Kristovska birojā darbs partijas cilvēkiem, Maklakovu laikus pārceļ
PIETIEK13.12.2010.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Darbs ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska birojā atradies vairākiem ar viņa vadīto Pilsonisko savienību saistītiem cilvēkiem, no kuriem daži ar politiķi kopā strādājuši jau iepriekš. Tikmēr iepriekšējais ārlietu ministrs Aivis Ronis pirmspēdējā darba dienā parūpējies par sava padomnieka, bijušā Nacionālo bruņoto spēku komandiera Jura Maklakova tālāku karjeru Ārlietu ministrijā, parakstot rezolūciju par viņa pārcelšanu citā struktūrvienībā.
Maklakovs no 1. novembra ar Roņa rezolūciju strādā padomnieka amatā Ārlietu ministrijas Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijā, specializējoties Centrālāzijas valstīs. Viņa alga saglabāta tāda pati kā, strādājot par padomnieku ministra birojā, – 979 lati pirms nodokļu nomaksas. Jautāts, vai bijušas bažas par Maklakova karjeru jaunā ministra vadībā, Ronis Pietiek norādīja, ka viņa pārcelšana jau tikusi plānota, turklāt „nav korekti atstāt savus biroja darbiniekus nākamajam ministram”.
Jaunā ārlietu ministra Kristovska birojā ir divas padomnieces, kuras strādā uz pusslodzi – Dace Balode preses jautājumos un Sanita Stelpe vadības un uzņēmējdarbības jautājumos. Abas ir Pilsoniskās savienības cilvēki. Balode, kura paralēli pilda arī Pilsoniskās savienības preses sekretāres pienākumus, apstiprināja, ka viņas atalgojums Ārlietu ministrijā pirms nodokļu nomaksas būs 515 lati. Balode iepriekš bijusi arī Pilsoniskās savienības frakcijas konsultante 9. Saeimā, kā arī aizsardzības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Imanta Lieģa (Pilsoniskā savienība) laikā.
Arī Stelpes atalgojums par pusslodzes darbu ārlietu ministra birojā būs nedaudz virs 500 latiem pirms nodokļu nomaksas, - precīzu summu viņa neatceroties. Stelpe uzskata, ka viņai padomnieces amats vadības un uzņēmējdarbības jautājumos piedāvāts, ņemot vērā vairāk nekā astoņu gadu pieredzi Latvijas Kvalitātes asociācijas izpilddirektores amatā. Šī nevalstiskā organizācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedre un apvieno dažādu nozaru uzņēmējus.
Stelpes pienākumi Kristovska birojā būšot apzināt Latvijas uzņēmēju intereses un vajadzības, lai veicinātu ekonomisko sakaru dibināšanu, izmantojot ārlietu dienesta resursus. Turklāt esot jāapzina tās funkcijas, kas netiek nosegtas vai kuras dublējas Ārlietu ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ārējo ekonomisko sakaru veicināšanā. Stelpe iepriekš ir bijusi Pilsoniskās savienības biroja vadītāja un nesekmīgi startējusi 10. Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta. Līdztekus pusslodzes darbam ārlietu ministra birojā Stelpe strādā par Vienotības Saeimas frakcijas konsultanti, kur viņas alga pirms nodokļu nomaksas ir 780 lati.
Kristovskim ir arī divi ārštata padomnieki, kuri par savu darbu nesaņems atalgojumu, – trimdas latvietis, pensionējies ASV kara flotes admirālis Andrejs Mežmalis, kurš iepriekš neveiksmīgi startējis no Pilsoniskās savienības saraksta Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ārlietu ministram sniegs padomus drošības jautājumos. Mežmalis bijis Kristovska padomnieks vēl, kad viņš ieņēma aizsardzības ministra amatu. Savukārt Pilsoniskās savienības biedrs, trimdas latvietis ar inženiera izglītību, Oskara Kalpaka pieminekļa fonda valdes loceklis Andrejs Muzikants ir ārlietu ministra ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos.
Ārlietu ministra birojā ir tikai divi pilnas slodzes darbinieki, un viena no tiem ir biroja vadītāja Baiba Sējāne, kuras alga ir 1020 latu pirms nodokļu nomaksas. Sējāne ir Kristovska cilvēks, jau kopš viņš bija aizsardzības ministra amatā laikā no 1999. līdz 2004. gadam. Sējāne tolaik bijusi Kristovska padomniece un vadījusi aizsardzības ministra biroju. Vēlāk, pēc Kristovska ievēlēšanas Eiropas Parlamentā vēl no apvienības TB/LNNK Sējāne bijusi viņa palīdze EP. Sējāne kopš 2008. gada piecas reizes ziedojusi Kristovska vadītajai Pilsoniskajai savienībai – kopumā 2100 latu.
Otrs pilnas slodzes darbinieks ir Kristovska biroja vadītājas vietnieks Ilmārs Breidaks, kuram nav politiskas saistības ar Kritsovski. Breidaku jaunais ārlietu ministrs „mantojis” no sava priekšteča Roņa, jo Breidaks bijis biroja vadītāja vietnieks arī viņa laikā. Breidaka alga pēc nodokļu nomaksas ir 541 lats, liecina Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētā informācija. Viņš iepriekš ilgus gadus strādājis diplomātiskajā dienestā, būdams vēstniecības sekretāra un atašeja amatos dažādās Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp arī mūsu pārstāvniecībā NATO. Pēdējos gados Breidaks strādājis ĀM Drošības politikas departamenta NATO un Eiropas drošības politikas nodaļā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
