Latvijā aptuveni 160 000 kredītņēmēju ir problēmas ar kredītu atdošanu
Jānis Riņķis29.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apritējuši 15 gadi, kopš Latvijas tiesas ir sākušas skatīt fizisko personu maksātnespējas lietas. Pirmo šādu lietu 2008. gada 23. jūlijā ierosināja (iniciēja) un pats šim procesam izgāja cauri, Jānis Āboliņš, kurš tagad jau vada Latvijas Kredītņēmēju asociāciju (LAKRA) – organizāciju, kas palīdz parādos nonākušiem cilvēkiem. Viņš arī skaidro, kas šajos gados ir paveikts likumdošanas jomā, kā noritējusi cīņa par kredītņēmēju tiesībām.
“Manā maksātnespējas procesa lietā tiesai vajadzēja trīs mēnešus, lai pieņemtu spriedumu, ar ilgām tiesas sēdēm un gariem paskaidrojumiem. Tas bija pirms apaļiem 15 gadiem, kad pats gāju šim procesam cauri. Šodien tiesa lēmumu pieņem astoņu dienu laikā, ņemot vērā visus tos grozījumus, ko mums kā asociācijai ir izdevies iestrādāt Maksātnespējas likumā. Citiem vārdiem sakot – maksātnespējas process ir kļuvis ne vien krietni īsāks, bet arī vienkāršāks, jo daudzas lietas ir atrunātas likumā. Tas arī droši vien ir uzskatāms par asociācijas lielāko sasniegumu visu šo gadu laikā,” stāsta Jānis Āboliņš.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) valdes loceklis uzsver, lai arī kopējais kredītņēmēju skaits Latvijā nav precīzi nosakāms, tomēr ir dati, par kuriem var runāt. Piemēram, zināms, ka Latvijā ir apmēram 160 000 kredītņēmēju, kuriem ir problēmas ar kredītu atdošanu. No šī skaita aptuveni 15 000 cilvēku jau izgājuši maksātnespējas procesu, kas divām trešdaļām no šī skaita arī ir veiksmīgi noslēdzies. Tieši Latvijas Kredītņēmēju asociācija (LAKRA) ir sniegusi savu atbalstu un dažāda veida palīdzību aptuveni 5000 cilvēku.
Pats asociācijas vadītājs gan atzīst – vienīgais tieslietu ministrs, kas visu šo gadu laikā ir izrādījis patiesu interesi par kredītņēmēju problēmām un ticies ar asociācijas pārstāvjiem, ir Gaidis Bērziņš. “Ir bijusi tikšanās arī ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, kā arī Saeimā laba sadarbība izveidojusies ar deputātu Viktoru Valaini, kurš visos sasaukumos vienmēr ir izrādījis interesi par kredītņēmēju problēmām. Tomēr jāteic – mūs nepamet sajūta, ka kredītņēmēju problēmas kļūst “aktuālas” tikai pirms kārtējām vēlēšanām, jo tieši tad vienmēr tiek pieņemti nozīmīgākie likuma grozījumi. Mēs kā asociācija, protams, vēlētos, lai šī situācija mainītos. Lai atsaucība un entuziasms, no politiķu, un jo sevišķi – ministru puses, būtu tikpat liels arī visā pārējā laikā,” paužot nākotnes cerības, ar savu līdzšinējo pieredzi dalās LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvji šobrīd aktīvi darbojas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padomē. Līdz ar to – piedaloties kā Tieslietu ministrijas darba grupās, tā arī Saeimas komisijās, kur tiek skatīti jautājumi, kas skar kredītņēmēju intereses un tiesības.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
