Iesaki rakstu: 
Ja kāds no tiesas vēlas nodrošināt vēstnieka amatu sev, savam protežē vai politiskajam līdzgaitniekam, viņam būtu jācenšas panākt Valsts prezidenta atbalstu šādam lēmumam, jo bez saskaņošanas Rīgas pilī var tikt pārvilkta svītra ne tikai politiskam vēstnieka kandidātam, bet pat atzītam karjeras diplomātam. Neoficiālā informācija par Ģirta Valda Kristovska iespējamo diplomātisko karjeru tika nopludināta pirms šādas saskaņošanas, līdz ar to samazinot viņa jau tā sarežģītās izredzes uz vēstnieka amatu.
Tādēļ kopš svētdienas vakara, kad Latvijas Televīzijas raidījums De Facto, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja, ka 11. Saeimas vēlēšanās caurkritušajam ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim var atrasties vēstnieka amats kādā no mūsu valsts pārstāvniecībām, Vienotībā notiek neformāla iekšējā izmeklēšana, kurš ir noracis šīs politiķa cerības.
Versiju nav daudz - ņemot vērā, ka šāda vēlme apspriesta starp uz mazāk kā vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem cilvēkiem Vienotības pašā spicē, aizdomas krīt uz kādu pļāpīgāku un nenovīdīgāku Kristovska partijas biedru, kam labpaticies kuluāros pasmīkņāt par caurkritušā ministra ambīcijām. Turklāt šoreiz vēlme patenkot ir gājusi pa priekšu racionālākiem apsvērumiem. Proti, Kristovskis, lai arī nav ievēlēts 11. Saeimā un tādējādi saņēmis pamatīgu pļauku, tomēr vēl aizvien ir liela autoritāte Vienotības biedru vidū, īpaši no savas dzimtās Pilsoniskās savienības nākušajiem.
Līdz ar to tiem Vienotības spicē, kas vēlētos no Kristovska atbrīvoties kā no konkurējošas autoritātes, būtu pat izdevīgi, ja viņš no savām politiskajām ambīcijām atteiktos par labu rāmai vēstnieka karjerai. Acīmredzot vēlme apsmaidīt Kristovski ir ņēmusi virsroku pār šiem racionālajiem apsvērumiem, un, pat ja aiz tā nav stāvējusi vēlme norakt viņa diplomātisko karjeru, tieši pie tā šī tenkošana, ļoti iespējams, ir novedusi.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
