Lai panāktu dinamismu darbā, pārvietosim bordelī gultas, un viss būs labi
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments09.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien, 9.augustā pēc tikšanās ar valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču uzsvēra, ka valdības darbā nepieciešams lielāks dinamisms, tādēļ ir piedāvājis valdību veidojošiem partneriem Saeimā vienoties par veicamiem darbiem līdz gada beigām un atbildību maiņu valdībā un Saeimā.
Pēc K. Kariņa teiktā, valdības galvenais uzdevums ir panākt ekonomikas transformāciju, kas stiprinās Latvijas tautsaimniecību un tās izaugsmi, kā arī nesīs labumu visai sabiedrībai.
Lai to panāktu, K. Kariņš valdību veidojošiem politiskiem spēkiem Saeimā - Jaunās Vienotības (JV), Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) frakcijām - piedāvā vienoties par pieciem punktiem.
Proti, Ministru prezidents piedāvā vienoties, ka līdz 2023.gada beigām tiks panākta vienošanās par: (1) veselības pakalpojumu tīklu un (2) izglītības kvalitātes nodrošināšanu un skolu tīklu. Tāpat K. Kariņš piedāvā vienoties, ka līdz šī gada beigām valdību veidojošie politiskie spēki vienosies par (3) risinājumu darbaspēka trūkuma novēršanai, neapdraudot nacionālas valsts attīstību, un pieņems nepieciešamos lēmumus par (4) kapitāla tirgus attīstību, iesaistot lielos valsts uzņēmumus. Valdības vadītājs piedāvā arī vienoties par tāda (5) valsts budžeta 2024.gadam sagatavošanu un pieņemšanu, kurā ņemtas vērā tikai valdības kopējās prioritātes - aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, veselības aprūpe un izglītība, atsakoties no visām ministriju jaunu politiku iniciatīvām.
Tāpat Ministru prezidents ir piedāvājis veikt atbildību maiņu valdībā, nosakot, ka AS uzņemas politisko atbildību par Ekonomikas ministriju, NA - par Ārlietu ministriju, savukārt JV - par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. K. Kariņš arī rosina, ka Saeimā Nacionālās drošības komisija pāriet JV atbildībā.
Ministru prezidents par minēto piedāvājumu ir informējis AS un NA pārstāvjus.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.