Iesaki rakstu: 
Kopš 2008.gada vēroju Latvijā notiekošo un gaidu, kad beidzot tiesībsargājošās iestādes atradīs vismaz kādu vainīgo par valsts novešanu līdz bankrotam, par ekonomikas graušanu, iedzīvotāju badā mērdēšanu, bet līdz šim - pilnīgs klusums.
Atbildi, kāpēc tāda kavēšanās ar vainīgo meklēšanu, saņēmu svētdien LTV 1 raidījumā De Facto, kur bez liekiem aplinkiem tika pateikts, kam pieder vara šajā valstī un kā interesēs tiek pieņemti likumi, un, ja līdz šim aplam domāju, ka 2008.gada nogalē valsts pārņēma Parex, tad tagad nav šaubu, ka Parex faktiski pārņēma valsti.
Analītiskā žurnālistika ir tiešām noderīga, tā atver iedzīvotājiem acis, pati pat to negribot. Vai kāds cits vēl līdz šim bija pateicis, ka maksātnespējas administratoriem ir jāpakļaujas nevis likumiem, bet Revertai (agrāk Parex)? Tiem, kuri personīgi ir saskārušies ar šo kompāniju, nav jāskaidro šo it kā bijušo drošībnieku pielietotās darbības metodes.
Tie, kas domā, ka neko sliktu Latvijai Parex nav nodarījis, laikam nav pamanījuši, ka no valsts budžeta Parex glābšanai tika novirzīts kāds miljards latu un lielā mērā Parex kraha dēļ valsts bija spiesta aizņemties uz procentiem vairākus miljardus latu un samazināt darbinieku algas pat par 50%, samazināt darbinieku skaitu, samazināja pensijas un pabalstus, simtiem tūkstoši bija spiesti pamest savu dzimteni un doties darba meklējumos ārpus Latvijas.
Bet ar to vēl nepietiek, acīmredzot vajag no valsts izraidīt vēl kādu pusmiljonu iedzīvotāju. Kā visiem labi zināms, kopš šā gada pavasara Reverta=Parex ir vienkārša parādu piedziņas kompānija ar atbilstošām darba metodēm.
Ja līdz šim nebija īsti skaidrs, kā interesēs likumdevēji ļoti steidzas pieņemt likumu parādu piedzinēju darbību legalizēšanai, tad tagad viss skaidrs, jo nākamais raidījuma sižets bija par parādu piedzinēju darba regulējumu.
Ko lai piebilst, ja tā vietā, lai pārtrauktu raidījumā aptaujāto ekspertu nosauktās šo piedzinēju nelikumīgās darbības, tās tiks atzītas par likumīgām. Respektīvi, ja policists redz, ka uz ielas tiek spārdīts gulošais, tad tā vietā, lai apturētu uzbrucēju, turpmāk šīs darbības tiks uzraudzītas un atzītas par likumam atbilstošām.
Tas, ka parādu piedzinēji grib šo likumu pieņemt tādu, kāds tas ir pašlaik, ir ļoti labi saprotams, jo šajā likuma projektā ir punkti, kas "atraisītu" piedzinējiem rokas. Viens ir punkts par piedziņas izdevumu pieprasīšanu. Likumprojektā ir punkts, kas attaisno šo piedziņas izdevumu pieprasīšanu gan no esošajām lietām, gan bijušajām.
Uz šodienu piedziņas izdevumu prasīšana no parādnieka ir pretlikumīga, to aizliedz Civillikums, bet, ja pieņems piedziņas likumu tādu, kāds tas ir, tad parādniekiem nebūs tiesību pieprasīt atdot nelikumīgi iekasētos līdzekļus!
Turklāt man šķiet, ka šis likums Latvijas iedzīvotājiem vispār nav vajadzīgs, jo viss ir jau paredzēts Civillikumā. Ja pieņems šo likumu, tad tas būs pretrunā ar Civillikuma normām. Tātad būs jāmaina Civillikums, bet tas ir sīkums, jo ko tik mūsu likumdevēji nav gatavi darīt, lai izpatiktu Revertai!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
