Lato Lapsu aiztur, ierodoties Drošības policijā nodot mutvārdu iesniegumus
PIETIEK29.04.2015.
Komentāri (103)
Iesaki rakstu: 
Trešdien ap pulksten 14 Drošības policijas darbinieki ar inspektoru Andri Kleišu (attēlā - Drošības policijas telpās) priekšgalā aizturēja Lato Lapsu, kurš bija ieradies Drošības policijā nodot divus mutvārdu iesniegumus.
Vairāk nekā stundu (tik ilgi Lapsa bija aizturēts Drošības policijas telpās) Drošības policijas darbinieks Kleišs ar savu kolēģu klusucietošu piekršanu vairākkārt liedza Lapsam izsaukt uz notikuma vietu advokātu.
Savukārt pēc tam Lapsa jau ar Valsts policijas automašīnu tikai nogādāts Valsts policijas Matīsa ielas iecirknī, kuru pameta pēc paskaidrojumu sniegšanas. Pēc tam Lapsa devās atpakaļ uz Drošības policijas ēku, kur viņam "ar otro piegājienu" izdevās panākt savu iesniegumu reģistrēšanu.
Tiesa, Drošības policija, Lapsam ierodoties otrreiz, joprojām nespēja pieņemt mutvārdu iesniegumus (ko paredz Iesniegumu likums), tāpēc Lapsa tos iesniedza rakstveidā.
Dokumentus un ierakstus saistībā ar trešdienas aizturēšanu, tās norisi un iemesliem Lapsa publiskos improvizētā preses konferencē, kas paredzēta ceturtdien pulksten 11.00 pie Drošības policijas ēkas Ērgļu ielā.
Savukārt šodien Pietiek publicē abus iesniegumus, ko Drošības policijja nespēja vai nevēlējās pieņemt mutvārdu formā un ko Lapsam nācās iesniegt rakstiski.
Drošības policijas priekšniekam Normundam Mežvietam no Lato Lapsas, dz. Umurgas ielā, Rīgā, LV-1024
Esmu konstatējis, ka šā gada 20. un 27. aprīlī Jūsu vadītās iestādes darbinieki ir neatļauti, prettiesiski un pretlikumīgi veikuši manu pamattiesību aizskārumu, kavējot man veikt filmēšanu un fotoattēlu uzņemšanu sabiedriskā vietā Rīgā, Ērgļu ielā.
Tuvākajās dienās es turpināšu veikt filmēšanu un fotoattēlu uzņemšanu sabiedriskās vietās, tostarp arī Rīgā, Ērgļu ielā.
Ar šo es brīdinu Jūs, Normund Mežviet, un Jūsu vadīto iestādi par turpmāku šādu prettiesisku, neatļautu un pretlikumīgu darbību attiecībā uz mani un jebkuru citu personu nepieļaujamību.
Lato Lapsa
Rīgā, 2015. gada 29. aprīlī
Normundam Mežvietam, Drošības policijas priekšniekam no Lato Lapsas, dz. Umurgas ielā, Rīgā, LV-1024
Šā gada 27. aprīlī ap pulksten 13.45, izmantojot savu amatiera fotokameru un statīvu, veicu filmēšanu Rīgā, Ērgļu ielā.
Pie manis viens pēc otra pienāca trīs personas, tērptas Valsts policijas formas tērpos, un vismaz vienai no tām uz formas tērpa bija uzšuve, kas norādīja uz šīs personas darbošanos Jūsu vadītajā iestādē.
Šīs personas uzstājīgā formā (iesniegumam pievienoju sarunas audioierakstu) pieprasīja man pārtraukt filmēšanu, pēc ilgākām izvairīgām atbildēm paskaidrojot, ka pastāvot kādi "slepeni" MK 2004. gada noteikumu Nr. 887 pielikumi vai daļas, kas nosakot, ka man kā fiziskai personai nav tiesību veikt fotografēšanu vai filmēšanu sabiedriskā vietā, ja tuvumā ir kāda valsts drošības iestādes ēka. Šīs personas apgalvoja, ka man neesot tiesību arī vizuāli fiksēt šīs personas.
Nekādus normatīvos aktus, kas apliecinātu šo personu (divas no tām stādījās priekšā kā Kaļagins un Postņikovs) rīcības tiesiskumu, šīs personas neuzrādīja, lai gan viena no tām devās uz Drošības policijas ēku, lai saņemtu papildu konsultācijas.
Viena no šīm personām, kas sevi identificēja kā policijas darbinieku Ēriku Postņikovu, pieprasīja man uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, savu prasību nekādi nepamatojot.
Likums par policiju dod tiesības policijas darbiniekiem tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai.
Vēlos saņemt no Jums, Normund Mežviet, un no Jūsu vadītās iestādes atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) par kādu tieši likumpārkāpumu izdarīšanu mani turēja aizdomās Jūsu vadītās iestādes darbinieks Ēriks Postņikovs, 27. aprīlī netālu no Jūsu vadītās iestādes ēkas pieprasot man uzrādīt personu apliecinošus dokumentus?
2) kādas manas darbības bija par pamatu turēt mani aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu? Kādā veidā šīs manas darbības tika konstatētas, atbilstoši kādiem normatīvajiem aktiem tās tika izvērtētas, izdarot šādu secinājumu?
3) ja gadījumā es tomēr netiku turēts aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, kā tieši tiks izvērtēta Jūsu vadītās iestādes darbinieka Ērika Postņikova rīcība, prettiesiski un nepamatoti pieprasot man uzrādīt personu apliecinošus dokumentus?
Visu labu, Lato Lapsa
Rīgā, 2015. gada 29. aprīlī
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.