Iesaki rakstu: 
A/s Latvijas kuģniecība tiešām sāk izslīdēt no Aivara Lemberga ietekmes sfēras - otrdien daži Uzņēmumu reģistra (UR) pieprasītie formālie labojumi piektdien ekstremāli notikušās akcionāru sapulces lēmumos tika izdarīti, un izmaiņas uzņēmuma padomē un valdē, ar kurām posteņus tajās zaudē "Lemberga cilvēki", ir reģistrētas.
Vajadzēja novilcināt laiku
Jau pirmdienas priekšpusdienā kuluāros runāja, ka, lai novilcinātu laiku, UR pirmdien, lemjot par LK akcionāru sapulces reģistrēšanu, atradīšot sīkumus, pie kuriem „piekasīties”. Ap pieciem, kad UR lēmumu paziņoja, kuluāros runātais apstiprinājās: valsts notārs konstatēja sīkas, pēc satura nebūtiskas detaļas, kam saskaņā ar speciālistu vērtējumu parasti nekāda uzmanība netiekot pievērsta, – neuzrakstītu viena valdes locekļa adresi un neieliktu divpunkti.
Šo UR valsts notāra norādīto trūkumu novēršanai LK akcionāru sapulces dokumentos tika dots laiks līdz 19. februārim, taču bija noprotams, ka tie tiks novērsti nekavējoties, lai jau otrdien dokumentus atkārtoti iesniegtu UR. Jau otrdien UR izmaiņas LK padomē un valdē arī ir reģistrējis.
Iepriekš tika izteiktas šaubas, ka ar Lemberga ietekmi saistīti juristi UR varētu iesniegt kādu jaunu dokumentu – policijas vai tiesas lēmumu par pārreģistrācijas aizliegumu, kas UR liegs pieņemt lēmumu. Tad varētu saglabāties līdzšinējā situācija, kad LK ir divas valdes un padomes un ir strīds par to, kura no tām ir leģitīma.
UR, kuram jāreģistrē izmaiņas LK padomē, darbojas Vienotības pārstāvja, tieslietu ministra Aigara Štokenberga pārraudzībā. Viņš Pietiek nekādus komentārus par gaidāmo lēmumu un tā politiskajām sekām nevēlējās sniegt, uzsverot, ka UR savus lēmumus pieņem neatkarīgi. Jautāts, vai gadījumā, ja izmaiņas LK tiks apstiprinātas, tas nesarežģīs attiecības koalīcijā, Štokenbergs atgādināja, ka „Lembergs jau nav akcionārs un viņš akcionāru sapulcē nepiedalījās”.
Kā Pietiek norādīja kāds informēts avots, UR pirmdien pieņemtais lēmums, lai gan neietver piektdien notikušās LK akcionāru sapulces atzīšanu par notikušu, juridiski tomēr uzskatāms par tās atzīšanu. Līdz šim UR ir turējies pie tāda likuma normu tulkojuma, kas ļāvis LK saglabāt Lembergam izdevīgo spēku samēru. UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis šonedēļ atrodas slimības atvaļinājumā.
ZZS varētu atspēlēties
Tas, ka ZZS patronam Lembergam izšķirošais UR lēmums par izmaiņu reģistrēšanu LK padomē bija gaidāms tieši dienā, kad Saeima lēma par 2011. gada budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, parlamentā budžeta balsojuma gaidīšanai piešķīra papildu nervozitāti.
Debates par budžetu ieilga, un bija skaidrs, ka gala balsojums notiks jau pēc pulksten 17, kad UR līdz ar darba laika beigām paziņos lēmumu par LK. Kuluāru runas, ka UR pirmdien galīgo lēmumu nepieņems, radīja pārliecību, ka ZZS tomēr nobalsos par budžeta pieņemšanu. „Mēs esam laimīgi, ka [UR] gala lēmums būs rīt,” pirmdienas pēcpusdienā īsi pirms pulksten 17 Pietiek atzina kāds vadošs Vienotības politiķis ar nosacījumu, ja netiks oficiāli citēts.
Balsojums par budžetu notika īsi pēc pulksten 19, un par tā pieņemšanu disciplinēti nobalsoja visi zaļo zemnieku deputāti. 2011.gada budžetu pieņēma ar 54 valdošās koalīcijas – Vienotība + ZZS – balsīm.
Tomēr jau budžeta debašu gaitā pirmdien ZZS sāka raidīt signālus, ka varētu nenobalsot par grozījumiem 2011.gada budžetā, kas, visticamākais, būs nepieciešami drīz pēc tā pieņemšanas.
„Vēl jau par budžeta grozījumiem ir jānobalso,” pirmdien Saeimas kuluāros zīmīgi izmeta ZZS lēmumu pieņēmējiem pietuvinātais Kārlis Boldiševics, kad Pietiek viņam kā LK līdzšinējam padomes loceklim pajautāja, vai viņš cer saglabāt šo amatu.
Šī replika piešķir citu saturu ZZS pāris stundu vēlāk Saeimas frakcijas līdera Augusta Brigmaņa izteiktajam brīdinājumam, ka Valda Dombrovska valdībai var nebūt zaļo zemnieku balsu, ja sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem tiks panākta vienošanās par budžeta grozīšanu 2011. gada sākumā, meklējot, kā deficītu konsolidēt vēl par papildu 50 miljoniem latu.
To, ka Lemberga kontrolētā ZZS pirmdien izvēlējās raidīt publiskus signālus par draudiem budžeta grozījumu pieņemšanai, iespējams, var tulkot arī kā zīmi, ka nekāda aizkulišu politiskā vienošanās par LK nav panākta.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
