Iesaki rakstu: 
Reizēm sevi pieķeru pie domas, vai ir vērts domāt un rakstīt par lietām, par kurām pārdomas reiz paustas. Negribas kļūt par sabojājušos patafonu, kas visu laiku griež vienu un to pašu plates daļu. Tomēr te vairs nav runa tikai un vienīgi par mani. Ja apkārt notiek propaganda, tad nebūtu prātīgi klusēt, tas nekas, ka nākas atkārtoties. Jā, šoreiz atkal par Krieviju un tās jauno ģeopolitisko ietekmes ieroci – "Sputnik V" vakcīnu.
Par Krievijas centieniem šo vakcīnu izmantot ģeopolitisku mērķu sasniegšanai jau runāts daudz. No vienas puses, nav jau nekā nosodāma, ja valsts vēlas sasniegt kādus mērķus starptautiskā līmenī. Runa ir tikai un vienīgi par veidu, kā to tiek mēģināts panākt – melojot un krāpjoties. Turklāt konkrētā gadījumā – Krievija savus ārpolitiskos centienus cenšas panākt uz savu iedzīvotāju rēķina vai, izsakoties precīzāk, – veselības un dzīvību rēķina.
Covid – 19 pandēmija ir smagi skārusi visas valstis. Vakcīnu izstrāde un ražošana ir viens no šī brīža jūtīgākajiem jautājumiem, jo tā valsts, kura būs vakcinējusi pēc iespējas vairāk cilvēku, varēs ātrāk atgriezties “normālā” režīmā, līdz ar to tai būs priekšrocības ekonomiskajos jautājumos. Tā valsts, kura to palīdzēs izdarīt citām valstīm, var pamatoti cerēt uz pārējo valstu cieņu un neizslēdzami arī uz kādu “jūtamāku” paldies. Kā jau minēju iepriekš, šādi centieni nav nosodāmi, ja tas tiek panākts godīgā ceļā.
Krievija pirmā izstrādāja vakcīnu un uzsāka tās ražošanu, bet, ja tiek visur skandināts, kā tā cenšas šo vakcīnu piedāvāt ārvalstīm, tiek noklusēts, kā tad veicas ar vakcinēšanu Krievijā. Tas, ka situācija šajā valstī ir smagāka, nekā tā atzīst, liecina fakts, ka saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem Krievijā pēc inficēšanās ar Covid - 19 miruši 102 649 cilvēki, un, rēķinot uz kopējo iedzīvotāju skaitu, mirušo skaits Krievijā ir daudz lielāks nekā ASV un vairumā Rietumeiropas valstu.
Pagājušajā gadā no aprīļa līdz decembrim Krievijā nomira par 360 000 cilvēku vairāk nekā vidēji, analizējot datus, secina "The New York Times". "Rosstat" dati par janvāri un februāri liecina, ka tagad šis skaitlis jau krietni pārsniedzis 400 000. Aplūkojot mirstību no Covid-19, starp attīstītajām valstīm ir grūti atrast tādu, kurā situācija būtu sliktāka nekā Krievijā, norādīja neatkarīgais demogrāfs Aleksejs Rakša, piebilstot, ka Krievijas valdība dara visu, kas ir tās spēkos, lai notušētu šos faktus.1 Naivi cerēt, ka saslimušo skaits būtu publiskots korekti.
Realitātē Krieviju ir ļoti smagi skārusi Covid – 19 pandēmija. Tomēr, ja citām valstīm ir pamatprincips vispirms vakcinēt savus iedzīvotājus, tad Krievijai viss ir vienkāršāk – par saviem iedzīvotājiem tā domā vismazāk.
Kaut ar lielu pompozitāti Putins paziņoja par vakcīnu ražošanu, skarbā realitāte ir tāda, ka pašlaik Krievija savas vakcīnas ražošanu veic arī ārzemēs. Krievija plaši ir slavējusi pašmāju Covid-19 vakcīnas "Sputnik V" panākumus un eksportēšanu uz dažādām pasaules valstīm, kā risinājumu vakcīnu nepietiekamības problēmai, taču klusē par faktu, ka pati ir vakcīnu importētāja. Krievija ir noslēgusi līgumu par "Sputnik V" ražošanu ar Dienvidkorejas kompāniju, no kuras vakcīnas jau saņemtas. Tāpat plānots vakcīnas saņemt no uzņēmumiem Indijā. 2 Bez jau iepriekš minētajām valstīm Krievija cenšas panākt, ka vakcīnu sāktu ražot arī Vācijā.3
Faktiski sanāk, ka, neskatoties uz Putina pausto par Krievijas ekonomiskajām spējām un rūpniecisko potenciālu, tā realitātē nespēj saražot pat pašu izgudrotās vakcīnas.
Labi, paskatīsim tālāk – kā tad ir ar tām vakcīnām, ko Krievija piegādā citām valstīm? Arī tur bez skandāliem neiztikt.
Slovākijas Zāļu aģentūra paziņojusi, ka tai piegādātie 200 000 "Sputņik V" devu sastāva ziņā atšķiras no oriģināla, ko novērtējusi Eiropas Zāļu aģentūra un medicīnas žurnāls "The Lancet".4 Iztulkojot vienkāršā valodā – Krievija “iesmērējusi” Slovākijai pavisam ko citu. Protams, ka Krievija uzreiz šādu Slovākijas paziņojumu pasniedza kā dezinformācijas kampaņu. Interesantākais ir tas, ka dienu vēlāk Krievija aicināja Slovākiju atdot simtiem tūkstošu "Spuntik V" Covid-19 vakcīnu, atsaucoties uz līguma pārkāpumiem pēc tam, kad Slovākija pauda aizdomas, ka tai piegādātās "Sputnik V" vakcīnas atšķiras no oriģinālā sastāva.5
Tiesa, nevar atstāt uzmanību faktu, ka rietumvalstis sāka vairāk lūkoties "Spuntik V" virzienā tikai pēc tam, kad žurnāls "The Lancet" publiskoja par to pozitīvu rakstu. Varbūt vērts šo jautājumu papētīt – kā radās šis raksts? Kaut vai, atceroties neseno skandālu ap bijušo Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) prezidentu Andersu Besebergu, kurš apsūdzēts par Krievijas biatlonistu piesegšanu dopinga pārkāpumos, aktīvu darbošanos Krievijas interesēs. Viņš ticis kukuļots ar naudu, medību ceļojumiem un prostitūtu pakalpojumiem.6 Kur garantijas, ka Krievija nav attiecīgi “parūpējusies”, lai "Sputnik V" slavinošais raksts tiktu publiskots?
Viena no Krievijas melošanas, krāpšanas un visādu citādāku “netīro lietu” kārtošanas paraugstundām bija Soču olimpiskās spēles un viss, kas saistīts ar dopinga analīzēm, to nomaiņām, lai neatklātu, ka Krievijas sportisti lietojuši dopingu. Krievijā īstenotā dopinga programma bija medaļu gūšanas stratēģijas daļa un tika īstenota ar valsts un tās slepeno dienestu atbalstu.7
Līdz ar to rodas elementārs jautājums, uz kuru atbildi katrs var rast pats. Tas būtu - ja Krievija veica dažādas nelikumības pašas organizētajās ziemas olimpiskajās spēlēs, klaji un rupji pārkāpjot olimpisko “godīgas spēles” principu, vai domājat, ka Krievija nevarētu ārvalstīm piegādāt neīstas vakcīnas?
Kā tad kopsavilkumā izskatās ar Krievijas centienu iegūt ģeopolitisko ietekmi uz vakcīnu rēķina?
Putins izlielījās, ka ir dižs un varens, bet realitātē nespēj saražot nepieciešamo vakcīnu daudzumu. Pašu valsts vienkāršos iedzīvotājus pat negrasās pēc iespējas ātrāk savakcinēt, jo faktiski nav, ar ko. Citām valstīm apsola vakcīnas, bet, kā jau minēju, saražot nespēj un nākas lūgt ražot citiem, tajā skaitā, lai paši importētu. Savukārt citām valstīm piegādā ne jau vakcīnas, bet pavisam kaut ko citu.
Ja jau Krievija nebaidījās neīstās vakcīnas piedāvāt Slovākijai, kurai ir resursi, lai konstatētu kas tiek piedāvāts, tad bail iedomāties, ko Krievija piegādā, piemēram, Tunisijai un Gvinejai. Viens gan jāatzīst – Putina Krievijai nekaunības un nekrietnības netrūkst.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-laikraksts-covid-19-upuru-skaits-krievija-tiek-turets-noslepuma.a400266/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-plasi-bazune-sputnik-v-eksportesanu-bet-klusitem-pati-to-importe.d?id=53066509
3 https://www.apollo.lv/7209515/krievija-plano-vacija-razot-sputnik-v
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/slovakijai-ir-aizdomas-ka-tai-piegadatas-sputnik-v-vakcinas-atskiras-no-originala-sastava.d?id=53091743
5 https://www.apollo.lv/7220944/krievija-aicina-slovakiju-atgriezt-simtiem-tukstosu-sputnik-v-vakcinu
6 https://sports.tvnet.lv/7167275/bijusais-ibu-prezidents-piesedzis-krievijas-dopinga-parkapumus-kukulots-ar-prostitutam-medibu-celojumiem
7 https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/antidopinga-zinojums-nav-saubu-par-krievijas-plasu-krapsanos-ari-socu-olimpiade.a213861/
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
