Kriminālprocesu pret Meroni turpina cita Valsts policijas struktūrvienība
Uldis Dreiblats25.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kriminālprocesu saistībā ar to, ka bijušais Šveices advokāts Rudolfs Meroni nepilda Rīgas apgabaltiesas lēmumu, jau vairāk nekā divus gadus nenododot tā dēvētajā Lemberga lietā arestēto mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA), ir pārņēmusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa.
Iepriekš šo iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēja Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa.
Atbildot uz iekšlietu ministram Kristapam Eklonam uzdotajiem vairākiem jautājumiem, tostarp par R. Meroni darbību sakarā uzsākto kriminālprocesu, viņa padomniece komunikācijas jautājumos Zane Plone “Pietiek” atbildēja ar sekojošiem trim teikumiem: “Šī kriminālprocesa izmeklēšanu ir pārņēmusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa. Kriminālprocesā notiek aktīva izmeklēšana, tādēļ šobrīd, lai nekaitētu procesa sekmīgai virzībai, izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju sniegt nevarēsim. Ar jautājumiem aicinām vērsties pie procesa virzītāja.”
No šīs ministra atbildes, protams, nevar secināt, ka kriminālprocesā izmeklējamais noziegums būtu kaut kā pārkvalificēts, piemēram, no tāda, ko veikusi organizēta noziedzīga grupa, uz vienkāršu ekonomisko noziegumu.
Nepārprotami no ministra atbildes var secināt, ka kriminālprocess nav paslepen izbeigts, kā, piemēram, šā gada februārī ir izbeigta iepirkuma procedūra, kurā bija paredzēts piesaistīt starptautisko komerctiesību speciālistus, kuri palīdzētu NVA pārņemt no R. Meroni arestēto mantu, kas reģistrēta dažādās jurisdikcijās. Sākotnēji Nodrošinājuma valsts aģentūra uz šo iepirkumu lika lielas cerības, par ko liecina gan tas, ka iepirkums tika pasludināts par steidzamu, gan arī visu atbildīgo amatpersonu atbildes uz jautājumiem, kā tad veicas ar arestētās mantas pārņemšanu.
Piemēram, apmēram pirms gada toreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva uz jautājumu, kā tiek pildīts Rīgas apgabaltiesas lēmums par arestētās mantas pārņemšanu, atbildēja: “Nodrošinājuma valsts aģentūra ir izsludinājusi iepirkumu, šobrīd notiek iepirkuma procedūra, lai piesaistītu būtisku juridisko atbalstu tiesas sprieduma izpildei. Tiesas lēmums tiks pildīts iespējami ātrākajā termiņā.”
Nepārprotami – ministre norāda, ka nopietnās problēmas ar arestētas mantas pārņemšanu palīdzēs risināt “būtiskais juridiskais atbalsts”, kas “iespējami ātrākajā termiņā” jāizvēlas “iepirkuma procedūrā”. Bet tagad, izrādās, iepirkums ir paslepeni izbeigts, turklāt vēl tad, kad iekšlietu ministre bija tieši M. Golubeva.
Bet no pašreizējā iekšlietu ministra Kristapa Ekolona atbildes, kurā norādīts par “Meroni kriminālprocesa” izmeklējošās Valsts policijas struktūrvienības maiņu, ar lielu ticamības pakāpi var izdarīt pieņēmumu, ka šo kriminālprocesu vairs neizmeklē Valsts policijas galvenā inspektore Veronika Čuprika, kura šo kriminālprocesu uzsāka, ļoti negribīgi pildot Rīgas apgabaltiesas blakus lēmumu.
Proti, Rīgas apgabaltiesa blakus lēmumu par to, ka Valsts policijai jāizvērtē R. Meroni rīcība, apzināti nepildot tiesas lēmumu (t.i., nenododot arestēto mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai), tika pieņemts 2021. gada 22. februārī, bet kriminālprocesu V. Čuprika uzsāka tikai 3. augustā, t.i., pēc pusgada. Bet “Pietiek” jau vairākkārt ir ziņojis par V. Čuprikas lielo pieredzi nesākt un arī izbeigt saistībā ar R. Meroni darbībām uzsāktu citu kriminālprocesu. Ja tomēr tieši viņa joprojām izmeklē šeit minēto kriminālprocesu, tad loģiski jāsecina, ka viņa ir kopā ar kriminālprocesu arī aizrotēta uz citu Valsts policijas struktūrvienību.
Tomēr pašreizējais iekšlietu ministrs Kristaps Eklons neatbildēja uz visiem žurnālista uzdotajiem jautājumiem.
Proti, ministram tika arī vaicāts, vai viņš ir apmierināts, kā ministra pakļautības iestāde Nodrošinājuma valsts aģentūra pilda Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 17. augusta lēmumu, ar kuru tika uzdots R. Meroni nodot arestēto mantu NVA.
Tāpat tika vaicāts, kādus panākumus NVA ir sasniegusi minētā Rīgas apgabaltiesas lēmuma pildīšanā, kopš K. Eklons ir šīs iestādes augstākais priekšnieks. Jāatgādina, ka iekšlietu ministra amatā viņš stājās šā gada maijā.
Uz šiem jautājumiem nekāda atbilde netika sniegta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
