Iesaki rakstu: 
Pildot Drošības policijas "lūgumu", Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ir samelojies tiesai un parakstījis dokumentu, par kurā minēto faktu nepatiesumu var pārliecināties ikviens Pietiek lasītājs, - šādu secinājumu liek izdarīt Ķuža parakstītā apelācijas sūdzība Lato Lapsas prettiesiskās aizturēšanas lietā.
Kā zināms, pirmās instances tiesa ir izbeigusi abas administratīvā pārkāpuma lietas, ko pēc Drošības policijas iniciatīvas bija sākusi Valsts policija. Abās Lato Lapsa tika vainots policijas darbinieku likumīgu prasību nepildīšanā, un pēc tiesas spriedumu saņemšanas Valsts policijas vadība - kā zināms Pietiek, pēc uzstājīga Drošības policijas vadības lūguma - par abiem spriedumiem ir iesniegusi apelācijas sūdzības, kuras nu jāizskata Rīgas apgabaltiesā.
Ķuža parakstītajā apelācijas sūdzībā runa ir par pirmo no šīm aizturēšanām, kad Lato Lapsu Drošības policijas darbinieki 29. aprīlī aizturēja pēc tam, kad viņš bija ieradies, lai šai iestādei iesniegtu mutvārdu iesniegumu, līdzi ņemot diktofonu šī iesnieguma fiksēšanai.
Ķuzis viņa parakstītajā apelācijas sūdzībā saistībā ar notikumiem pirms aizturēšanas tiesai melo, ka "L.Lapsam tika dots rīkojums pārtraukt audio dokumentēšanu, proti ieraksta veikšanu. Šāda rīkojuma došana fiksēta administratīvā pārkāpuma protokolā".
Šos melus Valsts policijas priekšnieks savā apelācijas sūdzībā ir minējis, neraugoties uz to, ka vienlaikus tieši viņa vadītā Valsts policija lietas materiāliem ir pievienojusi Lato Lapsas veikto diktofona ierakstu, kurš apliecina, ka šāds rīkojums par "audio dokumentēšanas pārtraukšanu" Lato Lapsam pirms aizturēšanas nemaz nav ticis izteikts.
Patiesībā, kā rāda šis ieraksts, ko Pietiek jau ir publiskojis, Lato Lapsas un Drošības policijas darbinieku saruna pirms aizturēšanas ir bijusi šāda:
"Lato Lapsa: Es vēlētos iesniegt iesniegumu mutvārdos.
DP darbinieks Klešs: Jā. Klausieties, lūdzu. Man ir aizdomas, ka jūs ierakstāt šinī ēkā.
Lato Lapsa: Un?
DP darbinieks Klešs: Un mums jums vajadzētu veikt procedūru uz pārbaudi.
Lato Lapsa: Es vēlos iesniegt iesniegumu mutvārdos. Lai iesniegtu iesniegumu, kā noteikts Iesniegumu likumā, es varu iesniegt iesniegumu arī ārpus šīs ēkas.
DP darbinieks Klešs: Bet nu jūs jau esat šeit bijis, un mums ir aizdomas, ka jūs esat veicis ierakstu. Un jums vajadzētu tā kā iziet pārbaudi, jo šī – Drošības policija – ir kritisko objektu infrastruktūra, un šeit bez sankcijas nedrīkst filmēt.
Lato Lapsa: Es nefilmēju.
DP darbinieks Klešs: Jūs ierakstāt audio.
Lato Lapsa: Jā.
DP darbinieks Klešs: Tā, ja jūs atteiksieties iet pārbaudes, mēs jūs aizturam un nododam Valsts policijai, lai sastādītu administratīvo protokolu.
Lato Lapsa: Lūdzu, pamatojiet savas darbības tiesiskumu.
DP darbinieks Klešs: Es vēlreiz atkārtoju. Drošības policija ir valsts kritiskās infrastruktūras objekts, un šeit bez atļaujas Drošības policijas nedrīkst filmēt un veikt nekādus ierakstus.
Lato Lapsa: Jā. Un tālāk?
DP darbinieks Klešs: Tālāk, lūdzu, nāciet uz pārbaudi.
Lato Lapsa: Tā, kādā veidā tiks veikta pārbaude?
DP darbinieks Klešs: Kā parasti.
Lato Lapsa: Uzrādiet kādu dokumentu, kas apliecinātu…
DP darbinieks Klešs: Nāciet, lūdzu, šeit.
Lato Lapsa: Atvainojiet, lūdzu vispirms uzrādiet man kādu dokumentu, kā tiks veikta pārbaude.
DP darbinieks Klešs: Te ir...
Lato Lapsa: Uzrādiet kādu dokumentu. Tas, ko es šeit redzu, nav dokuments. Tas, ko es šeit redzu, ir rāmītis ar ierāmētu tekstu. Atvainojiet, lūdzu. Var, lūdzu, pēc kārtas. Ievērojiet, lūdzu, manas tiesības. Tātad šeit ir rāmītis, kur ir teksts, es no šī nesaprotu, kas šie ir par noteikumiem, kas viņus ir pieņēmis, kādā veidā tie attiecas uz mani. Lūdzu, paskaidrojiet!
DP darbinieks Klešs: Es jums pateicu jau.
Lato Lapsa: Nē, lūdzu, paskaidrojiet!
DP darbinieks Klešs: Es pateicu jau. Vairāk no manas puses nekas. Tā kā, lūdzu, nāciet mums līdzi.
Lato Lapsa: Lūdzu, saskaņā ar likumu par policiju paskaidrojiet man savu darbību tiesiskumu. Lūdzu, Kleša kungs, vai kā jūs sauc, paskaidrojiet, lūdzu.
DP darbinieks Klešs: Vairāk es neko. Ejiet, lūdzu. Nāciet.
Lato Lapsa: Tātad jūs atsakāties sniegt man paskaidrojumus par savu kārtību.
DP darbinieks Klešs: Jūs esat brīdināts. Ja nepakļausieties manām likumīgajām prasībām, tiks pielietots spēks.
Lato Lapsa: Es vēlos noskaidrot jūsu darbību tiesiskumu.
DP darbinieks Klešs: Pēc tam, ja kādas pretenzijas, ar iesniegumu varat griezties Drošības policijā.
Lato Lapsa: Pagaidiet. Labi, tūlīt nākšu, bet man ir jautājumi, kurus es vēlos jums uzdot.
DP darbinieks Klešs: Jautājumus jūs varat pēc tam.
Lato Lapsa: Tātad dokumentu jūs man neesat uzrādījis. Jūs esat man uzrādījis rāmīti, kur ir…
DP darbinieks Klešs: Labi, no manas puses vairāk nekas nav.
Lato Lapsa: Jums vairāk nekas nav. Labi. Pāriesim pie nākamā punkta. Jūs vēlaties veikt pārbaudi. Kādā veidā, lūdzu, jūs šo pārbaudi vēlaties veikt?
DP darbinieks Klešs: Lūdzu, nāciet līdzi.
Lato Lapsa: Lūdzu, paskaidrojiet…
DP darbinieks Klešs: Nāciet līdzi!
Lato Lapsa: Pagaidiet, pagaidiet! Man nav apmeklētāja karte izsniegta.
DP darbinieks Klešs: Nekas.
Lato Lapsa: Tā, man nav izsniegta apmeklētāja karte.
DP darbinieks Klešs: Izsniegs pēc pārbaudes."
Neraugoties uz lietā esošo audioierakstu, Ķuzis apelācijas sūdzībā ir melīgi apgalvojis, ka Lato Lapsam "tika lūgts nekavējoties pārtraukt prettiesisku informācijas ieguvi, ar audio un, iespējams, citu ierakstošu tehniku fiksējot Drošības policijas caurlaides režīmu".
Valsts policijas tiesai iesniegtais audioieraksts arī skaidri apliecina, ka Lato Lapsa nav atteicies pildīt kādas Drošības policijas darbinieku prasības, lai cik nelikumīgas tās būtu, tā vietā uzdodot dažādus jautājumus par šo prasību pamatotību un uz izteikto prasību iziet pārbaudi atbildot ar vārdiem: "Labi, tūlīt nākšu, bet man ir jautājumi, kurus es vēlos jums uzdot."
Taču šī audioieraksta esamība lietas materiālos nav traucējusi Valsts policijas priekšniekam melot tiesai, apelācijas sūdzībā apgalvojot, ka "L.Lapsam tāpat tika lūgts iziet standarta drošības pārbaudi, kas jāiziet, lai varētu ieiet kritiskās infrastruktūras objektā, Drošības policijā, Rīgā, Kr.Barona ielā 99a, lai Drošības policijas amatpersonas varētu pārliecināties, ka L.Lapsa nerada apdraudējumu kritiskās infrastruktūras objektam. Minēto L.Lapsa atteicās izpildīt".
Noklausoties audioierakstu un iepazīstoties ar Drošības policijas un policijas protokoliem, pirmās instances tiesa spriedumā bija norādījusi, ka "no lietas materiāliem nevar izsecināt, kādas ir šīs likumīgās prasības, ko policijas darbinieks ir izteicis Lato Lapsam Drošības policijas telpās, kuras Lato Lapsa ir attiecies izpildīt, jo lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka Lato Lapsam izteikta prasība pārtraukt audio ieraksta veikšanu, savukārt ziņojumos norādītās prasības, kas izteiktas L.Lapsam - izdot video audio ierakstus un veikt personas pārbaudi, nav norādītas administratīvā pārkāpuma protokolā".
Savukārt Ķuzis to, kāpēc Valsts policijas darbinieku viedoklis ir nozīmīgāks par notikuma vietā veiktu audioierakstu, apelācijas sūdzībā paskaidro šādi: "Lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, Valsts policijas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
