Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienmēr ar skepsi esmu raudzījies uz uzņēmumu apvienošanu, jo vairumā gadījumu konkurences sarukuma dēļ cenas ceļas, kvalitāte krītas, jaunumi tiek piedāvāti retāk, bet pats apvienotais uzņēmums peldas peļņā. Latvijā jau tā daudzās jomās ir ļoti zema konkurence, tādēļ ar lielu interesi lasīju “Telia Company” sadarbības koordinatora Latvijā Pasi Koistinena rakstu - kas to lai zina, apmaksātu vai ne - “Latvijas iespējas, apvienojot LMT un “Lattelecom” portālā "Delfi".

“Runājot par LMT un "Lattelecom" apvienošanos, Latvijai ir unikāla iespēja un priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, – šajā procesā Latvija var mācīties no Lietuvas un Igaunijas pieredzes, kuras ir gājušas cauri līdzīgam procesam.” Tā savu apcerējumu iesāk Koistinens.

Tad nu meklēju rakstā, kur ir tās unikālās iespējas un kādas tad ir tās priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, un ko tad mums īsti mācīties. Viņš apgalvo, ka pakalpojumu cenu celšanās apvienošanās dēļ konkurences samazināšanās vai nulles ieguvumi patērētājam – tie visi ir maldīgi mīti, kas ne Lietuvā, ne Igaunijā nav piepildījušies.

Nu atļaušos apšaubīt, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā telefonu sakaru pakalpojumi ir dārgāki nekā Latvijā, kur mežonīgā un ārkārtīgi sīvā konkurence mobilo sakaru sektorā cenas nodzinusi teju līdz pašizmaksai vai zaudējumiem. Jā, cenas necēlās, taču arī nesaruka un pat nesasniedza Latvijā mums tik ierasto līmeni. Ko mums pamācīties – cenas?

“Tieši pretēji – patērētāji ir lielākie ieguvēji, jo saņem plašāku un tādēļ ērtāku pakalpojumu paketi ar augstāku pievienoto vērtību un kvalitāti,” tālāk apgalvo “Telia” amatpersona, gan nepaskaidrojot plašāk, ne kur plašums, ne kur ērtums, ne kur pievienotā vērtība, ne kur tad īsti tā kvalitāte.

Ja par Igauniju neko sliktu nevaru teikt, tad Lietuvā mobilā interneta tīklu var nākties diezgan krietni pameklēt pat Viļņas centrā, kamēr pie mums Latvijā mobilais internets pieejams pat mežā un dziļos laukos, par Rīgu nemaz nerunājot.

“Arī Lietuvā bija divi lieli spēlētāji telekomunikāciju nozarē – fiksēto sakaru operators "Teo" un mobilo sakaru operators "Omnitel" – zīmoli, kurus zināja arī Latvijā. Ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet kopumā telekomunikāciju nozarē realitāte ir tāda, ka patērētāji vairs nešķiro fiksētos un mobilos pakalpojumus un neraizējas par tehnoloģijām, kas tiek izmantotas šo pakalpojumu sniegšanai.

Patērētājiem ir svarīgi, lai viņi varētu uzturēt savus privātos un profesionālos kontaktus, lai tehnoloģijas atvieglotu strādāšanu un nodrošinātu arī iespējas izklaidei neatkarīgi no izmantotās ierīces vai no tā, kur viņi atrodas.

Tāpat arī biznesa klientiem ir būtiski, lai IKT sistēmas, kas nodrošina viņu uzņēmējdarbību, strādātu 24 stundas diennaktī, lai šie risinājumi būtu droši un klientiem vienmēr pieejami un lai kritiskie biznesa dati tiktu dublēti. Līdz ar to pieaug pieprasījums pēc vienotiem piedāvājumiem, un t elekomunikāciju operatori meklē veidus, kā tos piegādāt.” Tas – citāts no “Telia” pārstāvja.

Un sakiet, lūdzu, kas no šī visa Latvijā nav pieejams ar neapvienotiem operatoriem? Eju pa ielu un mans mobilais paziņo, ka tuvumā ir “Lattelecom” atvērtais Wi-fi tīkls. Un to paziņo jebkurš operators, ne tikai klāt pievienojamais LMT. Datorā veicu pārskaitījumu internetbankā un ievadu mobilajā telefonā saņemtu apstiprinājuma kodu. Un atkal jau šim pakalpojumam nav nepieciešams apvienot nevienu operatoru. Es sen vairs nezinu, kas ir mobilais un kas fiksētais pakalpojums, jo tie ir tā saplūduši un viens papildina otru, ka tas viss notiek nemanāmi bez jebkādas operatoru apvienošanas.

“Ņemot vērā šo tendenci, "Teo" un "Omnitel" apvienošanās bija nepieciešama, un jau pirmais integrācijas gads apliecināja, ka tas būs veiksmīgas uzņēmējdarbības modelis. Uzņēmums jau pirmajā gadā spēja piedāvāt visaptverošus risinājumus zem viena zīmola un no viena avota, veikala vai tiešsaistes kanāla, ar vienotu klientu apkalpošanas centru.

Vienlaikus pieauga klientu lojalitāte, un uzņēmumā strādā motivēti darbinieki – to apliecina labākā Lietuvas darba devēja godalga, kuru "Telia Lietuva" izpelnījās jūnijā. Piesardzīgas aplēses pirms apvienošanās liecināja, ka sinerģijas rezultātā četru gadu laikā izdosies ietaupīt 10 miljonus eiro, taču pirmie rezultāti vedina domāt, ka šis mērķis tiks sasniegts pat agrāk.”

Te nu re. 10 miljonu eiro ietaupījums! Tikai jautājums – kam? “Telia”? Un kādēļ gan man būtu jāsit plaukstiņas par to, ka “Telia” kaut ko ietaupa? Varbūt tomēr es pats gribu ietaupīt ar konkurētspējīgu un zemu cenu par telefona pakalpojumiem, nevis ļaut svešzemju kompānijai kaut ko ietaupīt.

“Viens no pretargumentiem, kas izskan: LMT un "Lattelecom" darbības rādītāji Latvijā ir ļoti labi, uzņēmumi nomaksā nodokļos miljoniem eiro, strādā ar desmitos miljonu eiro mērāmu peļņu, kas arī ieplūst valsts budžetā dividenžu veidā.

Par to nav šaubu, rezultāti ir labi, bet jautājums ir par uzņēmumu iespējamu lielāku efektivitāti un vēl labākiem finanšu rezultātiem, kā arī par izaugsmi ilgtermiņā. Un te nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka, turpinot darboties katram par sevi, abu uzņēmumu augšupejošā līkne apstāsies, jo uzņēmumi vienkārši nevarēs apmierināt klientu vajadzības un to uzņēmējdarbības iespējas samazināsies.”

Skaidrs, tātad apvienošanās vajadzīga, lai “Telia” viena pati varētu pelnīt un ar Latvijas valsti nedalīties. Un kur tad tā peļņa radīsies? Ak, pareizi, no mūsu maciņiem, maksājot par sakariem dārgāk.

“Pāreja no tradicionālās telekomunikāciju nozares uz globālu digitālo nozari notiek ļoti strauji, tādēļ Latvijas tirgū ir nepieciešama jauna un apvienota pieeja. Iespējas, ko dod spēku apvienošana, nav salīdzināmas ar centieniem pašiem piedāvāt pakalpojumus, ko klienti vēlas un novērtē.

Vai pirms diviem gadiem mēs varējām iedomāties, ka automašīnas apdrošināšanas maksa varētu būt atkarīga no tā, cik bieži šis transportlīdzeklis tiek lietots, un ka par šo apdrošināšanu varētu norēķināties ar tālruni, kā ir iespējams tagad ar "Telia Eesti" jauno pakalpojumu? Mums ir jābūt gataviem jaunam digitalizācijas attīstības vilnim, kas noteiks tautsaimniecības attīstību Baltijas reģionā tuvākajos gados un ko nevar realizēt bez apvienotas digitālās infrastruktūras.”

Ziniet, tam nav vajadzīgs apvienot operatorus, bet gan pieslēgt jaunu pakalpojumu jau esošajam “Mobilly”. Un mums jau tas viss ir. Banka “Citadele” ievieš maksājumu kartes mobilajā telefonā, kad par ikdienas tēriņiem varēsim norēķināties ar mobilo telefonu, bet bankas karti ņemt līdzi uz veikalu, kad pirksim plazmas televizoru vai dīvānu. Un tas viss notiek ar neapvienotiem operatoriem.

“Telekomunikāciju tirgus konsolidācija notiek gan Eiropā, gan arī Baltijas valstīs, un Latvijas pozīcijas, ieņemot nogaidošu nostāju, turpina pasliktināties. Pēc "Teo" un "Omnitel" apvienošanās Lietuvā digitālo pakalpojumu tirgus kļuva dinamiskāks – īpaši jau mobilo sakaru segmentā jaunie piedāvājumi mudina konkurentus dažu dienu vai pat stundu laikā likt pretī savas versijas.

Jau tagad patērētājiem ir daudz ieguvumu, bet pārmaiņas turpinās, un tās liek Lietuvas vārdam izskanēt pasaules mērogā. Piemēram, Lietuvas lielākie mobilo sakaru operatori, tostarp "Telia Lietuva", veidos kopīgu mobilo maksājumu platformu. Līdz ar to Lietuva ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kurā konkurējošie mobilo sakaru operatori apvienojas, lai izveidotu vienotu maksājumu sistēmu. Tā būs ērta patērētājiem un samazinās maksājumu pakalpojumu izmaksas.”

Nu, laikam jau šo pat nav vērts komentēt. Mums jau tas viss ir arī ar neapvienotiem operatoriem, un, ja vajag ko jaunu, mums ir tik daudz visādu jaunu aplikāciju izstrādātāju, ka spēj tik izvēlēties, kas no tā visa ir vajadzīgs un kas ne.

“"Telia" ir veikusi biznesa transformāciju Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā, un no savas pieredzes esam pārliecinājušies, ka apvienošanās ir ne tikai pareizais, bet arī nepieciešamais virziens. Ja ir šaubas par to, vajag apskatīties, kuras vietas visos digitalizācijas un inovāciju reitingos ieņem Latvijas kaimiņi Ziemeļeiropā un Baltijā, kuri strauji attīstās.”

Nu, inovāciju ziņā arī Latvijai ir gana daudz ko teikt, un “MikroTik” produkcija tiek izplatīta un pieprasīta visā pasaulē, ļaujot Latvijas īpašniekiem pelnīt miljonus. Tad nu gribu jautāt, kur tad ir tie ieguvumi no apvienošanas? Ko mums mācīties? Kur būs tā unikalitāte?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...