Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Kliedzošajās dvēselēs nebūt nemājo pūkaini zaķīši kas tiek izrādīti ārēji, daudziem dvēselē ir tas, kas tiek izgāzts komentāros, cita starpā arī ikdienā varam sastapties ar šo divkosību un ne - vien politikā, labs piemērs, manuprāt, ir arī sektanti, ja salīdzinām viņu sludināto un faktiski izdarīto un uzdodam tiem jautājumus. Visai dīvainas atbides mēs sagaidītu, ja jautātu par laicīgu rīcību, piemēram, - vai kristietis pats pildīs baušļus un ielaidīs mājās padzīvot nepazīstamu, sliktas uzvedības bezpajumtnieku?
Interneta vietnēs arvien biežāk sastopam agresiju, vēl jo vairāk, ja ļauts izpausties anonīmi. Vai mainījušies būtu cilvēki? Nē, cilvēki tādi ir bijuši visos laikos, vien iespējas anonīmi izpausties nebija.
Kas ir vainīgs ļauno dvēseļu aktivizēšanā? Faktiski vainīga ir vide, kas viņu ļaunumu veicina un labo nodomu cilvēkus ierobežo attīstītībā, kas arī daudziem ir bijis iemesls emigrēt no nelabvēlīgas vides.
Ikkatrs cilvēks pēc savas būtības ir labas gribas un brīvs, ļaunums ir viņa aizsargreakcija. Analoģijā var norādīt uz piemēriem, kur viens un tas pats suns pie dažādiem saimniekiem uzvedas atšķirīgi vai, būdams piesiets, ir agresīvs, bet, kad noraujas no ķēdes, pēkšņi atbrīvojoties no pienākumu nastas un stresa, pārvēršas, jo kļuvis brīvs.