Iesaki rakstu: 
"Nejauši ievēroju, ka no Juglas ezera piekrastes pazudis metāla skatu tornis. Agrāk tas bija publiski pieejams, tad kādu laiku stāvēja aizslēgts. Tas bija labā tehniskā stāvoklī, salīdzinoši nesen celts," - šādu vēstījumu Pietiek saņēmis no kāda lasītāja, kurš vēl piebildis - ļoti līdzīgs tornis vecajam parādījies pārsimts metru attālajā privātīpašumā, tikai publiski pieejams tas vairs nav.
"Īsti nezinu, vai tornis ir pašvaldības īpašums, privātīpašums un vēl jo mazāk - kādēļ to vajadzēja pārvietot," uzskata lasītājs, kurš septembra sākumā par to apjautājies Rīgas domei.
12. septembrī pašvaldība atbildējusi, ka tornis pieņemts ekspluatācijā 2007. augustā, jau pēc nepilniem pieciem gadiem atzīts par bīstamu apmeklētājiem (neko tamlīdzīgu dzīvē neredzēju) un ticis lemts par tā nojaukšanu, bet tad izsniegta atļauja to pārvietot citur. "Varētu domāt, ka teritorijā aiz žoga apmeklētājiem bīstamais skatu tornis, piepeši būs kļuvis drošs," piebilst lasītājs.
Pietiek nu saņēmis izvērstu Rīgas domes skaidrojumu par torņa mistisko pārvietošanu, - publicējam to pilnībā:
"Pamatojoties uz Rīgas domes 2009. gada 16. jūnija lēmumu, starp Rīgas pašvaldību un SIA NN Jugla (turpmāk – Nomnieks) ir noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru ir iznomāti četri zemesgabali Rīgā, Mazajā Juglas ielā (atrodas daļēji apstādījumu un dabas teritorijā un daļēji – Mazās Juglas ielas sarkano līniju robežās) 135 870 m² platībā; Rīgā, pie Piķurgas 49 217 m² platībā; Rīgā, Mazajā Juglas ielā 40 214 m² platībā un Rīgā, Mazajā Juglas ielā 7 292 m² platībā.
Zemesgabalu iznomāšanas mērķis ir teritorijas, tai skaitā zaļās zonas un atpūtas zonas uzturēšana un labiekārtošana. Saskaņā ar zemes nomas līguma noteikumiem Nomniekam jāveic zemesgabalu ierīcību un uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Rīgas domes saistošo noteikumu prasības par Rīgas pilsētas teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu un Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.29 „Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumi” prasības, bet meža zemes uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši Meža likumā noteiktajam.
Tāpat Nomniekam jānodrošina zemesgabalu publiska lietošana. Zemes nomas līgums paredz, ka uz iznomātajiem zemesgabaliem Nomniekam ir tiesības veikt esošo īslaicīgas lietošanas būvju renovāciju/rekonstrukciju vai jaunu īslaicīgas lietošanas būvju būvniecību, kas nepieciešamas apstādījumu un dabas teritorijas pamatfunkciju nodrošināšanai un teritorijas labiekārtošanai, saglabājot īslaicīgas lietošanas būvju statusu. Īslaicīgas lietošanas būves nav ierakstāmas zemesgrāmatā.
Pēc savas iniciatīvas Nomnieks 2007. gadā uzbūvēja skatu torni un lapeni kā teritorijas labiekārtojuma elementus (lēmumu par tā laika zemes iznomāšanu Rīgas dome bija pieņēmusi 2005. gada 8. martā). Skatu tornis un lapene izbūvēti par Nomnieka līdzekļiem un ir tā īpašums.
Iesniegumā Īpašuma departamentam 2011. g. 14. decembrī Nomnieks, atsaucoties uz pieredzi vairāku gadu garumā, raksta, ka būves tiek demolētas, apmeklētāji atstāj atkritumus un apdraud savas un citu dzīvības, bet Nomnieks nespēj nodrošināt kārtību un ir spiests durvis turēt aizslēgtas. Tāpēc, lai novērstu iespējamos nelaimes gadījumus (par kuriem Nomnieks būtu pilnībā atbildīgs), arī izteikts lūgums atļaut skatu torni un lapeni demontēt.
Ņemot vērā Nomnieka iesniegumu, kā arī to, ka zemes nomas līguma noteikumi neparedz saglabāt Nomnieka uzbūvēto skatu torni un lapeni, tika dota atļauja to nojaukšanai. Pēc šādas atļaujas saņemšanas Nomnieks pilnvaroja SIA ARCHdesign veikt torņa un lapenes demontāžas būvprojekta vadīšanu un skaņošanu Rīgas pilsētas būvvalde. Iesniegumā būvvaldei arī SIA ARCHdesign pamato demontāžas nepieciešamību ar to, ka objektos tiek pastāvīgi konstatēti vandālisma un piegružošanas fakti.
Ņemot vērā visus saņemtos dokumentus, Rīgas būvvalde akceptēja tehniskos projektus un izsniedza būvatļaujas skatu torņa un lapenes izbūvei uz privātpersonai piederoša zemesgabala Mazajā Juglas ielā b/n un to demontāžai iepriekšējā atrašanās vietā. Jāpiebilst, ka īslaicīgas lietošanas būvju ekspluatācijas termiņš ir pieci gadi, pēc šā termiņa beigām būves vai nu jānojauc, vai jāuzsāk termiņa pagarināšanas procedūra."
Jāpiebilst, ka SIA NN Jugla, kā rāda Lursoft dati, pieder pazīstamā IT komponenšu vairumtirgotāja Elko grupa īpašniekiem.
Foto - Julita Kluša, http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=1547&vt=12
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
