Iesaki rakstu: 
Kaut lielākā uzmanība pēdējās nedēļās ir vērsta uz ASV politiķu izteikumiem, ir jāuzsver, ka tieši Latvijas valdības politika pēdējos gados ir vājinājusi valsts drošību. Ne amerikāņi, ne “ļaunie populisti” nav vainojami pie šīm kļūdām – tās ir “Jaunās Vienotības” vadītās valdības lēmumu sekas.
Drauds Latvijas drošībai – iekšējs un politisks.
Par nodokļu maksātāju naudu sponsorēts radio krievu valodā. Mangāna rūdas eksports uz krieviju – tieši tās armijai. “Progresīvo” radikālais kreisums. Prokremlisku partiju brīva darbība, kas rezultējusies ar lielu Latgales pilsētu nodošanu to pārvaldībā. Agresorvalsts pilsoņu brīva uzturēšanās Latvijā – ne tikai privātajā sektorā, bet arī valsts iestādēs, skolās un pat medijos. Arī “cūku komiksus” LSM nezīmēja amerikāņi, bet gan mūsu pašu censoņi, kuru vērtību kompass bija nojucis jau ilgi pirms Trampa ievēlēšanas. Šī ir realitāte, kas notikusi “Jaunās Vienotības” valdīšanas laikā. Un tagad šie cilvēki ir tie, kas sagrozīti atspoguļo ASV prezidenta jaunās administrācijas vēstījumus Eiropai.
Karš Eiropā plosās jau 11 gadus, bet lielākās Eiropas valstis vēl nav pamodušās.
ASV jaunā pozīcija par Eiropas lielāku iesaisti savas drošības jautājumos ir pamatota. Kamēr krievija 11 gadus netraucēti terorizē Ukrainu, Eiropas elites ir koncentrējušās uz klimata politiku, masu migrāciju un seksuālo minoritāšu jautājumiem, nevis spēju reāli aizstāvēt savas valstis. Vēl vairāk – Eiropa ir turpinājusi sadarboties ar krieviju. Agresorvalsts notrieca Nīderlandes pasažieru lidmašīnu, pārkāpa visus iespējamos pamiera līgumus, bet tikmēr Eiropa turpināja būvēt gāzes vadus un tirgoties ar krievu oligarhiem. Pēc 8 liekulības gadiem sekoja pilna mēroga karš. Eiropas ekonomiskais un demogrāfiskais potenciāls ir lielāks nekā krievijas, bet tā vietā, lai rīkotos izlēmīgi un agresīvi, Eiropa 11 gadus ir “paudusi bažas”. Taču vienīgā valoda, ko saprot krievija, ir spēks, nevis simboliski paziņojumi.
ASV politika mainās – mums jāņem vērā realitāte.
ASV rīkojas savās interesēs un nebūs aktīvāka Eiropas aizsardzībā par pašiem eiropiešiem. ASV pozīcijas par Ukrainu kļūst pragmatiskākas. Bažas par Ukrainas nodošanu šobrīd gan balstās mediju sensāciju meklējumos. Kas ir fakti? ASV uzstāj uz tūlītēju mieru. Tāpat ASV uzsver, ka Ukraina paliks tās aizsardzībā apmaiņā pret piekļuvi dabas resursiem, vienlaikus noliedzot tās iespēju iestāties NATO. Tāpat ASV nevēlas tikt pazemota un dot krievijai uzvaras sajūtu. Sarunas ir tikai sākušās un nav prognozējamas.
Latvijai jāsaglabā tās drošības balsti
Mēs esam politiska kustība, nevis politikas veidotāji, taču uzsvaram mūsu pozīcijas attiecībā uz Ukrainas neatkarību un Latvijas drošību:
Iekšējās drošības prioritāte un bruņošanās;
Pilnīgs atbalsts Ukrainai – nekādu miera sarunu bez Ukrainas. Minskas vienošanās jau pierādīja, ka “pamieri” ir krievijas iespēja pārgrupēties. Mērķis arvien ir krievijas sakāve;
NATO kā mūsu drošības garants – īpaši Baltijas, Polijas un Ziemeļvalstu sadarbība tajā. Apvienotie reaģēšanas spēki ar Lielbritāniju – praktiska aizsardzība, nevis teorētiskas iniciatīvas.
Eiropas federācija un Eiropas armija – kas slēpjas aiz šiem priekšlikumiem?
Tagad, kad ASV vairāk pieprasa no Eiropas, atsevišķi politiķi vēlas izmantot šo situāciju, lai veidotu Eiropas federāciju (ciešāku savienību) un Eiropas armiju. Taču šīs idejas izklausās savādi, ja to motivators ir Eiropas politiķu aizvainojums uz ASV par prasību palielināt aizsardzības izdevumus. Apvienošanās nevairos Eiropas drošību, ja katra atsevišķā dalībvalsts nevairos drošību pati. Ko nozīmētu Eiropas federācija? Latvijas neatkarības mazināšanu. Nacionālo valstu tiesību nodošanu Briseles birokrātiem. Migrantu kvotas kā priekšnoteikumu aizsardzībai. Neomarksistisku ideoloģiju kā politisku prasību.
Vai šāda Eiropas armija tās pašreizējā sastāvā tiešām būtu gatava aizstāvēt Latviju? Vācija arvien mokās ar vainas apziņu par Otro pasaules karu un pat nepieļauj domu par karu, bet Francija, kuras armija teorētiski ir spēcīgākā no Rietumvalstīm, konvencionālā karā nav karojusi gadu desmitiem. Regulāri notiek terora akti un slepkavības, kuras Rietumeiropā īsteno tās uzņemtie “bēgļi”. Vai arvien islamizētākā Rietumeiropa būs spēcīgs sadarbības partneris ilgtermiņā?
Reāls risinājums – Intermarium jeb Starpjūru savienība.
Lielāko nastu jau šobrīd nes valstis, kas ir vistuvāk krievijas robežai. Latvijas drošību garantēs nevis utopiskas Briseles federācijas idejas, bet gan spēcīga reģionālā alianse, saglabājot dalību NATO un ES. Baltijas valstis, Polija, Ukraina un Ziemeļvalstis kā Eiropas drošības mugurkauls. Cieša sadarbība ar ASV, reģionam sevi pozicionējot kā spēcīgu partneri, kam ir ko piedāvāt ASV gan militāri, gan vērtību ziņā, kas ir būtiski jaunajai ASV prezidenta administrācijai.
Latvijas drošība sākas ar mūsu lēmumiem!
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.