Lai nevajadzētu atklāt Rinkēviča un viņa Drēģera komandējumu maršrutus, izmaksas un lietderību, Ārlietu ministrija vēršas Augstākajā tiesā
PIETIEK17.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai nevajadzētu atklāt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) un viņa „operas biedra” – oficiāli padomnieka posteni ieņemošā Mārtiņa Drēģera ārvalstu komandējumu maršrutus, izmaksas un lietderību, Ārlietu ministrija, kura saistībā ar šo ziņu slēpšanu cietusi zaudējumu jau vairākās administratīvajās tiesvedībās, ir vērsusies Augstākās tiesas senātā.
Pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un konkrēti ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.
Šīs aizdomas ir īpaši aktuālas pašlaik, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš ir nācis klajā ar nepārprotamiem pārmetumiem ārlietu resoram, kurš bijis nolaidīgs un bezdarbīgs, skaidrojot Latvijas progresu naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā.
Taču jau ilgāku laiku Ārlietu ministrija slēpj kā ārlietu ministra Rinkēviča komandējumu izmaksas un maršrutus, tā arī ziņas par ministra līdzbraucējiem un šo braucienu lietderīgumu.
Ziņas par ārvalstu braucieniem par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Rinkēvičs ņem līdzi savu padomnieku Drēģeri, Pietiek sāka vākt 2015. gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicēta fotogrāfija, kurā bija redzams, kā Rinkēvičs uz svinīgo koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī ierodas kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Drēģeri.
Kad Ārlietu ministrija vēl publiskoja informāciju par Rinkēviča komandējumiem, tā liecināja, ka savu gados jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ļoti daudzos ārvalstu komandējumos, kuros šāda preses sekretāra līdzdalība ir grūti pamatojama ar darba vajadzībām.
Aizdomas par šādas līdzi ņemšanas patiesajiem iemesliem vēl nopietnākas padara fakts, ka to, kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.
Saistībā ar šo ziņu slēpšanu Rinkēviča vadītā ministrija ir zaudējusi jau vairākās administratīvajās tiesvedībās. Taču, vienalga nevēloties sabiedrībai atklāt izmaksas šiem braucieniem, kurus apmaksā nodokļu maksātāji, Ārlietu ministrija ir vērsusies ar kasācijas sūdzībām Augstākajā tiesā.
Pietiek šodien publicē vienu no šīm kasācijas sūdzībām, kuros Rinkēviča vadītā ministrija detalizēti izskaidro, kāpēc tās vadība nevēlas, lai sabiedrība uzzinātu, kādiem nolūkiem tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.