Kur aprakts Stukāna "vainīguma prezumpcijas" noslēpums?
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā19.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdienas TV24 raidījumā “Kārtības rullis” ģenerālprokurors Juris Stukāns nāca klajā ar līdz šim publiski neizklāstītu Kriminālprocesa likuma versiju. Proti, kriminālprocesā pastāv nevis līdz šim zināmā un svētā vietā turētā nevainīguma prezumpcija, bet gan gluži otrādi – vainīguma prezumpcija; kriminālprocesu līdz uzvarošām beigām virza un sodu piemēro prokurors; tiesa uz to visu tikai noraugās un ar savu lēmumu apstiprina prokurora pieņēmumus.
No J. Stukāna raidījumā teiktā izrietēja, ka, ja prokurors lēmis kādu atzīt par vainīgu, - tātad viņš ir vainīgs un tiesai šo prokurora pieņēmumu atliek vien nostiprināt savā lēmumā, bet advokātiem jāatstrādā sava maize, palīdzot tikt tiesai skaidrībā, vai visi pierādījumi noformēti atbilstoši likumam. Tātad, ja prokurors ir lēmis, kauliņi ir mesti - nekādu šaubu par personas vainu, nekādas nevainīguma prezumpcijas!
Tā kā nevainīguma prezumpcija ir krimināltiesībās vispāratzīts princips un tas nosaka, ka ikviena persona ir nevainīga, līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, ģenerālprokurora atklāsmes raisīja pamatīgu izbrīnu gan raidījumā klātesošajos advokātos, gan kuplajās Latvijas juristu aprindās.
Šobrīd nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā, gan Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. pantā, gan Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11. pantā, gan Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā, gan likuma “Par tiesu varu” 23. pantā, gan Kriminālprocesa likuma 19. pantā.
Neraugoties uz starptautiskajos un Latvijas likumos teikto, ģenerālprokurora ieskatā situācija Latvijas jurisdikcijā ir pavisam citāda. Šeit nekāda nevainīguma prezumpcija nestrādā, jo šeit darbojas citi likumi. Šie likumi nav publiski pieejami, bet to darbība izjūtama brīdī, kad persona tiek iesaistīta kriminālprocesā.
Raidījuma vadītājs Armands Puče sarunas gaitā J. Stukānam pavaicāja, kur kriminālprocesā paliek sacīkstes princips, kur tiesa vērtē apsūdzības un aizstāvības argumentus. Uz jautājumu J. Stukāns sniedza šādu atbildi: “Tur jau tā lieta, ka advokāti ir aizmirsuši, ka nevar būt nekāda sacensība Latvijas kriminālprocesā. Jo prokurors un izmeklēšana izmeklē lietu līdz brīdim, kamēr ir savākti pierādījumi un advokāts netiek pielaists pie lietas.
Advokāts ierauga lietu tikai tad, kad lieta tiek nosūtīta tiesai. Un tad tikai sākas nevis sacensība, bet jāsākas aizstāvībai. Advokāta pienākums ir izvērtēt, vai process ir noticis likumīgi un vai nav izdarīti pārkāpumi, un norādīt tiesnesim uz pierādījumu pieļaujamību, attiecināmību vai ticamību. Un tiesnesim pēc šiem kritērijiem ir jāvērtē. Advokāta pienākums likumā rakstīts: taisnīgs un tiesisks noregulējums.”
Uz raidījuma vadītāja iebildi, ka tikai tiesa var atzīt, vai persona ir vainīga, J. Stukāns atbildēja: “Nē! To jūs arī esat aizmirsis, ka šobrīd mēs esam pabeiguši pie deviņiem tūkstošiem kriminālprocesu. Piecos tūkstošos prokurors atzina (apsūdzētos) par vainīgiem, piesprieda sodu un lietu nosūtīja uz tiesu. Punkts. Lēmumi stājās spēkā.
Tikai četrus tūkstošus aizsūtīja uz tiesu. Kāpēc? Tāpēc, ka sešdesmit procentos prokurors prasīja brīvības atņemšanu. Jo viņš nevar piespriest brīvības atņemšanu. Bet lieta tiek skatīta tiesā bez pierādījumu pārbaudes vai uz vienošanās pamata, un paliek tikai neliels procents, kur advokātiem ir maize, un tad viņi tur mēģina pierādīt, par ko viņi ir saņēmuši honorāru, lai mēģinātu pārliecināt tiesu, ka lietā iegūtie pierādījumi ir nepietiekami notiesājoša sprieduma taisīšanai.”
Uz to, ka Latvijas jurisdikcijā varētu būt divu veidu Kriminālprocesa likumi - viens oficiālais, publiski pieejamais un otrs slepenais - prokuroriem un, iespējams, arī tiesai vien zināmais, pēdējo desmit gadu laikā tika vairākkārt norādīts tiesas sēdēs Rīgas apgabaltiesas tiesas sēžu zālē Nr. 32.
Tur tika pieminēts, ka galvenās atšķirības starp publiski pieejamo Kriminālprocesa likumu un šī likuma slepeno versiju ir tādas, ka oficiālajā versijā ir iestrādātas normas par sacīkstes principu un nevainīguma prezumpciju, taču slepenajā daļā tādu nav. Tur procesā visa vara pieder prokuroriem. To, vai persona vainīga vai nevainīga, atzīst nevis tiesa, bet prokurors. Tiesa, taisot spriedumu, tikai pārkopē prokurora tiesai nosūtīto apsūdzības tekstu. Likuma slepenā versija advokatūras institūtu faktiski padara par nevajadzīgu, tā funkcijas nonivelē līdz sekretariāta līmenim, kur advokāts ir kā mediators starp prokuroru un apsūdzēto, lai abi vienotos par prokuroram vēlamo sodu. Un nav svarīgi, ir vai nav apsūdzētais izdarījis noziegumu, - galvenais, ko par notikušo domā prokurors.
Jāatzīst, ka J. Stukāns ir pirmais oficiālās varas pārstāvis, kurš uzdrošinājies publiski drošsirdīgi atzīt patieso lietu stāvokli Latvijas kriminālprocesā.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
