Kristovska birojā darbs partijas cilvēkiem, Maklakovu laikus pārceļ
PIETIEK13.12.2010.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Darbs ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska birojā atradies vairākiem ar viņa vadīto Pilsonisko savienību saistītiem cilvēkiem, no kuriem daži ar politiķi kopā strādājuši jau iepriekš. Tikmēr iepriekšējais ārlietu ministrs Aivis Ronis pirmspēdējā darba dienā parūpējies par sava padomnieka, bijušā Nacionālo bruņoto spēku komandiera Jura Maklakova tālāku karjeru Ārlietu ministrijā, parakstot rezolūciju par viņa pārcelšanu citā struktūrvienībā.
Maklakovs no 1. novembra ar Roņa rezolūciju strādā padomnieka amatā Ārlietu ministrijas Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijā, specializējoties Centrālāzijas valstīs. Viņa alga saglabāta tāda pati kā, strādājot par padomnieku ministra birojā, – 979 lati pirms nodokļu nomaksas. Jautāts, vai bijušas bažas par Maklakova karjeru jaunā ministra vadībā, Ronis Pietiek norādīja, ka viņa pārcelšana jau tikusi plānota, turklāt „nav korekti atstāt savus biroja darbiniekus nākamajam ministram”.
Jaunā ārlietu ministra Kristovska birojā ir divas padomnieces, kuras strādā uz pusslodzi – Dace Balode preses jautājumos un Sanita Stelpe vadības un uzņēmējdarbības jautājumos. Abas ir Pilsoniskās savienības cilvēki. Balode, kura paralēli pilda arī Pilsoniskās savienības preses sekretāres pienākumus, apstiprināja, ka viņas atalgojums Ārlietu ministrijā pirms nodokļu nomaksas būs 515 lati. Balode iepriekš bijusi arī Pilsoniskās savienības frakcijas konsultante 9. Saeimā, kā arī aizsardzības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Imanta Lieģa (Pilsoniskā savienība) laikā.
Arī Stelpes atalgojums par pusslodzes darbu ārlietu ministra birojā būs nedaudz virs 500 latiem pirms nodokļu nomaksas, - precīzu summu viņa neatceroties. Stelpe uzskata, ka viņai padomnieces amats vadības un uzņēmējdarbības jautājumos piedāvāts, ņemot vērā vairāk nekā astoņu gadu pieredzi Latvijas Kvalitātes asociācijas izpilddirektores amatā. Šī nevalstiskā organizācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedre un apvieno dažādu nozaru uzņēmējus.
Stelpes pienākumi Kristovska birojā būšot apzināt Latvijas uzņēmēju intereses un vajadzības, lai veicinātu ekonomisko sakaru dibināšanu, izmantojot ārlietu dienesta resursus. Turklāt esot jāapzina tās funkcijas, kas netiek nosegtas vai kuras dublējas Ārlietu ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ārējo ekonomisko sakaru veicināšanā. Stelpe iepriekš ir bijusi Pilsoniskās savienības biroja vadītāja un nesekmīgi startējusi 10. Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta. Līdztekus pusslodzes darbam ārlietu ministra birojā Stelpe strādā par Vienotības Saeimas frakcijas konsultanti, kur viņas alga pirms nodokļu nomaksas ir 780 lati.
Kristovskim ir arī divi ārštata padomnieki, kuri par savu darbu nesaņems atalgojumu, – trimdas latvietis, pensionējies ASV kara flotes admirālis Andrejs Mežmalis, kurš iepriekš neveiksmīgi startējis no Pilsoniskās savienības saraksta Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ārlietu ministram sniegs padomus drošības jautājumos. Mežmalis bijis Kristovska padomnieks vēl, kad viņš ieņēma aizsardzības ministra amatu. Savukārt Pilsoniskās savienības biedrs, trimdas latvietis ar inženiera izglītību, Oskara Kalpaka pieminekļa fonda valdes loceklis Andrejs Muzikants ir ārlietu ministra ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos.
Ārlietu ministra birojā ir tikai divi pilnas slodzes darbinieki, un viena no tiem ir biroja vadītāja Baiba Sējāne, kuras alga ir 1020 latu pirms nodokļu nomaksas. Sējāne ir Kristovska cilvēks, jau kopš viņš bija aizsardzības ministra amatā laikā no 1999. līdz 2004. gadam. Sējāne tolaik bijusi Kristovska padomniece un vadījusi aizsardzības ministra biroju. Vēlāk, pēc Kristovska ievēlēšanas Eiropas Parlamentā vēl no apvienības TB/LNNK Sējāne bijusi viņa palīdze EP. Sējāne kopš 2008. gada piecas reizes ziedojusi Kristovska vadītajai Pilsoniskajai savienībai – kopumā 2100 latu.
Otrs pilnas slodzes darbinieks ir Kristovska biroja vadītājas vietnieks Ilmārs Breidaks, kuram nav politiskas saistības ar Kritsovski. Breidaku jaunais ārlietu ministrs „mantojis” no sava priekšteča Roņa, jo Breidaks bijis biroja vadītāja vietnieks arī viņa laikā. Breidaka alga pēc nodokļu nomaksas ir 541 lats, liecina Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētā informācija. Viņš iepriekš ilgus gadus strādājis diplomātiskajā dienestā, būdams vēstniecības sekretāra un atašeja amatos dažādās Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp arī mūsu pārstāvniecībā NATO. Pēdējos gados Breidaks strādājis ĀM Drošības politikas departamenta NATO un Eiropas drošības politikas nodaļā.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
