Latvija piespiež Baltkrieviju pārorientēt savu tranzītu uz Krievijas ostām
Grigorijs Zubarevs, „Image-Case”25.11.2012.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Pietika Baltkrievijas prezidentam pieminēt, ka viņa valstij ir izdevīgi pārorientēt tranzītu no Baltijas valstīm uz Krievijas ostām, kā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis metās mierināt tautas masas, ka ekonomiskie faktori un servisa līmenis runājot par labu Latvijas ostām. Pat vēl vairāk – citēju portālu Delfi – „.. šī brīža situācijā mūsu ostām bažām nevajadzētu būt”. Taču, kā ziņo aģentūra Interfax, Baltkrievijas valdības pirmais vicepremjers Vladimirs Semaško šādi pamatojis gatavību pārorientēt tranzītu no Latvijas ostām uz Krieviju: „.. tās ir absolūti ekonomiskas intereses.”
Tad kurš no abiem uzdod vēlamo par esošo? Diemžēl Magonis! Mēs kārtējo reizi ļāvāmies nacionālai izpriecai – kāpt uz veciem grābekļiem. Savulaik Ventspils mērs A.Lembergs cerēja, ka Krievija nekur nedēsies bez naftas vada uz Ventspili un tādēļ viņš, būdams jauks un gudrs, varēs piespiest Krievijas pusi maksāt atbilstoši viņa nosacījumiem. Ak, vai, nē! Tagad Latvija nevar nopelnīt, pat pārdodot tukšo zemē ierakto cauruli metāllūžņos.
Un, lūk, pašreiz liekuļo Latvijas dzelzceļa vadītājs, jo tieši viņš ar Satiksmes ministrijas ziņu liedza Ventspils ostai tranzītu no Baltkrievijas – kālija sāli – miljonu tonnu apjomā. Kāpēc? Tajā bija ieinteresēts Lembergs. Pazaudējot kontroli pār naudas straumēm terminālī Kālija parks, pilsētas saimnieks varēja atzīt par labu esam finansiāli nožņaugt sadumpojušos termināli – tad netiec tu nevienam! – un pārcelt savas aktivitātes uz Rīgas ostu.
Faktiski kālija sāls no Baltkrievijas uz Ventspili pārstāja kursēt 2009.gadā. Es izpētīju šo lietu, sākot no pirmās dienas. Lūk, notikumu hronoloģija.
12.11.08. Latvijas un Baltkrievijas premjerministru I.Godmaņa un S.Sidorska tikšanās laikā tiek atzīts tranzīta svarīgums starp abām valstīm.
04.12.08. Presē noplūst informācija, ka 2009.gadā tarifs baltkrieviem līdz Ventspilij tiks paaugstināts no 5,68 līdz 6,45 latiem par sastāva kilometru. Lai nomierinātu gan kravu nosūtītājus, gan saņēmējus, LDz meitas uzņēmums LDz Cargo izplata preses relīzi, kurā paziņo, ka 2009.gadā tarifs par pārvadājumiem netiks paaugstināts. Piedevām LDz valdes priekšsēdētājs U.Magonis un satiksmes ministrs A.Šlesers kopīgā preses konferencē sarāj presi par panikas celšanu un apgalvo, ka 2009.gadā tarifi nebūs augstāki kā 2008.gadā.
23.12.08. Piegādātājs Belaruskalij informē Ventspils termināli Kālija parks, ka LDz Cargo darījusi zināmu par tarifu paaugstināšanu 2009.gadā 20-75% apmērā.
05.01.09. Pie Šlesera un Magoņa aizceļo vēstule no Kālija parka, kurā akcentēts, ka izvirzītie tarifi padara Ventspils virzienu nekonkurētspējīgu, salīdzinot ar Klaipēdas maršrutu. Kuģi, kas jau dodas uz Ventspili, lai tiktu piekrauti tālākam ceļam uz Indiju, maina kursu uz Klaipēdu. Terminālis lūdz apstiprināt premjera Godmaņa un LDz vadības apgalvojumus par tarifu likmju nemainīgumu.
06.01.09. Belaruskalij informē LDz, ka tranzītu caur Latvijas termināli raksturo drošība un augsta servisa kvalitāte, bet pats Kālija parks ir stratēģiski svarīgs baltkrievu eksportam, turklāt tas nepaaugstina maksu par saviem pakalpojumiem ne par eiro centu.
09.01.09. Kālija parks vēstulē Šleseram un Magonim uzsver, ka tarifu politikas dēļ vien janvāra pirmajā dekādē 100 tūkstoši tonnu kālija mēslojuma eksportēti caur Lietuvu, nevis Latviju. Tiek prognozēts, ka, turpinoties šādai praksei, 2009.gadā LDz Cargo nesaņemtais ienākums rezultātā veidos 2 miljonus eiro, bet Kālija parks zaudēs 1,5 miljonus eiro.
15.01.09. Belaruskalij savā vēstulē Šleseram un Magonim neslēpj vilšanos par LDz kursu, kas vērsts uz to, lai perspektīvā iznīcinātu Latvijas transporta koridora izmantošanu eksportam. Īpaši tiek uzsvērts, ka apstākļos, kad notiek globāla cenu pazemināšanās kurināmajam, Latvijas dzelzceļa tarifu paaugstināšana par 20% un virs tiem neizskatās ekonomiski pamatota.
22.01.09. Baltijas asociācija – Transports un Loģistika publicē paziņojumu, kurā norāda, ka LDz uzņēmis kursu uz Baltkrievijas tranzīta bloķēšanu, bet ministrs Šlesers uz šo situāciju piever acis. Asociācija brīdina, ka ķēdes reakcija var izplatīties arī uz Krievijas kravu nosūtītājiem. Šajā gadījumā LDz nesaņemtā peļņa veidos 7,5 miljonus eiro, bet Kālija parka zaudējumi – 7 miljonus eiro. Līdztekus cietīs gan Ventspils, gan Latvijas budžets.
27.01.09. LDz Cargo nosūta Kālija parkam līguma projektu, kurā tarifi par kālija mēslojuma pārvadāšanu 2009.gadā veido 7 eiro par tonnu salīdzinājumā ar 5,63 eiro 2008.gadā.
29.01.09. Arēnā iznāk Lembergs. Viņš kvēli aģitē par to, lai tranzīts no Baltkrievijas NEIETU uz Ventspili. Preses konferencē Ventspils mērs paziņo, ka Kālija parka un baltkrievu eksportētāju lūgumi 2009.gadā saglabāt tarifus 2008.gada līmenī nav pamatoti. Lai pilnībā piebeigtu Kālija parku, Ventspils mērs un patriots pauž vēlmi, lai Rīgā tiktu uzbūvēts Ventspilij alternatīvs terminālis.
12.02.09. LDz Cargo ierosina uzņēmumam Belaruskalij piekrist tarifu paaugstināšanai 2009.gadā, bet Latvijas koridora konkurētspēju ar lietuviešiem nodrošināt uz Kālija parka pārkraušanas tarifu samazināšanas rēķina. Par to, ka tie ir par 20% zemāki nekā Klaipēdā, tiek kautrīgi noklusēts.
17.02.09. Belaruskalij pieļauj kompromisu un atkal piekrīt Latvijas dzelzceļa tarifu paaugstināšanai. Šoreiz līdz 5,85 eiro par tonnu, kaut arī Lietuvai maksā 5,42 eiro.
27.03.09. Kālija parks informē Kasparu Gerhardu, kurš nomaina Šleseru satiksmes ministra amatā, ka Belaruskalij piedāvā jau ceturto tarifa variantu un ir gatavs maksāt par tonnas kālija sāls pārvadāšanu jau 6,11 eiro. LDz sniedz mutisku piekrišanu šādam tarifam. Tomēr pēc dažām dienām baltkrievi saņem no Latvijas kārtējo projektu, kurā pārvadājumu vērtība ir noteikta 6,69 eiro līmenī par tonnu. LDz konsekventi sper soļus, lai izspiestu Baltkrievijas tranzītu no Latvijas.
30.03.09. Baltkrievi atgādina U.Magonim, ka viņš personiski pārrunās ar Belaruskalij ģenerāldirektoru A.Bašuru mutvārdos saskaņoja dzelzceļa tarifa kompromisa likmi – 6,16 eiro par tonnu, taču tajā vietā, lai parakstītu atbilstošu līgumu, Latvijas puse tagad uzstāj uz 7,11 eiro par tonnu. Tādējādi Magonis jau ar pirkstu norāda, lai baltkrievu tranzīts aizvācās no viņa valsts.
01.04.09. Kālija parks nosūta vēstuli Gerhardam sakarā ar LDz kārtējo atteikšanos no agrāk sasniegtās mutiskās vienošanās. Atteikums tiek pamatots ar šādu pantiņu: par dzelzceļa pārvadājumiem ir pieņemts konfidenciāls iekšējais dokuments, saskaņā ar kuru kravu transportēšanas vērtība uz Rīgu veido 80% no Ventspils virziena, tādēļ tarifu pazemināšana baltkrieviem uz Ventspili nonāks pretrunā ar iepriekšminēto lēmumu.
Tomēr Lemberga sapnis vēl nav kļuvis par realitāti. Kālija mēslojumus pārkrauj nevis Rīgā, bet Ventspilī, un pagaidām netiek runāts par Ventspils ostas konkurenci ar Rīgu, bet gan par Ventspils konkurenci ar lietuviešu Klaipēdu, kur atrodas terminālis, kas ir spējīgs pārkraut baltkrievu kālija sāli. Taču LDz spēlē Lemberga pusē, kā rezultātā labumu gūst Lietuva. Trīs mēnešu laikā Ventspilī netiek pārkrauta neviena tonna kālija. Tas viss aiziet uz Klaipēdu. Jautājuma risinājuma summa – starpība 37 santīmos par tonnu starp Belaruskalij un LDz priekšlikumiem. Jāpiemin, ka Kālija parks gāja pretim līdz galējai robežai, tā tarifi par tonnas pārkraušanu ostā – par 90 eiro centiem zemāki nekā Klaipēdā. Piedevām Belaruskalij ir gatavs maksāt Latvijai par minerālmēslojumu tonnas pārvadāšanu par 64 eiro centiem vairāk nekā Lietuvai. Kālija parks lūdz satiksmes ministram palīdzību, lai saglabātu Latvijai baltkrievu kravu galvenās tranzītvalsts statusu. Ministrs klusē.
13.05.09. Kālija parks paziņo Gerhardam un Magonim, ka kālijs joprojām kursē nevis uz Ventspili, bet uz Klaipēdu, un Kālija parka iekšējās rezerves ir gandrīz izsmeltas, tāpēc uzņēmums spiests samazināt darbavietas. Uz Belaruskalij mēģinājumu fona izrādīt pretimnākšanu Ventspilij grūtos laikos LDz uzstāj uz tarifu 7,11 eiro par tonnu laikā, kad Lietuvas dzelzceļš noteicis to 5,42 eiro līmenī. Kālija parks ierosina pieņemt tarifu 6,16 eiro par tonnu, kam piekrīt baltkrievi, un tādējādi saglabāt Latvijas transporta koridora konkurētspēju.
10.06.09. Gerhards beidzot atbild uz lūgumu saglabāt baltkrievu tranzītu. Viņš paziņo terminālim, ka ministrijai nav tiesību iejaukties LDz Cargo tarifu politikā. Ministrs iesaka meklēt problēmas atrisinājumu nevis Rīgā, bet Baltkrievijā.
15.06.09. Kālija parks raksta premjeram Dombrovskim, ministram Gerhardam un „dzelžu ceļu” bosam Magonim. Parāda, ka pusgada laikā Ventspils vietā uz Klaipēdu aizripojis apmēram 1 miljons tonnu. Nulles pārkraušanas režīmā Latvijas kālija terminālis lūdz tikai vienu – godīgu konkurenci. Taču tas neietilpst Lemberga plānos.
25.06.09. Lembergs preses konferencē par Kālija parka dīkstāves cēloni nosauc tā it kā slikto sastrādāšanos ar uzņēmumu Belaruskalij. Par augsto sadarbības novērtējumu ar termināli, ko pastāvīgi uzsvēruši baltkrievu partneri, dabiski, ka netiek minēts ne pušplēsts vārds.
29.06.09. Belaruskalij vēstulē Gerhardam lūdz pievērst uzmanību nopietnajām problēmām, kas no 2009.gada 1.janvāra novedušas pie pilnīgas kālija mēslojuma eksporta pārtraukšanas caur Ventspili dēļ dzelzceļa tarifu krasas paaugstināšanas, tādējādi padarot Latvijas transporta koridoru nekonkurētspējīgu. Īpaši tiek uzsvērts, ka abu valstu premjeru tikšanās laikā šā koridora konkurētspējas nodrošināšana atzīta par prioritāru, bet LDz pozīcija novedusi gluži pie pretēja rezultāta. Tiek pausta cerība, ka ministrs atbalstīs eksporta atjaunošanu caur Ventspili.
29.06.09. Ziņu aģentūra BNS paziņo, ka LDz peļņa 2008.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, kritusies 2,1 reizi. Tajā pašā laikā dzelzceļa šefs Magonis deklarē, ka peļņa uzņēmumam nav pašmērķis.
11.11.09. Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers dodas uz Maskavu un tuvina Lemberga sapņa materializēšanos: nodrošinot līguma parakstīšanu ar Krievijas ķīmijas holdingu Uralhim par minerālmēslojumu termināļa būvniecību Rīgā, tādējādi nolemjot iznīcībai Baltkrievijas kālija mēslojuma tranzīta biznesu Ventspilī.
No kurienes tad aug kājas baltkrievu tranzīta aiziešanai no Latvijas uz Krievijas ostām pie Baltijas jūras? Savulaik es mēģināju atrast šīs pretvalstiskās politikas izskaidrojumu no Ivara Godmaņa, kurš ir kļuvis par Eiropas Parlamenta deputātu. Lūk, kāda izrādījās mūsu saruna:
– Ivar, Magoņa kungs man pavēstīja, ka noteikt baltkrieviem 6,16 eiro par kālija sāls tonnu, kas tranzītā tika eksportēta caur Ventspili, ir bijusi jūsu ideja. Pēc kādiem kritērijiem jūs vadījāties?
– Apsvērums ir acīmredzams: ja mūsu tarifi ir augstāki nekā lietuviešiem, tad baltkrieviem nav ieinteresētības sūtīt tranzītkravu apjomus caur Latviju, bet gan caur Lietuvu.
– Bet kālija sāls pārkraušanas tarifi Ventspilī taču ir zemāki nekā Klaipēdā, vai ne tā?
– Mani interesēja tarifu kopsavilkums, kas ietver sevī visas komponentes, tādēļ īpašu uzmanību es pievērsu dzelzceļa pārvadājumiem.
– Kad jūs bijāt premjers, Magonis mutiski saskaņoja jūsu atbalstīto dzelzceļa tarifa lielumu ar kravu nosūtītāju, taču, kad jūs pametāt premjera posteni, atšķirībā no Belaruskalij atteicās to fiksēt dokumentā. Kāpēc?
– Par visu, kas notiek tranzīta politikā pēc manis – par to ne pie manis. Ir atbildīgās personas, kas pašreiz darbojas šajā nozarē, pie tām arī griezieties.
Atbildīgās personas ir: satiksmes ministrs Ronis, LDz priekšnieks Magonis, LDz Cargo šefs Mačs. Taču kāda jēga! Man gadījās 2010.gadā Minskā piedalīties Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas apaļā galda sēdē. Toreiz Baltkrievijas Ekonomikas ministrijas pārstāvji akurāti izvirzīja jautājumu par tranzīta tarifiem caur Latviju. Bet Latvijas Satiksmes ministrijas ierēdņi ātri nolika baltkrievu kolēģus savā vietā – nav tēmas, ko apspriest. Lūk, toreiz es arī aizdomājos, kā interesēs brīžiem darbojas mūsu ekonomiskā bloka ministrijas? Skaidras atbildes joprojām nav. Toties ir ierēdņu neveikli mēģinājumi pārliecināt mūs, ka viss ir kārtībā. Melo!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
