. Kāds reitings bija J. Čakstem tautā, pirms viņš kļuva par prezidentu? Nekāds. Viņu tauta nezināja. Vai tauta zināja Kr. Valdemāru, Ausekli, Kronvaldu Ati?

Par demokrātiju. Mēs paši

Demokrātiskā valstī kritika ir absolūti nepieciešama. Tomēr vērsties pret valsti jebkura trūkuma dēļ - ”viss ir slikti”, “valsts ir neizdevusies”, “visi ir zagļi” - nozīmē piedalīties savas valsts pamatu graušanā. Izmantot demokrātijas iespējas pašas demokrātiskās iekārtas sagraušanai ir ceļš uz nekurieni.

Katoļu prāvests A. Kravalis mums atgādina, ka demokrātiska iekārta sargā cilvēka cieņu, bet demokrātija arī pieprasa modrību - demokrātija ir jāaizstāv. Mēs nedrīkstam iemigt. Mums jāzin Satversmes 116. pants : vārda brīvības u.c. tiesības 2 var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

“Kurā migā guļ valsts drošības iestādes, lai atrastu vainīgos?” - jautā kāds Twitter lietotājs sašutumā par ļaunprātīgajiem meliem un pašieceltajiem “taisnības cīnītājiem”, kas gatavi nogalināt iedomātos vainīgos un likvidēt visu valsti.

Modernās tehnoloģijas sociālos tīklos ir pavērušas iespējas jebkuram indivīdam vai to grupai ar ļaunprātīgiem izdomājumiem un apmelojumiem uzbrukt un pazemot jebkuru valstsvīru, ierēdni, sabiedrisko darbinieku, pilsoni - pašiem paliekot anonīmiem. “Pateicoties internetam ir uzaugusi vesela paaudze, kas par saviem vārdiem ne reizi nav dabūjusi pa seju” - secina žurnālists E. Zirnis.

Mūsu inteliģence no šīs “demokrātijas” norobežojas ar augstprātīgu - “mēs tam stāvam pāri, mēsli nav jākustina - tie paši izputēs”. Tam seko tik pat “galanta” malā stāvēšana arī plašākā nozīmē - izvairoties no attieksmes formulēšanas pret savu valsti, tās mērķiem, tās nākotni. Un tas ir satraucoši.

Prezidenta E. Levita darbs Latvijai

Visa viņa darba dzīve ir veltīta Latvijai, ko noteikusi viņa iegūtā jurista un politologa izglītība un dzīves pieredze. Jau 1986. g. beidzot Hamburgas universitāti viņa dimpomdarba tēma bija “Politiskais konflikts starp padomju virskundzības pretenzijām un nacionālās patstāvības centieniem Latvijā”. Visus gadus, kopš Atmodas sākuma viņš līdzdarbojās Valsts tiesiskuma atjaunošanā, bija viens no 1990.g. gada 4. maija Deklarācijas autoriem, piedalījās Satversmes darbības atjaunošanā, kā arī bija Satversmes ievada autors. Neatkarīgas Latvijas sākumā 1993.g. bija Ministru prezidenta biedrs, pirmais Latvijas tieslietu ministrs, vēstnieks Vācijā, Austrijā, Šveicē, Ungārijā. Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Eiropas Savienības tiesā.

E. Levitam pieder vairāk nekā 100 zinātniskas publikācijas par tiesību un politisko zinātņu jautājumiem. Kopš 1980 g. ar referātiem piedalījies zinātniskās konferencēs Eiropā un ASV. Aktīvs dažādu profesionālo un akadēmisko organizāciju biedrs. Savā profesionālajā darbībā tuvāk iepazinis ASV, Ķīnu, Krievijas un arābu pasauli, kas ļāvis skaidrāk izprast pasauli.

Viņš aicināja Eiropas Savienību piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai. 2022.g. NATO samitā Madridē iestājās par aizsardzības spēju palielināšanu, kā arī lielāku NATO spēku klātbūtni Latvijā, Baltijā. 2023.g. E. Levits ierosināja izveidot kara tribunālu par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret ukraiņu tautu.

Piedaloties dažādos ES un NATO organizētajos pasākumos un starptautiskās vizītēs, pārstāvējis Latvijas intereses, veicinājis tās atpazīstamību pasaulē. Viņš izstrādājis un iesniedzis Saeimai apstiprināšanai Latviešu kultūrvēsturisko zemju likumu, likumu par vietējo padomju veidošanu reģionos, pēc viņa iniciatīvas tika izstrādāts un pieņemts likums par Latvijas pareizticīgo baznīcas atdalīšanos no Maskavas patriarhāta u.c.

Egilam Levitam nav alternatīvas

Mēs pievienojamies un atbalstam cien. rakstnieka un žurnālista V. Seļecka kunga viedokli, kas parādījās sociālos tīklos un portālā Delfi š.g. rakstā ar šādu pat nosaukumu. E. Levita sāncenšiem - pretendentiem uz Valsts Prezidenta amatu - nav tās ilgās darba pieredzes valsts darbā, likumdošanā, tiesvedībā, dilpomātijā, ko viņš uzkrājis gadu desmitos. Viņiem arī nav satrptautiskās politiskā darba pieredzes, personīgie kontakti un reputācija Eiropas un pasaules valstu vadītāju vidū.

U. Pīlēna kungam noteikti ir ievērojama pieredze tautsaimniecībā un ekonomikā, bet viņam būtu ļoti grūti turpināt patreizējā prezidenta E. Levita iesākto. E. Levits viskonsekventāk no visiem atjaunotās Latvijas prezidentiem iestājies par valsts pamatnācijas vērtībām - latviešu valodu, kultūru un dzīvesziņu. Viņš stipri cēlis mūsu nacionālo pašapziņu un ticību valsts jēgai. Tas ir liels darbs šodienas situācijā, kad vienas sabiedrības daļa domā - “mūs okupēja”, bet otra sabiedrības daļa - “mēs atbrīvojām” - viena otru nedzird un nesaprot. E. Levits ir atbalstījis Vēstures popularizācijas institūta veidošanu pēc prof. V. Nollendorfa ierosmes. Šis darbs varētu veicināt tautas saliedēšanu.

E. Levits grāmatā “Valstsgriba” (izdota 2019 g., Rīga, Latvijas vēstnesis, 848 lpp.) apkopo viņa rakstus presē, viņa atziņas par šodienas procesiem, intervijas ar sabiedrībā pazīstamiem žurnālistiem un sabiedriskiem darbiniekiem. Šī grāmata varētu sniegt atbildes uz būtiskiem politiskiem jautājumiem gan politiķim A. Rosļikova kungam, gan filozofam I. Gubenko kungam, kā arī žurnalistam R. Žemaiša kungam, kas izteikuši aplamus pieņēmumus par E. Levita politiskajiem uzskatiem.

Augsti godātie Saeimas deputāti!

Netālu no Latvijas notiek nežēlīgs Krievijas - Ukrainas karš, kuram beigas neviens nevar paredzēt. Pie mums atnācis hibrīdkarš, kas mulsina Latvijai nelojālos cilvēkus. Tiek izteikti atklāti draudi no augstām Krievijas amatpersonām - aizstāvēt savus tautiešus no latviešu “nacistiem”. Latvijai ir vajadzīgs stiprs, gudrs, iekšpolitikā un ārpolitikā pieredzējis valstsvīrs, kas spēj pārstāvēt mūsu valsti ārzemēs, starptautiskās sanāksmēs, gādāt par valsts aizsardzību, tās nākotni. Tāds ir E. Levits.

Mēs uzrunājam Jūs, cienījamie Latvijas Saeimas deputāti! Vēlot prezidentu, Jums vajag pacelties pāri partiju nesaskaņām, viedokļu atšķirībām, amatu dalīšanas rēķiniem. Jūsu interesēm ir jābūt Latvijas nākotnei ilgtermiņā. Uz Jums skatās Jūsu tauta!

It sevišķi uzrunājam deputātus no Progresīvo un ZZS partijām, kuras nav izvirzījušas savu kandidātu prezidenta amatam. Mēs griežamies arī pie AS partijas deputātiem ar lūgumu - nešķelt koalīciju un izvirzīt vienotu kandidātu. Jūsu balsis nav vajadzīgas E. Levitam. Jūsu balsis ir vajadzīgas Latvijai! Latvijai būt!

* Ģirts Astra, Renārs Astra, Alvils Astra, Baiba Astra, Maija Cālīte, Gunārs Repše, Pauls Rozenbergs, Jānis Ivanovskis, Diāna Vagale, Ingrīda Titava, Vija Tipaine

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...