„Latvenergo” koncerna patiesā rijība un vēl lielākā apetīte – sausi aprēķini
Mārtiņš Vanags24.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Manas pārdomas, aprēķini un fakti par to, kurš un cik daudz guva augļus no saules paneļu mikroģeneratoru darbības, 2022. gada saules paneļu ražošanas sezonas un kuram būtu jāsedz izdevumi, kas radušies Latvenergo koncernam, tajā skaitā Sadales tīklam kā Latvenergo meitas uzņēmumam, kurš šobrīd ir iesniedzis SPRK tarifu palielinājuma projektu, lai it kā segtu Sadales tīklam radušos papildu izdevumus elektroenerģijas "cenas" un sadales/pārvades izmaksu pieauguma rezultātā.
Aprēķins un fakti neattiecas uz visiem Latvijas elektroenerģijas pieslēgumiem, bet varētu būt attiecināmi tieši uz šobrīd aptuveni 10 000 aktīvajiem elektroenerģijas pieslēgumu lietotājiem, kas vienlaicīgi ir gan patērētāji, gan ražotāji. Īsāk sakot - mikroģeneratoriem. Un tagad - apgrieztā secībā.
Fakti:
1) Es esmu par saviem un aizņemtiem līdzekļiem "bezprocentu nomaksā uz 60 mēnešiem" un bez valsts atbalsta 100% uz sava riska un kredītspējas uzstādījis savā saimniecībā 8,5 kW invertora jaudas un 11,7 kW paneļu jaudas mikroģeneratoru, kurš oficiāli pieslēgts un nodots ekspluatācijā paralēlai darbībai ar Sadales tīkla infrastruktūru ar 16A ievadaizsardzības automātu mikroģeneratoram mājas iekšējā sadalē un 25A ievadaizsardzības automātu Sadales tīkla ienākošajā sadalē.
2) Esmu izvēlējies viena no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem biržas cenai piesaistīto tarifu plānu un Sadales tīkla tarifu plānu S3 ar atšķirīgu sadales cenu darba dienas un darba dienu nakti+brīvdienas tam gadījumam, ja, esot neto uzskaites sistēmas (ar kWh uzskaiti un vēlāku atdošanu) dalībniekam, man ziemas mēnešos/pavasarī nepietiktu siltuma sūkņa darbināšanai nepieciešamās jaudas.
3) 2022.gada saules paneļu ražošanas periodā (marts-septembris) Sadales tīkla infrastruktūrā kopsummā esmu iepludinājis aptuveni 4414 kWh neto pārpalikumu (iepludinātais-no tīkla paņemtais). Sadalījums pa mēnešiem:
Marts 252 kWh
Aprīlis 506 kWh
Maijs 753 kWh
Jūnijs 922 kWh
Jūlijs 921 kWh
Augusts 769 kWh
Septembris 291 kWh
4) Pēc viena no lielākajiem elektroenerģijas tirgotāju aplikācijas datiem 2022.gada Nord Pool biržas "vidējas" mēneša elektroenerģijas cenas bija (bez PVN):
Marts 0,1663 EUR/ kWh
Aprīlis 0,1093 EUR/ kWh
Maijs 0,1641 EUR/ kWh
Jūnijs 0,2183 EUR/ kWh
Jūlijs 0,3047 EUR/ kWh
Augusts 0,4677 EUR/ kWh
Septembris 0,3511 EUR/ kWh
5) Cik daudz tika gūti augli naudiskā izteiksmē? Sareizinām kWh skaitu ar vidējo biržas cenu. Matemātiskas precizitātes labad gan būtu jāņem ikstundu biržas cena, kas saules enerģijas ražošanas brīdī (pa dienu un vēl maksimumstundas) nereti pat reizēm pārsniedz statistiski un algoritmiski manipulējamas biržas diennakts vidējās vērtības. Tā kā man līdz potenciālas tiesvedības uzsākšanai nav ne laika, ne vēlēšanās tik skrupulozu darbu veikt, tad ieskatam un principa izprašanai paliksim pie vidējām vērtībām, lai būtu uzskatāms piemērs un nebūtu tukšu salmu kulšana.
Tātad gūtie augļi EUR izteiksmē:
Marts 41,91 EUR
Aprīlis 55,31 EUR
Maijs 123,57 EUR
Jūnijs 201, 27 EUR
Jūlijs 280,63 EUR
Augusts 359,66 EUR
Septembris 102,17 EUR
Jeb kopsummā marta-septembra periodā aptuveni 1164,52 EUR +PVN 21% (244,55 EUR) = 1409,07 EUR.
6) Tagad nonākam pie pašas interesantākās sadaļas. Kurš guva labumu no augļu izlietošanas?
1) garantēti Sadales tīkls par marta mēneša pārpalikumu EUR 41,91, jo to atlikumu mēneša beigās vienkārši norakstīja bez atlīdzības jeb, tautas valodā runājot, nozaga, nekautrēšos saukt lietas īstajos vārdos. Taisnības un precizitātes labad gan ir jāatzīmē, ka likumdevējs šo ir izmainījis un no nākošā gada norakstīšana notiks februāra pēdējā dienā un neto sistēmas dalībniekiem būs lielāka iespēja uzkrāt virtuālas kWh nākošās apkures sezonas patēriņam, jo nereti marta mēnesī saules intensitāte ir jau tāda, ka pārsniedz mikroģeneratoru pašpatēriņa vajadzības.
2) Garantēti Sadales tīkls par aprīļa-septembra periodu 100% apmērā, jo par šādu pašu kWh daudzumu un par publiski izskanējušas informācijas "par biržas cenu" nebija jāiepērk elektroenerģija tehnoloģisko zudumu kompensēšanai. Jeb 1164,52 - 41,91 = 1122,61 EUR.
3) Papildus tam - garantēti Sadales tīkls par aprīļa-septembra periodu 4% (pēc publiski izskanējušas informācijas par tehnoloģisko zudumu apmēru sadales tīklos), jo konkrētajā līnijā, kur pieslēgts konkrētais mikroģenerators un citi patērētāji, kas nav mikroģeneratori, transformatoram par tīklā nodoto kWh skaitu bija mazāk jātransformē elektroenerģijā no Augstsprieguma tīkla, jo tā momentā tika absorbēta jeb iztērēta visos transformatoram pieslēgtajos patērētāju pieslēgumos. Tātad EUR 1122,61 x 0,04=44,90 EUR.
4) Papildus tam - garantēti Augstsprieguma tīkls par aprīļa-septembra periodu arī aptuveni 4% (pēc publiski izskanējušas informācijas par aptuveni līdzvērtīgu tehnoloģisko zudumu apmēru ārā pārvades tīklos) tehnoloģisko zudumu ietaupījuma veidā, jo nebija tik daudz elektroenerģijas jāpārvada līdz Sadales tīkla transformatoram, jo līnija jau saņēma elektroenerģiju no līnijai pieslēgta mikroģeneratora.
5) Variācija un pieņēmums. Sadales tīkls guva augļus 4% apmērā no tīklam nodoto mikroģeneratora kWh skaita tehnoloģisko zudumu neesamības izskatā. Tātad EUR 1122,61*0,04=44,90 EUR.
UN
6) Variācija un pieņēmums. Visi elektroenerģijas tirgotāji, kuru apkalpotie un vienai līnijai pieslēgtie patērētāji, kuri atrodas viena līnijā ar mikroģeneratoru līdz transformatoram, jo elektrība vienmēr ceļo pa mazākas pretestības ceļu un sprieguma krituma virziena, to nav iespējams uzkrāt un pārvadīt tālāk par transformatoru, jo, ja minētajā līnijā nav atbilstoša daudzuma un jaudas patērētāji (kas nav mikroģeneratori), tīklā palielinās frekvence, kas ir kā universāla valoda un komanda mikroģeneratoram samazināt jaudu un/vai izslēgties. Līnijā no mikroģeneratora puses nav iespējams iepludināt lielāku kWh skaitu, nekā ir konkrētais tā brīža pieprasījums no līnijai pieslēgtajiem patērētajiem. Vismaz pagaidām, kamēr nav pārbūvēta tīkla infrastruktūra, kas ļautu pārpalikuma strāvu eksportēt tālāk. Tātad visi elektroenerģijas tirgotāji kopā: EUR 1122,61 x 0,96=1077,71 un valsts budžets EUR 1077,71 x 0,21% = 226,32 EUR. Visbiežāk gan tīras sagadīšanās pēc tas ir viens no lielākajiem un koncernā ietilpstošajiem elektroenerģijas tirgotājiem.
7) tam papildus gan Sadales tīkls, gan koncernā ietilpstošais elektroenerģijas tirgotājs guva papildu "atlikta maksājuma" naudas plūsmas naudas laika vērtību, jo par tīkla iepludināto kWh skaitu izrakstīja klientiem rēķinus un saņēma bezmaksas naudas plūsmu jau nākošajā mēnesī, bet neto uzskaites sistēmā kWh būs jāpiegādā ar 3-6 mēnešu nobīdi laikā. Diskontēta naudas plūsma. Ja nav atrunāts citādi, tad Civillikumā šis gadījums ir atrunāts un skan aptuveni tā "6 no 100 gadā" jeb 6% APY (annual percentage yield) finansistu terminiem. Katrs var izrēķināt NPV (net present value) pats tabulu procesorā, tur nav daudz, bet fakts paliek fakts.
Tam papildus Latvenergo koncerns gūst papildu ienākumus periodā aprīlis-septembris no elektroenerģijas cenas starpības starp to bridi, kad mikroģenerators nodeva kWh tīklā (augstākā cena) un to brīdi, kad neto sistēmas ietvaros pieslēgtais mikroģenerators patēriņā ņem atpakaļ nodotās kWh (šogad zemākā cena). Te gan patiesības labad būtu jāatzīmē, ka šim faktam ir zināmā mērā spekulatīvs (gambling) raksturs, jo situācija var būt arī pretēja, kad vasarā elektroenerģija ir lēta, bet ziemas mēnešos - dārga.
Protams, acīgākajiem un vērīgākajiem šo pārdomu lasītājiem nebūs paskrējis garām fakts, ka nav punkta ar labumu jeb naudiskas aplēses kalkulāciju tam kWh skaitam un vērtībām, ko gūst pats mikroģeneratora īpašnieks, saņemot atpakaļ neto norēķinu sistēmā iepludinātās kWh, kuras no labuma neapšaubāmi jāmīnuso. Bet vel nav pienācis laiks, to precīzu vērtību ierakstīšanai kalkulācijā sakarā ar skaidrojumu iepriekšējā rindkopā nav iespējams noteikt, bet jau šobrīd starpība pastāv.
Tad sakarā ar izskanējušo informāciju par Sadales tīkla iesniegto tarifu projektu SPRK, kurā mikroģeneratoriem paredzēts tāds pats ampērmaksas jeb pieslēguma jaudas tarifa pieaugums kā visiem pārējiem elektroenerģijas pieslēgumu īpašniekiem, kuri nav investējuši savus līdzekļus Valsts kopējās energoneatkarības veicināšanā, tīras sagadīšanās pēc atsaucu atmiņā Civillikuma 869. un 855. pantus.
855. Auglis šā vārda plašākā nozīmē ir katrs labums, ko var iegūt, galveno lietu lietojot.
Auglis šaurākā nozīmē ir viss tas, ko no lietas dabū vai nu kā tās dabiskos ražojumus, vai kā ienākumus, ko tā nes sakarā ar sevišķām tiesiskām attiecībām; pirmā gadījumā augļus sauc par dabiskiem, otrā - par civīliem. Pie pēdējiem skaitāmi nomas un īres maksas un kapitāla procenti.
869. Izdevumus, ko taisījusi trešā persona ne pašai lietai, bet lietas augļiem un to ražošanai, ievākšanai un glabāšanai, nes vai atlīdzina tas, kas šos augļus saņēmis, un tādā mērā, kādā tie viņam devuši labumu.
Nu un tagad manas pārdomas.
1) Abstrahējoties no detalizētiem sīkumiem un aprēķinu metodikas nepareizības un/vai precizitātes, no minētajiem faktiem un prezumpcijām, var secināt, ka koncerns (protams, kopā arī ar citiem elektroenerģijas tirgotājiem citu pieslēgumu gadījumā) mikroģenerācijas periodā marts-septembris ir guvis labumu jeb augļus no mikroģeneratora darbības augļiem ne mazāk kā EUR 1244,52 jeb 1244,52/8,5=146,47 EUR uz 1 uzstādīta saules mikroģeneratora 1 kw 7 mēnešu periodā jeb 177 EUR mēnesī ražošanas perioda (8,5 kw sistēmai) jeb aptuveni 103 EUR visa gada garumā mēnesī. Un papildus šim vēl ir velēšanās un aprēķini piemērot ievadaizsardzības automāta jaudas paaugstināto tarifu?
2) Izmaksas un ienākumus starp koncerna ietilpstošiem uzņēmumiem nevar skatīt atrauti no šo uzņēmumu grūtās pelņas vai ciestiem zaudējumiem (izmaksām). Pretējā gadījumā sanāk tā, ka mātesuzņēmumam ir superpeļņa, jo ir ienākumi, bet meitasuzņēmumiem ir mākslīgi radīti zaudējumi (izmaksas), kas savā ziņā piedalās mātes uzņēmuma superpeļņas radīšanā. To paredz SGS jeb starptautiska grāmatvedības standarta dažādas to daļās aprakstītie principi. Vēl jo vairāk, meitasuzņēmumu izmaksu palielinājumu nebūtu korekti attiecināt uz patērētājiem, neņemot vērā koncernā ietilpstošo uzņēmumu kopējo bilanci un kopējo pelņas/zaudējumu apmēru.
3) ja SPRK pieņems plānoto tarifu projektu, neizvērtējot patiesās tarifu plāna iesniedzēja izmaksas un ienākumus, ka arī attiecibas ar mātesuzņēmumu attiecībā uz ienākumu/izmaksu atzīšanu, ne mazāk kā 10 000 mikroģeneratoru īpašnieku (patērētāji) savu aizskarto interešu aizstāvībai pastāv potenciāls uzsākt kolektīvo tiesvedības procesu - "class action lawsuit" 1*. Pret Latvijas valsti ka koncerna un tajā ietilpstošo meitsabiedrību kapitāldaļu turētāju.
1* A class action, also known as a class-action lawsuit, class suit, or representative action, is a type of lawsuit where one of the parties is a group of people who are represented collectively by a member or members of that group. The class action originated in the United States and is still predominantly a US phenomenon, but Canada, as well as several European countries with civil law, have made changes in recent years to allow consumer organizations to bring claims on behalf of consumers.
Attēlā - AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, kurš jau vairākas dienas mēģina izvairīties no atbilžu sniegšanas uz nepatīkamiem jautājumiem par izšķērdību koncernā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
