Iesaki rakstu: 
Latvija - kreatīvās d...šanas lielvalsts. Tāds patiesībā varētu būt atbilstošākais sauklis valsts un tās pārvaldes reklāmai. Paskaidrošu.
Pēdējās nedēļās esmu dzirdējis, ka 1) cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība; 2) Latvija tagad būs New Nordic, jo 3) notikšot strauja ekonomiskā transformācija, tāpēc 4) Integrācijas birojs meklē jaunus darbiniekus, ar esošajiem esot par maz, tos vajagot, lai atgrieztu tautiešus Latvijā.
Par visu pēc kārtas. To, ka cilvēks ir Latvijas galvenā vērtība, es izjūtu arī tīri personiski. Viņi pat manu bezdarbnieka pabalstu ir atņēmuši ar kovida sodiem, nevis daļu, bet visu, nu tā, ka līdz pēdējam santīmam.
Pat vairāk, man formāli ir jāmaksā alimenti, kam it kā vajadzētu būt neaizskaramai summai. Viņi pat to ir atņēmuši, bērni - valstij p...uj (piedodiet par vārda izvēli, bet tieši tāda valstij ir attieksme pret bērniem Latvijā), galvenais iekasēt par fake "uzticies zinātnei" izdomātajiem sodiem. Viņiem cilvēks esot galvenā vērtība. Reāli ņirdzīgi. Kreatīvi d…st varbūt mazāk vajag?
Tad par to New Nordic. Es sapratu. Jaunais nordiks būs ar bomžiem, kas ir pilna galvaspilsēta Rīga. Pa ziemu gan tagad būs mazāk palikuši. Jums daudziem tas ļoti nepatika, ka to iebāza sejā, jo acīmredzot patīk tā dzīvot, tā jau ir norma. Jaunais nordiks noteikti nebūs ar bērnu pusdienu galdu skolā, kāds ir Skandināvijā.
Es daudz nekomentēšu, bet gribas saprast, ko sevī ietver New Nordic? Straujo ekonomisko transformāciju? Ko tas nozīmē, to nezina pat neviens valdības ministrs. Pat premjers nezina. Tāpat kā nezināja, kas ir viedā reindustralizācija, kura izgaisa tieši tikpat strauji, cik daudzās naudas.
Un tad Integrācijas birojs. Pats par sevi tas ir perverss veidojums. Tieši ko viņi integrē valstī, kur naids ir top 1 lieta, kur aicina nodot Puškina grāmatas un visi, kuriem nav uzsieta prievīte un kuri nevicinās ar citas valsts karogiem, ir kremlini?
Es pārstāvu latviešu ģimeni ārvalstīs. Es formāli atbilstu visiem parametriem, lai mani valsts gribētu atpakaļ, jo beigu galā man ir ne tikai pilsonība, bet arī laba izglītība un bērni, kuri it kā esot valsts nākotne.
Iziesim pa punktiem. Punkts viens. Atlidot uz Latviju četru, piecu cilvēku ģimenei ir nereāli dārgi. Aizlidot uz jebkuru Eiropas valsti būtībā ir lētāk. Rīga vai Ņujorka ir līdzīgas izmaksas lidojumam. Kā Jūs tos cilvēkus atpakaļ dabūsiet, ja aizlidot uz sapņu zemi ir dārgāk nekā gandrīz jebkur citur aizlidot?
Punkts divi. Dzīvošana. Izmaksas Latvijā ir tik grandiozas, ka tur vairs nav pat New Nordic, tur jau ir stabils Four Seasons.
Punkts trīs. Darbs. Man kā bezdarbniekam piedāvā iet kursos, kur apmāca uztaisīt CV. Akmens laikmets. Valsts tam veselu Nodarbinātības aģentūru atvēl - kā sevi labāk prezentēt darba intervijā. Tie kursi laikam pilnīgiem atpalikušiem paredzēti.
Punkts četri. Skola. Bērnudārzs. Rīgā vispār pašvaldības bērnudārza rinda, šķiet, parasti pienāk devītajā klasē. Es nerunāšu par saturu, tāpēc nospiedošs vairums turīgu ļaužu savus bērnus ved uz privātām mācību iestādēm, kamēr bezdarbniekam kursi, kā uzrakstīt CV. Un tad ir jautājums, ja ved uz privātu skolu vai bērnudārzu, kāda starpība Latvijā vai ārpus tās?
Es uzskaitīju tikai dažas lietas, nedod, Dievs, ja vajag vēl veselības aprūpi. Ja ir nauda, tad ir veselības aprūpe, ja naudas nav, tad veselības aprūpes nav. Pensiju labu piedāvāsiet? Vienreiz pa četriem gadiem uz vēlēšanām plus divdesmit latus. Jeb es vienkārši neprotu iejusties latviskajā dzīvesziņā - viss mūžs jāpavada ciešanās un latviskajā dzīvesziņa - viss mūžs jāpavada ciešanās un cīņā.
Nu objektīvi. Ko Latvija var piedāvāt tiem simtiem tūkstošu aizbraukušo? Tukšus saukļus kā New Nordic, kā ekonomiskā transformācija. Tieši tāpēc Kreatīvās d...šanas lielvalsts būtu atbilstošākais un godīgākais no visiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
