Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
“Austošā Saule” uzsver, ka latviešu leģionāru lietotais vairodziņš Latvijas karoga krāsās NAV nacisma simbols. Ne Latvijas karoga krāsas, ne vairogs, ne uzraksts “Latvija” – ne atsevišķi, ne kopā – nav un nekad nav bijuši saistīti ar nacistisko ideoloģiju.
Latviešu leģionāri šo vairodziņu nēsāja, lai skaidri apliecinātu savu piederību Latvijai un atšķirtos no vācu vienībām.
Līdzīgu simbolu Latvijas karoga krāsās šodien izmanto Latvijas Republikas Zemessardze, kas ir viens no mūsu valsts aizsardzības balstiem.
1940. gadā Latvijas valsts tika okupēta, bet Latvijas Ideja dzīvoja caur tiem, kas cīnījās un nezaudēja ticību. Latviešu leģionāri nodzēsa “Baigā gada” nepretošanās kaunu – par to mēs esam viņiem parādā mūsu cieņu! Leģiona vairodziņš simbolizēja mūžīgo Latviju – augstāko Ideju, ko neviena sveša vara nevar iznīcināt!
Šodien, kad pasaule pamazām sāk atteikties no politkorektuma diktētās cenzūras, Latvijai nav jāsteidzas pa priekšu un jācenzē sava vēsture.
Latviešu leģiona vairodziņš ir būtiskas mūsu tautas vēstures pieredzes un nacionālās pašapziņas simbols, un tam ir vieta mūsu publiskajā telpā.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.