Kurš ir efektīvāks COVID-19 pārnēsātājs – vakcinētie vai nevakcinētie?
Vladimirs Lindermans28.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības nodoms piespiedu kārtā vakcinēt skolotājus, ārstus un sociālos darbiniekus neapšaubāmi ir cilvēktiesību pārkāpums. Taču cilvēktiesību pārkāpums var būt arī pamatots. Vispārējā labuma interesēs dažkārt ir jāignorē indivīda tiesības. Tāpēc ir svarīgi saprast, vai šajā gadījumā cilvēktiesību pārkāpums ir pamatots. Mēģināsim tikt skaidrībā.
I
Ārstus, pedagogus un sociālos darbiniekus apvieno tas, ka viņi kontaktē ar lielām cilvēku grupām. Tiek pieņemts, ka viņi, nebūdami vakcinēti, apdraud šīs cilvēku grupas. Var inficēt tās. Savukārt vakcinēts ārsts, pedagogs un sociālais darbinieks šādu apdraudējumu nerada. Vai arī rada, bet ievērojami mazākā mērā.
Patlaban tas ir tikai pieņēmums, hipotēze. Pētījumi ir rādījuši, ka pilnīgi vakcinētajiem, ja viņi saslimst, vīrusa slodze (vīrusa daļiņu daudzums izdalījumos, tai skaitā siekalās) ir mazāka nekā nevakcinētajiem.
Vai no tā izriet, ka vakcinētie retāk inficē apkārtējos? Nē. Jo nav zināms, kāda vīrusa slodze ir nepieciešama, lai inficētos. Varbūt pilnīgi pietiek ar tām daļiņām, ko satur vakcinētā siekalas.
Ir tikai aptuveni vērtējumi. Saskaņā ar šiem vērtējumiem varbūtība, ka saslimis un vakcinēts cilvēks kādu inficēs, ir divas reizes mazāka nekā tad, ja viņa vietā būtu saslimis nevakcinēts cilvēks.
Divas reizes – tās nav 20 vai 200 reizes. Un arī tās „divas” pagaidām ir tikai hipotēze.
II
Tomēr epidēmija attiecas ne tikai uz bioloģiju. Šeit ir runa arī par sabiedrību. Ir svarīga ne tikai vīrusa slodze vien. Svarīgi, kā ir iekārtota dažādu iedzīvotāju grupu dzīve sabiedrībā. Kādi likumi regulē šo dzīvi.
Un šis ir reāls stāsts par pavisam neseniem notikumiem.
Divi uzņēmēji no Rīgas devās uz lietišķu tikšanos kādā Kurzemes pilsētā. Viens ir vakcinēts, otrs – nav.
Pēc pāris dienām, kad uzņēmēji jau bija Rīgā, viņiem piezvanīja un paziņoja, ka viens no šīs lietišķās tikšanās dalībniekiem ir saslimis. Nevakcinētajam rīdziniekam kā kontaktpersonai nozīmēja divu nedēļu karantīnu. Ko viņš arī ievēroja, būdams likumpaklausīgs cilvēks.
Un kā ar viņa vakcinēto kolēģi? Viņam nelika izolēties. Kāpēc? Tāpēc, ka tāds ir likums. Precīzāk teikt, Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem pret koronavīrusu vakcinētu personu nevar atzīt par „kontaktpersonu”. Tai tikai jāizdara tests nedēļas laikā.
Rezultātā vakcinētais uzņēmējs izdarīja testu septītajā dienā. Tests izrādījās pozitīvs. Iepriekšējās dienās viņš paspēja inficēt divus cilvēkus savā Rīgas birojā
Par laimi, viss beidzās labi, turklāt visiem. Neviens nebija nokļuvis slimnīcā un nebija miris.
III
Šis stāsts rāda, ka vakcinētais var būt efektīvāks infekcijas pārnēsātājs nekā nevakcinētais.
Pieņemsim, ka vakcinētajam vīrusa slodze saslimšanas gadījumā ir divreiz mazāka. Toties kontaktu var būt vairākiem desmitiem reižu vairāk. Un ar savu mazo vīrusa devu viņš ar kādu dalīsies. Tanī pašā laikā nevakcinētais paklausīgi sēdēs izolācijā.
Secinājums. Nesaskatu racionālus pamatojumus, lai piespiestu vakcinēties skolotājus, ārstus un sociālos darbiniekus. Manuprāt, tā ir nepamatota cilvēktiesību pārkāpšana.
Man nav taisnība? Mana loģika ir nepilnīga? Es neņemu vērā kādus faktus? Labi. Tad lai valdība pamato savu rīcību – speciāli tādiem stūrgalvjiem kā es.
IV
Piespiedu vakcinācijas piekritējiem varētu būt arī tāds arguments: nevakcinētie slimo biežāk un jau tāpēc vien tie ir bīstamāks inficēšanās avots.
Šo tēmu esmu sīki jo sīki izklāstījis šeit:
paskaidrojot, kāpēc uz Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicēto datu pamata nav iespējams izdarīt secinājumu, kas inficējas biežāk – vakcinētie vai nevakcinētie.
Līdz ar to visnopietnākais politiskais lēmums, kas atņem tiesības vairākās profesijās strādājošiem cilvēkiem, balstās uz nepierādītām hipotēzēm un propagandistu izdomājumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
