Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas sabiedrībā mirst dzīvas diskusijas gars ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos. Represijas par “nepareizu” viedokli kļūst par ikdienu. Es sadūšojos un uzrakstīju rakstu žurnālam “Jurista Vārds”.

Krievijas – Ukrainas karš un kriminālprocesi Latvijā. Vai 74.1 panta piemērošana ir pamatota? Raksts, kas “Jurista Vārdam” bija “nepareizs”
Vladimirs Lindermans
Latvijas sabiedrībā mirst dzīvas diskusijas gars ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos. Represijas par “nepareizu” viedokli kļūst par ikdienu. Es sadūšojos un uzrakstīju rakstu žurnālam “Jurista Vārds”.
Nosūtīju rakstu redakcijai. Saņēmu pa e-pastu atbildi “Jūsu viedoklis saņemts”, un ar to mūsu komunicēšana beidzās. Kā esmu sapratis, turpinājuma nebūs.
Tāpēc piedāvāju rakstu portālam Pietiek.com. Ceru, ka profesionāli juristi to izlasīs un kaut kādas atsauksmes tomēr sekos.
Krievijas – Ukrainas karš un kriminālprocesi Latvijā. Vai 74.1 panta piemērošana ir pamatota?
Vēršos Jūsu cienījamā žurnāla redakcijā ar ierosinājumu rīkot diskusiju juristu starpā. Temats – Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana” piemērošanas pamatotība.
Valsts drošības dienests (VDD) nesen informēja, ka kopš 2022. gada 24. februāra uzsākti 26 kriminālprocesi pēc 74.1 panta. Tie visi ir saistīti ar Krievijas – Ukrainas kara notikumiem. Cilvēkus tur aizdomās / apsūdz par to, ka viņi publiski attaisnojuši vai slavinājuši Krievijas darbības vai nolieguši šo darbību noziedzīgo raksturu. Daži no viņiem jau ir notiesāti.
Zemāk es formulēju vairākus jautājumus jeb tēzes, kas varētu kļūt par diskusijas tematu.
I
Ir cilvēks vainīgs vai nav, - to izlemj tikai tiesa. Nav neviena autoritatīvas starptautiskas tiesu instances sprieduma, kas notiesātu Krievijas militārpersonas vai politiķus par 74.1 pantā minēto noziegumu izdarīšanu.
VDD, uzsākot kriminālprocesu, un prokuratūra, uzrādot apsūdzību, pieņem, ka Krievijas militārpersonu un politiķu vaina ir atzīta. Bet KAS to atzina? Vai ir kādi citi veidi, kā noteikt, ka kāds ir vainīgs, izņemot tiesas spriedumu?
II
Līdz ar to noziedznieki, kuru vaina tiktu atzīta likumīgā tiesas kārtībā, juridiski neeksistē. Taču eksistē apsūdzētie par to, ka viņi attaisno, noliedz vai slavina neesošu noziedznieku darbības. 
Ķepurojoties ārā no šā loģiskā slazda, prokuratūra norāda kā kara nozieguma subjektu nevis fizisku personu, bet valsti – Krievijas Federāciju. Vismaz tā ir rakstīts man uzrādītās apsūdzības tekstā. 
Piedevām apsūdzībā ir iekļautas atsauces uz Starptautiskās krimināltiesas (ICC) 1998. gada 17. jūlija Romas statūtiem. Taču saskaņā ar Romas statūtiem ICC jurisdikcija attiecas tikai uz fiziskām personām, nevis uz valstīm. 
Vai būtu juridiski korekti apsūdzēt valsti starptautiska kriminālnozieguma izdarīšanā? Vai arī tā ir politiska deklarācija? Cik lielā mērā politiskas deklarācijas iederas apsūdzības raksta tekstā?
III
ANO Neatkarīgās starptautiskās komisijas apkopotā informācija, kā arī cilvēktiesību organizāciju “Human Rights Watch” un “Amnesty International” veiktās izmeklēšanas rādīja, ka starptautisko tiesību principus pārkāpj abas konflikta puses.
Nesenie piemēri:
– "Human Rights Watch" ziņojums par aizliegto kājnieku mīnu izmantošanu Ukrainas Bruņotajos spēkos,
– ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas ziņojums, kurā tiek norādīts, ka abas konflikta puses ir iesaistītas gūstekņu nāvessodu izpildīšanā un spīdzināšanā.
Vai Latvijas iedzīvotāji, kas attaisno (slavina, noliedz) Ukrainas Bruņoto spēku izdarītus noziegumus, būtu saucami pie kriminālatbildības? Cik man zināms, pret šādām personām nav sākts neviens kriminālprocess. Kā tas saskan ar tiesiskās vienlīdzības principu?
IV
"Vārdu saskaņošana pēc dzimtes un locījuma, vienskaitļa vai daudzskaitļa, pabeigtā vai nepabeigtā darbības veida lietošana, likumā lietotā punktuācija u.tml. – tas viss varētu kalpot par atbalstu likuma jēgas noskaidrošanai." Šo vārdu autors ir izcils jurists Nikolajs Tagancevs (1843-1923).
Krimināllikuma 74.1 pantā vārds “noziegums” ir lietots vienskaitlī. Droši vien ar to ir domāts konkrēts noziegums.
Ja likumdevējs vēlētos noteikt sodu nevis par konkrēta nozieguma, bet kādas abstrakcijas, “noziegumu klases” attaisnošanu (noliegšanu, slavināšanu), loģiski būtu pieņemt, ka tas, lai izvairītos no divdomības, būtu lietojis daudzskaitli – “noziegumi”.
Tomēr par spīti likuma burtam Latvijas iedzīvotājiem uzrāda apsūdzības par “noziegumu klases” attaisnošanu, slavināšanu un noliegšanu. Netiek norādīts, kādu konkrēti no Krievijas militārpersonu paveiktajiem noziegumiem apsūdzētais attaisnoja, slavināja vai noliedza.
V
Bet pieņemsim, ka cilvēkam piespriež sodu pēc 74.1 panta par konkrēta kara nozieguma noliegšanu. Pēc tam šo epizodi izskata Starptautiskā krimināltiesa, un tiek noskaidrots, ka šāda nozieguma nebija. Vai arī bija, bet to nevar kvalificēt tieši kā “kara noziegumu”.
Vēlētos atgādināt, ka no 120 apsūdzētajiem Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā 20 tika attaisnoti. Daļu apsūdzību atcēla arī tiem, kas tika notiesāti.
Tas demonstrē šādas pieejas neloģiskumu, kad cilvēkus vajā par noziegumu attaisnošanu (slavināšanu, noliegšanu), kuri nav tikuši atzīti par noziegumiem tiesas kārtībā.
 VI
74.1 panta plašā piemērošana Latvijā faktiski izslēdz jebkādu intelektuālas diskusijas iespēju, kurā tiktu apspriesti Krievijas – Ukrainas kara cēloņi un miera noregulējuma plāni. Jebkāds publiski pausts viedoklis, kas atšķiras no valdības nostājas, tiek traktēts kā “nozieguma pret mieru” attaisnošana. 
Latvijā ir aizliegts publiski paust uzskatus, kuru piekritēji ir ievērojama ASV politiskās un intelektuālās elites daļa.
Izteicienus par Krievijas – Ukrainas karu, kas līdzīgi tiem, kurus ir pauduši ASV eksprezidents Donalds Tramps, viens no iespējamiem ASV prezidenta amata kandidātiem Rons Desantiss, uzņēmējs un novators Īlons Masks, pazīstami profesori Džons Miršmaiers un Džefrijs Sakss, ASV žurnālistikas veterāns Seimūrs Heršs, “Fox News” apskatnieks Takers Karlsons un daudzi citi, Latvijā atzītu par noziedzīgiem.
Manuprāt, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, vajadzētu izbeigt visus ar Krievijas – Ukrainas karu saistītos kriminālprocesus pēc 74.1 panta. Vismaz līdz brīdim, kad nāks klajā autoritatīvas starptautiskas tiesas organizācijas verdikts.
Būtu tomēr priecīgs, ja varētu izlasīt profesionāla jurista viedokli, kas manus diletantiskos argumentus satriektu pīšļos. Tikai, lūdzu, bez politinformācijām par Putinu u.tml. Esmu gana daudz to lasījis savas krimināllietas materiālos.

Nosūtīju rakstu redakcijai. Saņēmu pa e-pastu atbildi “Jūsu viedoklis saņemts”, un ar to mūsu komunicēšana beidzās. Kā esmu sapratis, turpinājuma nebūs.

Tāpēc piedāvāju rakstu portālam Pietiek.com. Ceru, ka profesionāli juristi to izlasīs un kaut kādas atsauksmes tomēr sekos.

Krievijas – Ukrainas karš un kriminālprocesi Latvijā. Vai 74.1 panta piemērošana ir pamatota?

Vēršos Jūsu cienījamā žurnāla redakcijā ar ierosinājumu rīkot diskusiju juristu starpā. Temats – Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana” piemērošanas pamatotība.

Valsts drošības dienests (VDD) nesen informēja, ka kopš 2022. gada 24. februāra uzsākti 26 kriminālprocesi pēc 74.1 panta. Tie visi ir saistīti ar Krievijas – Ukrainas kara notikumiem. Cilvēkus tur aizdomās / apsūdz par to, ka viņi publiski attaisnojuši vai slavinājuši Krievijas darbības vai nolieguši šo darbību noziedzīgo raksturu. Daži no viņiem jau ir notiesāti.

Zemāk es formulēju vairākus jautājumus jeb tēzes, kas varētu kļūt par diskusijas tematu.

I

Ir cilvēks vainīgs vai nav, - to izlemj tikai tiesa. Nav neviena autoritatīvas starptautiskas tiesu instances sprieduma, kas notiesātu Krievijas militārpersonas vai politiķus par 74.1 pantā minēto noziegumu izdarīšanu.

VDD, uzsākot kriminālprocesu, un prokuratūra, uzrādot apsūdzību, pieņem, ka Krievijas militārpersonu un politiķu vaina ir atzīta. Bet KAS to atzina? Vai ir kādi citi veidi, kā noteikt, ka kāds ir vainīgs, izņemot tiesas spriedumu?

II

Līdz ar to noziedznieki, kuru vaina tiktu atzīta likumīgā tiesas kārtībā, juridiski neeksistē. Taču eksistē apsūdzētie par to, ka viņi attaisno, noliedz vai slavina neesošu noziedznieku darbības. 

Ķepurojoties ārā no šā loģiskā slazda, prokuratūra norāda kā kara nozieguma subjektu nevis fizisku personu, bet valsti – Krievijas Federāciju. Vismaz tā ir rakstīts man uzrādītās apsūdzības tekstā. 

Piedevām apsūdzībā ir iekļautas atsauces uz Starptautiskās krimināltiesas (ICC) 1998. gada 17. jūlija Romas statūtiem. Taču saskaņā ar Romas statūtiem ICC jurisdikcija attiecas tikai uz fiziskām personām, nevis uz valstīm. 

Vai būtu juridiski korekti apsūdzēt valsti starptautiska kriminālnozieguma izdarīšanā? Vai arī tā ir politiska deklarācija? Cik lielā mērā politiskas deklarācijas iederas apsūdzības raksta tekstā?

III

ANO Neatkarīgās starptautiskās komisijas apkopotā informācija, kā arī cilvēktiesību organizāciju “Human Rights Watch” un “Amnesty International” veiktās izmeklēšanas rādīja, ka starptautisko tiesību principus pārkāpj abas konflikta puses.

Nesenie piemēri:

– "Human Rights Watch" ziņojums par aizliegto kājnieku mīnu izmantošanu Ukrainas Bruņotajos spēkos,

– ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas ziņojums, kurā tiek norādīts, ka abas konflikta puses ir iesaistītas gūstekņu nāvessodu izpildīšanā un spīdzināšanā.

Vai Latvijas iedzīvotāji, kas attaisno (slavina, noliedz) Ukrainas Bruņoto spēku izdarītus noziegumus, būtu saucami pie kriminālatbildības? Cik man zināms, pret šādām personām nav sākts neviens kriminālprocess. Kā tas saskan ar tiesiskās vienlīdzības principu?

IV

"Vārdu saskaņošana pēc dzimtes un locījuma, vienskaitļa vai daudzskaitļa, pabeigtā vai nepabeigtā darbības veida lietošana, likumā lietotā punktuācija u.tml. – tas viss varētu kalpot par atbalstu likuma jēgas noskaidrošanai." Šo vārdu autors ir izcils jurists Nikolajs Tagancevs (1843-1923).

Krimināllikuma 74.1 pantā vārds “noziegums” ir lietots vienskaitlī. Droši vien ar to ir domāts konkrēts noziegums.

Ja likumdevējs vēlētos noteikt sodu nevis par konkrēta nozieguma, bet kādas abstrakcijas, “noziegumu klases” attaisnošanu (noliegšanu, slavināšanu), loģiski būtu pieņemt, ka tas, lai izvairītos no divdomības, būtu lietojis daudzskaitli – “noziegumi”.

Tomēr par spīti likuma burtam Latvijas iedzīvotājiem uzrāda apsūdzības par “noziegumu klases” attaisnošanu, slavināšanu un noliegšanu. Netiek norādīts, kādu konkrēti no Krievijas militārpersonu paveiktajiem noziegumiem apsūdzētais attaisnoja, slavināja vai noliedza.

V

Bet pieņemsim, ka cilvēkam piespriež sodu pēc 74.1 panta par konkrēta kara nozieguma noliegšanu. Pēc tam šo epizodi izskata Starptautiskā krimināltiesa, un tiek noskaidrots, ka šāda nozieguma nebija. Vai arī bija, bet to nevar kvalificēt tieši kā “kara noziegumu”.

Vēlētos atgādināt, ka no 120 apsūdzētajiem Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā 20 tika attaisnoti. Daļu apsūdzību atcēla arī tiem, kas tika notiesāti.

Tas demonstrē šādas pieejas neloģiskumu, kad cilvēkus vajā par noziegumu attaisnošanu (slavināšanu, noliegšanu), kuri nav tikuši atzīti par noziegumiem tiesas kārtībā.

 VI

74.1 panta plašā piemērošana Latvijā faktiski izslēdz jebkādu intelektuālas diskusijas iespēju, kurā tiktu apspriesti Krievijas – Ukrainas kara cēloņi un miera noregulējuma plāni. Jebkāds publiski pausts viedoklis, kas atšķiras no valdības nostājas, tiek traktēts kā “nozieguma pret mieru” attaisnošana. 

Latvijā ir aizliegts publiski paust uzskatus, kuru piekritēji ir ievērojama ASV politiskās un intelektuālās elites daļa.

Izteicienus par Krievijas – Ukrainas karu, kas līdzīgi tiem, kurus ir pauduši ASV eksprezidents Donalds Tramps, viens no iespējamiem ASV prezidenta amata kandidātiem Rons Desantiss, uzņēmējs un novators Īlons Masks, pazīstami profesori Džons Miršmaiers un Džefrijs Sakss, ASV žurnālistikas veterāns Seimūrs Heršs, “Fox News” apskatnieks Takers Karlsons un daudzi citi, Latvijā atzītu par noziedzīgiem.

Manuprāt, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, vajadzētu izbeigt visus ar Krievijas – Ukrainas karu saistītos kriminālprocesus pēc 74.1 panta. Vismaz līdz brīdim, kad nāks klajā autoritatīvas starptautiskas tiesas organizācijas verdikts.

Būtu tomēr priecīgs, ja varētu izlasīt profesionāla jurista viedokli, kas manus diletantiskos argumentus satriektu pīšļos. Tikai, lūdzu, bez politinformācijām par Putinu u.tml. Esmu gana daudz to lasījis savas krimināllietas materiālos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...