Kur palika lieta par "bērnu porno" policijas amatpersonas darba datorā: iesniegums Iekšējās drošības birojam
PIETIEK05.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur palika lieta par bērnu pornogrāfiju augstas Valsts policijas amatpersonas darba datorā, kura nāca gaismā 2013. gadā, un kāds sakars ar šīs lietas "piesegšanu" un izbeigšanu varētu būt šīs amatpersonas, domājams, dzīvesbiedrei Inai Frīdei, kura joprojām ieņem augstu amatu Valsts policijā? Pietiek šodien publicē iesniegumu par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, kas nosūtīts Iekšējās drošības birojam.
2013. gadā masu saziņas līdzekļi publicēja informāciju par to, ka augsta Valsts policijas amatpersona - kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, kas apzīmēts ar iniciāļiem I.F., taču publiskos avotos internetā pieminēts kā Imants Frīde, tiekot turēts aizdomās par bērnu pornogrāfijas uzglabāšanu.
I. F. darba gaitu apraksts atbilst interneta avotos publiski pieejamajam Imanta Frīdes darba gaitu aprakstam: darbu uzsācis 2003. gadā kā speciālists Rīgas reģiona policijas pārvaldē, no 2009. līdz 2011. gadam ieņēmis Rīgas Centra rajona Kriminālpolicijas galvenā inspektora amatu.
Masu saziņas līdzekļi 2013. gadā informēja, ka augstā policijas amatpersona vairāk nekā nedēļu neesot ieradusies darbā, tās telefons bijis ārpus uztveršanas zonas, un par pazušanu uztraukušies gan kolēģi, gan radinieki, tostarp, domājams, arī viņa toreizējā dzīvesbiedre, augsta Valsts policijas amatpersona Ina Frīde.
Kad sākušies pazudušā policijas darbinieka meklējumi, pārbaudīts arī viņa darba datora saturs, un tajā atrasti „desmitiem pornogrāfisku materiālu ar bērnu piedalīšanos”. Šie materiāli nodoti tiesu ekspertīzei, bet lietas pārbaudi uzņēmies Iekšējās drošības birojs.
„I.F. arī iepriekš negaidīti bija pazudis no darba, taču viņu no augšas piesedza. Kur viņš bija devies? Par to var tikai minēt. Ir informācija, ka viņa seifā tika atrastas krimināllietas, kuras tiek uzskatītas par pazudušām. Iekšējās drošības birojs tagad mēģina izbeigt lietu, lai gan pastāv aizdomas, ka viņš ne tikai skatījās pornogrāfiju ar bērniem,” informēja masu saziņas līdzekļi.
Tāpat masu saziņas līdzekļos izskanējuši viedokļi, kas iespējamā Imanta Frīdes darbību un varbūt pat „piesegšanu” saista ar viņa, domājams, bijušo sievu Inu Frīdi, kas tagad ieņem augstu amatu Valsts policijā – saskaņā ar publisku informāciju viņa ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļas priekšniece.
Par to netieši liecina arī tas, ka neesmu fiksējis, ka pēc šiem notikumiem Valsts policija un Iekšējās drošības birojs būtu informējuši sabiedrību par to, kāds ir bijis šīs bērnu pornogrāfijas lietas iznākums.
Normatīvie akti dod man kā žurnālistam, Latvijas Žurnālistu savienības biedram tiesības iepazīties ar izbeigtu kriminālprocesu materiāliem sabiedrības informēšanas interesēs.
2013. gadā publiskotā informācija norāda ne tikai uz iespējamu ļoti smagu noziedzīgu nodarījumu, kurā tieši vai netieši varētu būt bijusi iesaistīta augsta Valsts policijas amatpersona, kas tagad darbu Valsts policijā jau pametusi, bet arī met ēnu uz iespējamu Iekšējās drošības biroja rīcību, nepietiekami ieinteresēti izmeklējot šos faktus, iespējams, arī tagad darbu Valsts policijā turpinošas personas vai personu ietekmē.
Lai pārliecinātos par to, kā tieši notikusi šo faktu izmeklēšana un vai to nav tieši vai netieši ietekmējušas trešās personas, tostarp tagadējā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļas priekšniece Ina Frīde, daru Jums zināmu, ka vēlos iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem, lai par to informētu sabiedrību mediju publikācijās. Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības apsvērumus, dodu priekšroku attālinātai iepazīšanās formai ar šiem dokumentiem, tāpēc nosūtiet man tos anonimizētā formā.
Lato Lapsa
Rīgā 2021. gada 5. martā
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
