Krievijas uzsāktais karš Ukrainā iezīmē fundamentālas pārmaiņas pasaules politikā un ierastajā lietu kārtībā
Verners Gabranovs18.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā iezīmē fundamentālas pārmaiņas pasaules politikā un ierastajā lietu kārtībā. Krievijas karš pret Ukrainas brīvību un eiropeiskajām vērtībām konsolidējis civilizētās pasaules sabiedrību, un esošie politiķi nespēj apkalpot pieprasījumu, kas tam ir rādītājs.
Ukrainas asinīs un pilsētu drupās dzimst jauna Eiropa. Ar atjaunotu morāli un vērtībām. Bankrotē populistiskie un jēlie politiķi, kuru pielaidība novedusi pie traģiskām sekām. Morāli bankrotē Krievijas uzpirktie un/vai iebaidītie Eiropas politiķi un ekspolitiķi. Tas, ka Maskavas agresora nauda smird, kļuvis skaidrs visā pasaulē.
NATO pēc Ukrainas uzvaras, iespējams, vairs nebūs nozīmīgākais militārais bloks. Spēcīgāks būs tas, kuru izveidos karā rūdītā Ukraina ar sabiedrotajiem. Paredzamas reformas ANO, kas sevi parāda kā efektīvi funkcionēt nespējīga organizācija.
Virzība uz energoresursu diversifikāciju iegūs jaunu ātrumu un jaudu, lai tie nākotnē nevarētu tikt izmantoti šantāžai un izspiešanai. Ķīna, redzot Putina Krievijas fiasko kara laukā un ekonomikā, arvien vairāk distancēsies no čekistu pārvaldītās federācijas un izlems par labu savai ekonomiskajai izaugsmei un tirdzniecībai ar Rietumiem.
Par intelektuālās, un Eiropeiskās Krievijas galvaspilsētu atkal - kā Kijevas Krievzemes laikā - kļūs Kijiva, Maskaviju atstājot ordai - reliģiski tendētajiem lielkrievu šovinisma/fašisma sektantiem. Krievijā neizbēgami sāksies centrbēdzes procesi, kas mainīs šīs valsts robežas. Un krievus gaida kolektīvās nožēlas un kara zaudējumu atmaksas desmitgades...
Toties Ukrainas atjaunošanas darbā iesaistīsies visa civilizētā pasaule, pārskatāmā nākotnē radot tur sprādzienveidīgu ekonomisko, zinātnisko, tūrisma un tehnisko attīstību. Vācija, atbrīvojusies no trešā reiha ēnas un teju 80 gadus ilgušā nožēlas perioda, nomainīs līdzšinējo sociāldemokrātu piekopto politiku pret aktīvāku un morāli stingrāku nostāju pasaulē.
Francijai priekšā pārdomu laiks, kad jāizdod kopotie raksti 5 sējumos par Makrona un Putina bezjēdzīgajām sarunām un jāsaprot, kas vispār šodien ir Francija. Itālijai un mums visiem vairāk jāstrādā.
Iespējams, ka šis laiks arī liks pārskatīt ultrademokrātijas lietderību un atbilstību sabiedrību vairākuma interesēm. Tas, ka katra minoritāte cenšas uzspiest sevi vairākumam, nokausē demokrātiju kā tādu. Eiropas izkurtējušajā ēkā gaidāms remonts...
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
