Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedriskais medijs 2023. gada 22. maijā ir publicējis šādu informāciju: „«De facto»: «Jaunās Vienotības» pusslepenā tikšanās ar opozīciju pamatīgi satrauc koalīcijas partnerus

Teorētiskās runas par Valsts prezidenta vēlēšanu ietekmi uz koalīcijas sastāvu šonedēļ kļuva jau daudz konkrētākas. Ziņas par "Jaunās Vienotības" (JV) spices tikšanos ar "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem vēl dienu pirms oficiālās ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) nominēšanas prezidenta amatam ir pamatīgi satraukušas tagadējos premjera partijas partnerus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Lai gan Nacionālā apvienība (NA) un jo sevišķi Apvienotais saraksts (AS) mudina prezidenta vēlēšanu iznākumu nesaistīt ar valdības stabilitāti, vienlaikus abas partijas klāsta par savu gatavību strādāt opozīcijā, ja notiks mēģinājumi koalīcijā veikt kādas izmaiņas.

Trešdienas, 10. maija, vakarā tūlīt pēc Ārlietu ministrijas darba laika beigām šai Krišjāņa Valdemāra ielas namā notika kāda tikšanās, par kuru jau pusotru nedēļu virmo kaislības Latvijas politikas kuluāros.

JV pārstāvēja namatēvs, ārlietu ministrs Rinkēvičs, kurš tobrīd oficiāli vēl nebija Valsts prezidenta amata kandidāts, premjers Krišjānis Kariņš un viens no Saeimas frakcijas politiskajiem smagsvariem, pieredzējušais Jānis Reirs.

No partijas "Progresīvie" uz tikšanos ieradās Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens, Saeimas deputāts un partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, kā arī Rīgas domes frakcijas priekšsēdis Mārtiņš Kossovičs.

Savukārt ZZS pārstāvēja apvienības valdes priekšsēdētājs un Saeimas sekretārs Armands Krauze, Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis un deputāts ar lielu pieredzi arī valdības darbā Uldis Augulis.

Jāatgādina, ka tieši tovakar Valsts prezidents Egils Levits publiski paziņoja, ka 31. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās nepiedalīsies. Par šo savu soli viņš personīgi paziņoja arī NA vadītājam Raivim Dzintaram, jo iepriekš partija bija apņēmusies iesniegt Levita kandidatūru un mutiski bija saņēmusi viņa piekrišanu.

Lai gan JV apgalvo, ka Rinkēviča kandidatūru steigā virzīja, jo Levits no sacīkstes izstājās, Dzintars to sauc par pasakām:

"Tas, ka "Jaunā Vienotība" jau sen strādā pie cita scenārija un tai skaitā pie scenārija ar citu koalīcijas modeli – tas ir cēlonis tam, ka Egils Levits ir atteicies, nevis otrādāk. (..)

Es nezinu par to, vai ir bijusi viena tikšanās vai vairākas. Es pieļauju, ka tā komunikācija ir bijusi ilgstoša un tas pasākums ir gatavots vēl tajā laikā, kad "Jaunā Vienotība" pauda atbalstu arī Egilam Levitam kā kandidātam. Bet tas, kas Nacionālajai apvienībai šķiet ļoti būtisks jautājums – vai tiešām "Jaunā Vienotība" būs gatava maksāt cenu: [ZZS premjera kandidāta Aivara] Lemberga partijas un "Progresīvo" atrašanās valdībā. Tehnikas jautājums, vai tas notiek pirms 31. datuma vai nedēļu pēc, vai mēnesi, vai pusgadu pēc. Bet – vai šādu cenu "Jaunā Vienotība"ir gatava maksāt? Ja viņi ir to gatavi maksāt, mūsu skatījumā tā ir spēlēšanās ar valsts drošības interesēm."

Nacionālā apvienība jau ir aptaujājusi savus biedrus, kuri esot gatavi tam, ka šādā situācijā partija nonāktu opozīcijā, vienlaikus Dzintars pauž cerību, ka sarunas ar opozīciju varētu būt vien blefa elements no JV puses, vai arī, ka premjera partija tomēr varētu šādu Dzintara skatījumā avantūrisku soli nespert.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) uz jautājumiem gan par tikšanos Ārlietu ministrijā un tajā runāto, gan par to, kā prezidenta vēlēšanu rezultāts varētu ietekmēt koalīciju, atbild izvairīgi: "Es centos trīs nedēļas pēc kārtas pārliecināt koalīcijas kolēģus, ka, ņemot vērā, ka ir divi kandidāti, kuri atbalstu ir guvuši no koalīcijas partneriem – tas bija Levits un Pīlēns – un ne Levitam koalīcijā nav vairākuma, ne Pīlēnam koalīcijā nav vairākuma, mums vajadzētu nopietni apsēsties pie galda un meklēt risinājumu, kā mēs varētu vienoties. Mani partneri man šo iespēju atteica, viņiem tas neinteresēja. Starplaikā Levits ir atsaucis kandidatūru, mēs esam izvirzījuši savējo. (..) Es centos panākt šo vienoto pieeju – tas neizdevās. Nu tātad es esmu spiests rīkoties atbilstoši, tātad – pašam savs kandidāts un, ja drīkst teikt, man pašam liekas, ka man ir nedaudz spēcīgāks."

"Progresīvo" pārstāvis Šuvajevs "De facto" atzina, ka sanāksme šādā formātā ir notikusi, tomēr apgalvo, ka partijas mērķis tajā esot bijis mēģināt pārliecināt divas lielas Saeimas frakcijas atbalstīt viņu virzīto kandidāti Elīnu Pinto.

Sapulces vietu un sastāvu Šuvajevs nevarot izskaidrot, jo aicinātāji bija citi. Savukārt to, vai notikušas sarunas par ciešāku trīs partiju sadarbību, "Progresīvo" līderis nevēlas apstiprināt: "Mēs izvairījāmies no jebkādām spekulācijām, it īpaši ņemot vērā, ka šādā it īpaši šajā brīdī, kad mēs redzam to kandidātu klāstu un mēs redzam, ka esošā koalīcija ir pietiekami disfunkcionāla un ka tie scenāriji, kas varētu būt, ir ļoti daudz un dažādi, mēs, protams, no savas puses atturamies no jebkādām šāda veida spekulācijām."

Šuvajeva kolēģis Saeimas Budžeta komisijā Jānis Reirs "De facto" atklāja, ka viņu piedalīties sanāksmē palūdzis JV frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis. Sarunas mērķis it kā esot bijis pārliecināt nobalsot par esošā prezidenta otru termiņu "Progresīvos", kas jau iepriekš bija paziņojuši par apņēmību virzīt savu kandidātu, un "zaļzemniekus", kas jau sen pauda kategorisku noliegumu Levita pārvēlēšanai.

"Tajā trešdienā mēs runājām par atbalstu... par atbalstu esošajam prezidentam. Tika vākta informācija, jo mēs saprotam, ka koalīcijā nebija atbalsts esošajam prezidentam, un mēs tad arī gribējām zināt, kā tad ir citās politiskajās partijās," 10. maija notikumus sarunā ar "De facto" mēģina atminēties Reirs.

Uz jautājumu, vai tādā gadījumā sanāk, ka Levits paziņoja, ka nekandidēs, brīdī, kad JV vāc viņam balsis, Reirs atbild: "Nu es jums nevaru pateikt to laika grafiku, jo pagājušā nedēļa bija ļoti intensīva visādiem notikumiem un kāda secība... Tad tur ir jāskatās kaut kādā dienasgrāmatā vai kaut kādā citā veidā."

Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze "De facto" uzsver, ka konkrētas sarunas komentēt negrib, bet uz jautājumu, vai ar citiem spēkiem ir apsprieduši to, kādas sekas būtu prezidenta ievēlēšanai, viņš atbild, kā pats uzsver, vien "teorētiski": "Mēs par to nerunājam konkrēti, jo mums ir svarīgi zināt, protams, kā, ja gadījumā Latvijā ir kaut kādas pārmaiņas, tad vai prezidents ir tas, kas var nodrošināt nākotnē to, lai ir stabils valdības un Saeimas darbs, lai netiek, piemēram, norauti kvorumi Saeimas sēdēs, lai veidojas plašs atbalsts valdībai. Bet tas tikai teorētiski, jo, kā jūs zināt, iepriekšējā Saeimā valdība nostrādāja četrus gadus, tā kā par tādām lietām mēs varam runāt tikai teorētiski."

"De facto" rīcībā esošā informācija gan kā visai ticamu ļauj izvirzīt versiju, ka jau 10. maija vakarā JV un divu opozīcijas partiju politiķi sprieduši par to, kas notiktu situācijā, ja šīs trīs frakcijas, kurām kopā ir 52 balsis Saeimā, ievēlētu prezidentu – visticamāk, Rinkēviču.

Nav izslēgts, ka tādā gadījumā jaunas koalīcijas veidošana notiktu strauji – jau tuvākajās nedēļās pēc prezidenta vēlēšanām.

NA šādā salikumā paliktu aiz valdības kuģa borta, savukārt no AS tiktu piesaistīta daļa, jo tas līdzētu nodrošināt stabilāku vairākumu.

Iepriekšējā Saeimā līdzīgā veidā tika nodrošināta valdības pastāvēšana arī pēc partijas "KPV LV" izmešanas no koalīcijas, jo daļu no tās deputātiem absorbēja citas partijas – galvenokārt JV.

Versijai, ka Ārlietu ministrijā notikušajā sarunā runāts arī par iespējamas jaunas valdības darbiem, ticamību piešķir arī "Progresīvo" frakcijas vadītāja Kaspara Briškena paustais. Viņš apgalvo, ka gan ar JV, gan ar ZZS partijai sakrīt viedoklis par to, ka pašreizējā koalīcija Latviju nevirzot uz priekšu.

"Mēs, protams, redzam, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā mēs nevaram runāt par nekādām novirzēm no mūsu ģeopolitiskā kursa, bet attiecībā uz ekonomikas politiku, industriālo politiku, attiecībā uz vardarbības mazināšanu sabiedrībā, uz cīņu pret nevienlīdzību, cīņu par tiesiskumu, par labāku pārvaldību kapitālsabiedrībās, tai skaitā neieceļot ostu valdēs vai valsts kapitālsabiedrībās politiskus ielikteņus, tai skaitā runājot par to, kā kapitālsabiedrības var efektīvāk pārvaldīt, piemēram, emitējot vai nu obligācijas vai nu akciju mazākuma paketes arī biržā, lai tādējādi dotu arī tādu impulsu kapitāla tirgus attīstībai – visi šie jautājumi ir nostrēguši," uzskaita Briškens.

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars šonedēļ vairākkārt apgalvoja, ka politiskais spēks "neuzmetīšot lūpu", ja tā dibinātājs Uldis Pīlēns nekļūs par Valsts prezidentu, un aicināja arī JV nesaistīt prezidenta vēlēšanu iznākumu ar koalīcijas stabilitāti.

Viņš arī piebalso AS līdzpriekšsēdētāja, Saeimas spīkera Edvarda Smiltēna paustajam, ka tirgošanās par prezidenta ievēlēšanu esot pretrunā Satversmes garam.

Tavars arī apstiprina, ka jau esot bijuši jūtami mēģinājumi pārvilināt AS frakcijas deputātus: "Jā, man ir tādi signāli, es varbūt neatklāšu tos visus niansēs. Tie ļoti ātri pie manis atnāk, un pēdējās nu jau nedēļas laikā šie signāli faktiski mazinās, jo saprot, ka Apvienoto sarakstu nevar izjaukt, lai kā arī kāds to vēlētos. Šīs bija tādas runas, ka viens bloks, otrs bloks, trešais bloks... Mēs esam cieti apvienojušies, un šeit vispār nav nekādas runas! Lai nu tie, kas mūs mēģina jaukt, paši paskatās spogulī uz sevi."

Līdzīgi kā NA līderis Dzintars, arī AS pārstāvji gan publiski, gan kuluāros apgalvo: jaunā koalīcija JV būšot jāsaskaņo ar Ventspils domnieku un partijas "Latvijai un Ventspilij" līderi Aivaru Lembergu, kurš bija "zaļzemnieku" premjera amata kandidāts par spīti tam, ka joprojām ir iekļauts ASV sankciju sarakstā.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Valainis šādas runas skaidro ar koalīcijas partiju satraukumu par savām pozīcijām: "Panika ir vērojama, un man drīzāk liekas, ka tās ir vairāk bailes no politiskās konkurences šobrīd, kas vairākos politiskajos spēkos ir iezīmējušās. Šis ir jautājums attiecībā par Valsts prezidentu, kur partijām jāspēj pozicionēties. Un mēs redzam to, ka tieši šīs bailes no politiskās konkurences, no zaudējuma, citi jau ir zaudējuši šajā politiskajā ciklā – tas liecina par to, ka kāds ir šajā tā kā mazliet kaut kur aizķēries un ne pārāk sakarīgi komentē procesus."

Pats ārlietu ministrs un nu jau oficiālais prezidenta amata kandidāts Rinkēvičs šonedēļ satiekams nebija, jo bija Islandē, kur Latvija uz pusgadu pārņēma Eiropas Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Tieši šīs starpvalstu organizācijas izstrādātā Stambulas konvencija par vardarbības pret sievietēm novēršanu pēdējā laikā regulāri ir būtisks domstarpību avots starp  JV, kas gribētu pirms septiņiem gadiem parakstīto konvenciju ratificēt, un abām pārējām koalīcijas partijām, kas pret to iebilst.”

Edgara Rinkēviča pārstāvētajai partijai „Jaunā Vienotība” no nodokļu maksātāju līdzekļiem ik gadus tiek piešķirti milzīgi finanšu līdzekļi, tostarp arī biroju uzturēšanai politiskās darbības nodrošināšanai.

Neraugoties uz to, Edgars Rinkēvičs, kurš publikācijā tiek minēts kā aprakstītās tikšanās „namatēvs”, tās norisei izmantoja nevis partijas biroju vai citas partijas vai personiski viņa apmaksātas telpas, bet gan viņa vadītās Ārlietu ministrijas telpas.

Ārlietu ministrijas telpas ir paredzētas ārlietu resora darbības nodrošināšanai. No publikācijas skaidri izriet, ka minētā tikšanās bija veltīta nevis ārlietu jomai, bet Edgara Rinkēviča, ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un citu personu savtīgu politisku mērķu sasniegšanai.

Tas nozīmē, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir izmantojis savu dienesta stāvokli personiskā un viņa pārstāvētās politiskās partijas labuma gūšanai uz valsts un nodokļu maksātāju rēķina, tā, visticamākais, izdarot noziedzīgu nodarījumu.

Ar šo aicinu Jūsu iestādi saistībā ar manis minētajiem faktiem rīkoties atbilstoši tai likumā noteiktajiem pienākumiem un informēt mani par pieņemtajiem lēmumiem.

Lato Lapsa

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...