Krievijas Valsts apbruņojuma programma nesola neko labu ne Krievijai, ne pārējai pasaulei
Aivars Vairogs17.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc oficiālu Krievijas amatpersonu 2021. gada pavasarī pavēstītā kļuva skaidrs, ka izstrādes stadijā atrodas jaunā Krievijas Valsts apbruņojuma programma 2024. – 2033.gadam. Tas ne tuvu nav pirmais šāds direktīvais dokuments – Krievijas Bruņoto spēku vēsturē ir zināmas vēl dažas apbruņojuma programmas, piemēram, 2007.– 2015., 2011.– 2020. un 2018.– 2027. gadam. Kā likums, katra jauna programma tika pieņemta, pirms iepriekšējās izpildes termiņi bija beigušies. Normatīvo desmit gadu vietā tās ilga 4-7 gadus un, protams, netika pilnībā realizētas.
Ambiciozā 2007.- 2015. gada programma paredzēja 400 starpkontinentālo ballistisko raķešu (zemes un jūras bāzēšanās), 8 zemūdens raķešu kreiseru, 20 citu zemūdeņu, vairāk nekā 50 kaujas kuģu, 600 lidmašīnu, 1000 helikopteru, 28 zenītraķešu kompleksu S-400 pulku, 38 zenītraķešu-artilērijas kompleksu „Pancirj” divizionu, desmit taktisko raķešu „Iskander-M” brigāžu, 2300 modernu tanku, 2000 pašgājējas artilērijas iekārtu saražošanu. Plāns tika izpildīts labi ja uz pusi.
2011.– 2020.gada plāns aptvēra 270-280 stratēģiskās raķetes, 100 virsūdens un zemūdens kuģus (t.sk. tās pašas 8 stratēģiskās un 20 taktiskās zemūdenes, kā arī 50 fregates un korvetes, četrus franču projekta „Mistral” tipa universālos desantkuģus, sešus lielos tanku desantkuģus u.c.), 600 taktiskās kaujas lidmašīnas (Su-57, Su-35S, Su-34, Su-30, MiG-35 u.c.), 1100 helikopterus (Ka-52, MiG-28N, Mi-8AMTŠ, Mi-26, „Ansat”), 56 S-400 un desmit S-500 divizionus, desmit „Iskander-M” brigādes, 2300 jaunus tankus un 2000 lielgabalus. Pēc 2014. gada pavasara epopejas Ukrainā par „Mistral” tipa kuģiem nācās aizmirst, līdz 2018. gadam neizpildīto punktu (zemūdenes, S-500, bruņutehnika „Armata”, „Kurgaņec”, „Bumerang”) izpildi nācās pārnest uz 2017. gadu.
Pašlaik realizējamā 2018.–2027. gada programma paredz starpkontinentālo ballistisko raķešu „Jars”, „Sarmat” un „Rubež”, kaujas tanku T-90M, „Armata”, „Kurgaņec” un „Bumerang” saimes bruņumašīnu, piektās paaudzes kaujas lidmašīnu Su-57 (jeb PAK-FA / T-50), „Borej-A” tipa zemūdens raķešu kreiseru, flotes raķešu „Kaļibr” un „Cirkon” attīstību un ražošanas uzsākšanu. Piemēram, 2021.gadā Krievijas Bruņotie spēki cer saņemt: 13 raķešu kompleksus „Jars”, uzlabotās „Borej-A” tipa stratēģiskās atomzemūdenes „Kņazj Oļeg” un „Geņeralisimuss Suvorov”, korvetes „Rezkij” un „Retivij”, divus mazos raķešu kuģus un vienu dīzeļzemūdeni, pretgaisa/pretraķešu kompleksus S-350 „Vitjaz” un S-500 „Prometej”, kā arī citu apbruņojumu.
Spriežot pēc tā, ka jauno apbruņojuma programmu ir plānots uzsākt ar 2024. gadu, Krievijas augstākajai vadībai ir kļuvis par tradīciju anulēt iepriekšējos neizpildāmos plānus. Kremlis 2024.-2033. gadā Bruņotajiem spēkiem ir paredzējis atvēlēt 21-22 triljonus rubļu (iepriekšējās programmās – attiecīgi 21,2 un 21,7 triljoni), kas liecina par nemainīgu Krievijas politiskās elites ieinteresētību armijas kaujas spēju nostiprināšanā un konfliktu risināšanā ar militāriem līdzekļiem.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
