Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija piektdien, 17. aprīlī pulksten 10.30 kārtējo reizi aizdomās turētā statusā izsaukusi Lato Lapsu uz pratināšanu saistībā ar tās safabricēto kriminālprocesu, kura būtība - grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta" un arī portālā Pietiek gan fragmentāri, gan pilnībā publicēto uzņēmēja Borisa Rjazanska iesniegumu, kurā sniegta satraucoša informācija par Latvijas specdienestu pārstāvju darbībām, tā joprojām mēģina uzskatīt par "žurnālista" Leonīda Jākobsona elektroniskā pasta sarakstes nelikumīgu publiskošanu. Saistībā ar to atkārtoti publicējam Lato Lapsas 2013. gada stāstījumu par šo lietu, kurā kopš tā laika nekas būtisks nav mainījies:

"Kopš šā gada sākuma un it īpaši pēc pirmo Pietiek! avīžu iznākšanas man sāka pienākt ziņas par mūsu tā saucamo tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju aktivitātēm, kuras varēja izskaidrot tikai ar vienu - attiecībā uz mani beidzot ir saņemts skaidrs un tiešs pasūtījums.

Jau vēlāk es noskaidroju, ka šī gada sākumā ir tikusi izveidota neformāla starpresoru darba grupa, piedaloties vairākiem labi zināmiem KNAB, MIDD, SAB un arī Drošības policijas pārstāvjiem.

Šīs darba grupas uzdevums bija vienkāršs - izmantot šo valsts iestāžu darbinieku rīcībā esošos resursus, lai iespējami sagrautu manu un portāla Pietiek darbu un vienlaikus dotu skaidru brīdinājumu citiem, ka šādas aktivitātes valsts varai nav vēlamas.

Kā man zināms, izmantojot šo cilvēku rīcībā esošos valsts resursus, tika veikta visu pēdējos piecos gados ar mani saistīto grāmatu un publikāciju analīze. Tika sākta manu telefonsarunu noklausīšanās, tika veikti vairāki neveiksmīgi mēģinājumi piekļūt maniem elektroniskā pasta kontiem.

Visi šie pūliņi nedeva faktiski nekādus taustāmus rezultātus, ko uzrādīt pasūtītājiem. Vienīgais panākums - kādu indivīdu izdevās "motivēt" vērsties ar diezgan komisku pieteikumu tiesā par to, ka viņš grāmatā Cits ķēķis publicētās liecībās esot nosaukts par KNAB aģentu.

Protams, šāds rezultāts pasūtītājus nevarēja apmierināt, jo vairāk pēc tam, kad tā sauktās darba grupas pārstāvjiem izdevās veikt datu zādzību no viena no maniem datu nesējiem un viņi noskaidroja, ka es aktīvi vācu materiālus grāmatas Cits ķēķis otrai daļai.

Darba grupa savu darbu intensificēja. Ar aicinājumiem vērsties tiesībsargāšanas iestādēs ar iesniegumiem, kuriem tikšot nodrošināta zaļā gaisma, šie ļaudis vērsās pie virknes man zināmu un acīmredzot arī virknes man nezināmu cilvēku. Vienlaikus tika veikts milzīgs darbs, lai savāktu visus iespējamos materiālus saistībā ar grāmatu Cits ķēķis un portālu Pietiek.

Valsts resursi tika izmantoti jau ar pilnu sparu, lai ievāktu visdīvainākās ziņas. Es droši zinu mediju pārstāvjus, kuriem Drošības policija pēdējos mēnešos ir pieprasījusi pat Cita ķēķa prezentācijas audio un videoierakstus.

Es zinu tipogrāfijas un izdevējus, kam pēdējos mēnešos ir nācies šiem valsts naudu noēdošajiem ļaudīm sīki un smalki skaidrot, kā tiek izdotas un drukātas grāmatas, kā notiek tekstu rediģēšana un sagatavošana.

Visu cieņu tiem cilvēkiem, kuri šādam spiedienam nepaļāvās un pasūtīja šos parazītus turp, kur tie arī pelnījuši doties.

Taču beigu beigās "darba grupai" šopavasar izdevās saņemt iesniegumu no kāda cilvēka, kurš bija gatavs apgalvot, ka konkrēti es esot pārkāpis viņa korespondences noslēpumu, publiskojot šo viņa korespondenci portālā Pietiek un grāmatā Cits ķēķis.

Es nevaru nosaukt šo personu, jo tās vārdu esmu uzzinājis kriminālprocesa ietvaros. Man arī ir atteikta iespēja iepazīties ar šo iesniegumu. Taču es varu apliecināt, ka agri vai vēlu es tiesiskā ceļā ar šo iesniegumu iepazīšos un tad arī izlemšu, vai pieprasīšu pret šo personu sākt kriminālprocesu par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu vai vērsīšos tiesā ar civilprasību.

Taču šim iesniegumam, kā jau pēc pasūtījuma tapušam, bija neliels defekts - ikviens sevi cienošs, godīgs tiesībsargāšanas iestāžu darbinieks skaidri saprata gan iesnieguma tapšanas iemeslus, gan tā komiskumu un nepamatotību, tāpēc kriminālprocesu ilgāku laiku neizdevās ierosināt.

Sākotnēji iesniegums nonāca Ekonomikas policijā, no turienes prokuratūrā, līdz beidzot atradās pakļāvīgs izpildītājs, kas bez ierunām bija gatavs izpildīt doto uzdevumu. Šis kriminālprocess tika pievienots citam, jau solīdākam, un beidzot Drošības policijas darbinieks Iļja Boronovskis bija gatavs noteikt man statusu - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Tas notika jau šā gada (2013. gada) jūlijā.

Beidzot bija kaut kas, par ko atskaitīties pasūtītājiem. Nu jau bija iespējams gan sākt manu telefonsarunu oficiālu noklausīšanos, gan līdz tam paklusām vāktās ziņas pieprasīt oficiālā ceļā, gan man pašam un maniem kolēģiem pilnīgi oficiāli, liecību gūšanas aizsegā pieprasīt visdažādākās ziņas gan par portālu Pietiek, gan par žurnālistu informācijas avotiem un citām gan šos cilvēkus, gan viņu pasūtītājus ļoti interesējošām lietām.

Un pats galvenais - bija kriminālprocess pret konkrētu cilvēku, iespēja pēc brīža man piešķirt jau aizdomās turamā statusu, - cik zinu, tas bija paredzēts šonedēļ. Pēc tam - šādā statusā noturēt vismaz līdz nākamā gada vēlēšanām, skaidri liekot manīt gan man, gan apkārtējiem: ja labi uzvedīsies, procesu izbeigsim, bet, ja nesapratīsi, - būsi par piemēru citiem, kas var notikt arī ar viņiem.

Tiktāl - vispārīgi apsvērumi, bet nu pāriesim pie konkrētiem, neapgāžamiem faktiem.

Drošības policija ir sākusi pret mani kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 144. panta - par personas korespondences noslēpuma pārkāpšanu, kas fiksēta grāmatā Cits ķēķis.

Nevaru atklāt to informāciju, ko minētais Drošības policijas darbinieks Iļja Boronovskis man ir izpaudis nopratināšanās. Taču varu atklāt to informāciju, ko viņš man izpauda telefoniski, aicinot uz pirmo nopratināšanu.

Iļja Boronovskis paziņoja - Drošības policijas versija ir, ka es esmu nelikumīgi ieguvis datu disku ar kādas personas elektroniskā pasta saraksti, šo saraksti izlasījis un pēc tam tās noslēpumus izpaudis grāmatā.

Pie šīs versijas Drošības policija arī turēšoties. Ja es vēloties pierādīt ko citu, lai tik mēģinot.

Patiesībā pēc pirmajām divām pratināšanām iznākums bija pilnīgi skaidrs - Drošības policijas darbinieks vienkārši velk laiku, lai pasūtītāju uzdevumā un kriminālprocesa aizsegā iegūt iespējami daudz ziņu par portālu Pietiek, tā uzbūvi, organizatorisko struktūru, autoriem un tamlīdzīgi.

Un tad es sāku patstāvīgi vākt un apkopot informāciju par šo lietu.

Ir grāmata Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta". Šo grāmatu izdevusi man piederošā un manis vadītā SIA Baltic Screen. Līdz ar to es uzņemos pilnu atbildību par šo grāmatu.

Šajā grāmatā cita starpā ir publicēti fragmenti no apjomīga iesnieguma, ko 2010. gada 9. martā rakstījis Latvijas iedzīvotājs Boriss Rjazanskis.

Šis iesniegums uz vairāk nekā divdesmit lapām bija parakstīts un adresēts Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Augstākajai tiesai un Nacionālās drošības padomei. Tieši šī iesnieguma fragmenti ir publicēti grāmatā.

Šajā iesniegumā Boriss Rjazanskis publiski norāda uz, manuprāt, atklāti noziedzīgām darbībām - "acīmredzamu organizētu personu grupas darbību ar mērķi vākt informāciju par privātpersonām un valsts amatpersonām, veicot izsekošanu, izmantojot valsts vai izmeklēšanas noslēpumu saturošo informāciju".

Tas saskaņā ar iesniegumā norādīto noticis, "lai šīs personas ietekmētu, gūstot kādu materiālu labumu (maksājumu) vai saņemot ietekmējamās amatpersonas prettiesisku izpildījumu — tiesnesim taisot nelikumīgu nolēmumu, operatīvajam darbiniekam vai izmeklētājam veicot nelikumīgu procesuālu darbību, fiziskai personai veicot nelikumīgu maksājumu".

Tāpat Borisa Rjazanska iesniegumā bija aprakstīts tas, kā Latvijas Republikas tiesībsargājošās iestādes dažādos veidos izvairījušās no viņa iesniegumā aprakstīto faktu objektīvas un tiesiskas izvērtēšanas. Visbeidzot, iesniegumā bija aprakstīts arī tas, ko Boriss Rjazanskis uzskatīja par vairāku personu elektroniskā pasta sarakstes fragmentiem, kuri apliecina viņa iesniegumā paustās aizdomas.

Līdz ar to es uzskatīju par savu pilsonisku pienākumu sabiedriskā labuma interesēs izdot grāmatu Cits ķēķis, kurā cita starpā bija iekļauti arī fragmenti no šī B. Rjazanska iesnieguma.

Tālāk - fragments no mana iesnieguma, ko šā gada 12. septembrī esmu nosūtījis Latvijas Republikas ģenerālprokuroram:

"Iļja Boronovskis man paziņoja, ka viņa un Drošības policijas rīcībā ne tikai neesot Borisa Rjazanska 2010. gada 12. marta iesnieguma, bet viņš arī par tāda eksistenci neesot lietas kursā.

Drošības policija, kā pratināšanā apgalvoja Iļja Boronovskis, no Borisa Rjazanska esot saņēmusi tikai datu disku ar personas Leonīda Jākobsona vai Jēkabsona, domājams, elektronisko saraksti.

Tāpēc Iļjas Boronovska pārliecība kā minētā kriminālprocesa izmeklētājam esot, ka tieši es esot iepazinies ar minētās personas saraksti šādā diskā un tad pārkāpis šīs personas korespondences noslēpumu, to publiskojot grāmatā."

Ir skaidrs, kāpēc Drošības policijas majoram nācās šādi melot. Ja izrādītos, ka Drošības policijas rīcībā ir šis iesniegums, nekāds kriminālprocess nesanāktu. Drošības policijai atliktu tikai salīdzināt iesnieguma tekstu ar grāmatā publicētajiem fragmentiem un secināt - tas ir viens un tas pats.

Taču, kā mēs zinām, pasūtījums bija pilnīgi cits. Tāpēc Drošības policijai nācās ķerties pie atklāti noziedzīgām darbībām - šo Borisa Rjazanska iesniegumu kā būtisku pierādījumu apzināti noslēpt un izlikties, ka tai par tādu nekas nav zināms.

Es varu pierādīt, ka Drošības policija šo iesniegumu noslēpa apzināti, jo tās rīcībā šis iesniegums ir bijis jau vairāk nekā trīs gadus un kriminālprocesu, kura ietvaros šis iesniegums figurējis, izmeklē tas pats Iļja Boronovskis.

Šis ir šis Borisa Rjazanska iesniegums, kurš saskaņā ar Drošības policijas apgalvojumu nemaz neeksistējot.

Šis iesniegums ir ne tikai parakstīts, bet arī oficiāli reģistrēts kā saņemts Valsts prezidenta kancelejā, Augstākajā tiesā un Saeimas kancelejā. Visās trīs šajās iestādēs.

Savukārt šis ir dokuments, kas šai lietai pieliek loģisku punktu. Šī ir Valsts prezidenta kancelejas izziņa, kas liecina, ka Borisa Rjazanska iesniegumu šī iestāde ir tālāk pārsūtījusi tieši Drošības policijai.

Tātad Borisa Rjazanska iesniegums ir pārsūtīts tai pašai iestādei, kas tagad apgalvo, ka par šādu iesniegumu nekā nezinot.

Tā šo apgalvojumu izsaka apzināti melīgi, lai bez šī tās apzināti noslēptā pierādījuma tai būtu iespējams taisīt apzināti noziedzīgu lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pret mani.

Šā gada 12. septembrī es ar šo faktu izklāstu kopā ar dokumentiem esmu vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un pieprasījis:

1) atstādināt Drošības policijas darbinieku Iļju Boronovski no izmeklēšanas šajā kriminālprocesā,

2) sākt kriminālprocesu par manis minēto noziedzīgo darbību veikšanu pret Iļju Boronovski,

3) šī kriminālprocesa ietvaros noskaidrot, vai Iļja Boronovskis savas noziedzīgās darbības veicis apzināti vai citu personu uzdevumā un interesēs, un noskaidrot šīs personas,

4) nodot šī kriminālprocesa tālāko izmeklēšanu iestādei, kuras darbinieki nav iesaistīti noziedzīgās darbībās saistībā ar šo kriminālprocesu,

5) atcelt man prettiesiski un nepamatoti noteikto statusu "persona, pret kuru sākts kriminālprocess" minētā kriminālprocesa ietvaros.

Vēl piebildīšu, ka, ņemot vērā man radušās aizdomas, ka Drošības policijas darbinieks Iļja Boronovskis statusu "persona, pret kuru sākts kriminālprocess" varētu būt man noteicis savās vai citu, man nezināmu personu noziedzīgās interesēs, jau pirms pirmās nopratināšanas oficiālā iesniegumā pieprasīju nodrošināt man iespēju veikt pratināšanas audioierakstu.

Šādu iespēju Iļja Boronovskis man atteica, un arī sava iesnieguma un attiecīgā lēmuma kopiju pievienoju šim iesniegumam ģenerālprokuroram.

Taču tas nenozīmē, ka es nevaru pierādīt arī to, ka Drošības policija ir apzināti slēpusi pierādījumus, lai būtu iespējams safabricēt pret mani kriminālprocesu.

Tie, kas ir bijuši Drošības policijas ēkā, zina, ka, aizbildinoties ar valsts drošības iestādes statusu, apmeklētājiem tiek likts nodot mobilos telefonus, diktofonus, pat automašīnas signalizācijas pultis. Caur metālmeklētāju neko no šīm lietām nav iespējams ienest.

Taču pat augsti šīs parazītiskās struktūras darbinieki, kā izrādās, neko nav dzirdējuši par to, ka skaņu ierakstu iespējams veikt arī ar planšetdatoru, ko pirmajā pratināšanas reizē man tika atļauts ienest.

Pirms pratināšanas sākuma es Iļjam Boronovskim iesniedzu oficiālu iesniegumu, pieprasot atļauju veikt sarunas audioierakstu. Atteikumu Drošības policijas darbinieks man sniedza tikai pēc pratināšanas beigām.

Rezultātā es ierakstīju atsevišķus fragmentus no šīs pratināšanas. Tostarp - arī šos divus, kas noklausāmi un lejuplādējami šeit.

Šie audioieraksti rāda - Drošības policijas darbinieks oficiālā pratināšanā apgalvo, ka viņš neko nezinot par Borisa Rjazanska iesniegumu un ka tāds vispār neeksistējot.

Runa ir par iesniegumu, ko Nacionālā drošības padome ir oficiāli nodevusi Drošības policijai pirms trim gadiem. Iesniegumu, kurā aprakstītos noziegumus Drošības policija ir ignorējusi. Iesniegumu, kuru Drošības policija nu apzināti ir noslēpusi, lai uz tā pamata apzināti safabricētu kriminālprocesu, lai pildītu tai dotu pasūtījumu.

Tā tas notiek šai valstī un turpinās notikt, kamēr tā sauktie "specdienesti" netiks rūpīgi kontrolēti un uzraudzīti."

Par to, kā Lato Lapsam gāja Drošības policijas apmeklējumā, informēsim pirmdien, 20. aprīlī.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...