Iesaki rakstu: 
Izskan dažādas versijas, kurš varētu būt tas turīgais uzņēmējs vai uzņēmēju grupa, kas eksprezidentam Valdim Zatleram radījusi pietiekamu finansiālās drošības sajūtu, lai izšķirtos par jaunas politiskās partijas izveidi. Ir norādes, kas šāda naudasmaisa meklējumos liek raudzīties trīs virzienos - uz Krievijas multimiljonāriem, uz pašmāju oligarhu partiju bijušajiem sponsoriem un uz Vienotību līdz šim atbalstījušajiem "Lemberga opozicionāriem".
Kā iespējamais Zatlera reformu partijas finansētājs kuluāros tiek piesaukts latviešu izcelsmes krievu miljardieris Pjotrs Avens, kuru saista cieša draudzība un biznesa intereses ar Zatlera padomnieku Vasīliju Meļņiku. Jūnija sākumā jau pēc Zatlera nepārvēlēšanas uz otro termiņu Avens bija ieradies vizītē kā Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes vadītājs no Krievijas puses (no Latvijas puses to vada Meļņiks) laikā, kad notika abu valstu starpvaldību komisiju tikšanās.
Zatlera cilvēki Pietiek apstiprināja, ka ir notikusi arī Avena un Zatlera divpusējā tikšanās, tomēr to, ka tikusi apspriesta prezidenta politiskā nākotne un ar partijas finansēšanu saistīts jautājums, sarunā klātbijušie kategoriski noliedza. Vēl iepriekš agrā pavasarī politikas kuluāros baumoja, ka caur Meļņiku un tālāk caur Avenu tiek lobēta Zatlera pārvēlēšana, konkrēti cenšoties pārliecināt prokrievisko Saskaņas centru balsot par Zatleru. Avens, kurš Latvijā esot ieinteresēts biznesa projektos, esot bijis starp tiem, kuru apmierinājis Zatlera kurss attiecībās ar Krieviju. Turklāt Zatlers, paziņojot par jaunas partijas izveidi, uzsvēris, ka vēlas tai piesaistīt jaunus, Latvijai lojālus krievus.
Otrs ar Krieviju saistītais finansējuma avots, par ko pēdējās nedēļās baumo Rīgā, saistīts ar Vladimira Antonova vārdu, kurš ir pastarpināts Krājbankas īpašnieks. Kājas šīm baumām aug gan no Antonova biznesa interesēm Latvijā un intereses par mediju biznesu, kas vedina uz domām par vēlmi ietekmēt politiskos procesus. Tāpat šo minējumu izcelsme daļēji skaidrojama ar bijušā Krājbankas vadītāja Mārtiņa Bondara vārda piesaukšanu topošās Zatlera reformu partijas sakarā. Tiesa, pēc pēdējās informācijas Bondaru zatlerieši izbrāķējuši kā pārāk ar oligarhiem pagātnē saistītu.
Kā otrais iespējamais finansējuma avots topošajai Zatlera reformu partijai tiek minēti pašmāju miljonāri, kas uz iepriekšējām vēlēšanām stāvēja aiz Andra Šķēles un Aināra Šlesera kopprojekta - apvienības Par labu Latviju. Visbiežāk šai sakarā neoficiāli piesaukts Skonto būves īpašnieka Gunta Rāvja vārds. Šai versijai kājas aug faktā, ka Zatlera reformu partijas aizkulisēs aktīvi darbojas Zatlera bijusī padomniece Sandra Kukule un viņas laulātais draugs - par Šlesera menedžeri dēvētais Par labu Latviju darbonis Guntars Kukuls.
Visbeidzot trešā versija par Zatlera reformu partijas iespējamiem sponsoriem saistīta ar Ventspils mēra Aivara Lemberga opozicionāriem, konkrēti - Olafu Berķi, kurš līdz šim atbalstījis Vienotību un solījies to darīt arī turpmāk, oficiāli noliedzot plānus atbalstīt Zatleru. Daļēji šai versijai kājas aug no Zatlera un Berķa vienlīdz lielās nepatikas pret Lembergu, kur abu politiskās intereses varētu sakrist.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
