Iesaki rakstu: 
"Nesaprotu, kāpēc neļauj slēgt tās nolādētās spēļu zāles, dēļ kurām cieš bērni, jo vecāki notriec naudu, izbrauc cilvēki uz ārzemēm, jo nespēj atdot spēļu parādus. Šī nepiekrišana no pārējo politiķu puses pierāda savas intereses šajā biznesā. Respektīvi, tas pierāda, ka jaunie un kristāldzidrie jaunie politiķi jau ir sasmērējušies. Normāli būtu slēgt tās n-tās ieskrietuves, kas ir katra stūra un izveidot citur, kur, nebūtu jāiet garām tām elles durvīm, bērniem un visiem citiem, kuriem nav pietiekami stiprs raksturs…”
Tādu un līdzīgus komentārus (šim saglabāts oriģinālais izteiksmes veids) var lasīt diskusijā par Rīgas Domes lēmumu kaut kad nākotnē slēgt azartspēļu zāles. Komentētāji arī aicina atteikties no "tādas" naudas, bet Finanšu ministrijas bezkaislīgo secinājumu, ka, slēdzot zāles visā Latvijā, valsts budžets ik gadu zaudētu 36 miljonus EUR, "tautas balss" raksturo kā pārlieku materiālistisku un morāli nenobriedušu.
Būdams cilvēks, kas azartspēles nespēlē, pieņemu, ka ir daudz cilvēku ar jaunu, bezkompromisu morāli, kuri augstāku vērtību vārdā gatavi pieciest zemas algas un nožēlojamas pensijas, sliktus ceļus, nepietiekamu skaitu policistu, atpalikušu izglītības sistēmu, bezgalīgas rindas pie ārstiem un neiebilst, ka paliks vēl par kapeiku sliktāk, jo naudas budžetā būs vēl mazāk. Galvenais – nejauši neizlietot "sliktu" naudu.
Tad nu būtu tikai loģiski, ka tiek aizklapēti visi biznesi, kas atšķirībā no jogas, meditēšanas, ārstnieciskās vingrošanas un citām augstām nodarbēm kaitē cilvēkam.
Jāsāk, saprotams, ar alkohola tirdzniecības un ražošanas aizliegumu. Jo katram, kurš pats nelieto, ir skaidrs, ka alkohols nodzirda cilvēkus, izposta dzīves, tā dēļ vecāki pamet bērnus un bērni vecākus, aug noziedzība utt. Jāslēdz "Latvijas balzams" un daudzie alus brūži. Štrunts, ka tieši „Latvijas Balzama” produkcija ir tā, ko teju vai kā vienīgo no Latvijas var redzēt veikalu plauktos tālās zemēs.
Tālāk cigaretes. Vēzis un robs katra pīpmaņa ģimenes budžetā ir pietiekams iemesls. Slikta smaka mutē nemaz nav jāpiesauc.
Tad, protams, jālikvidē tādi apšaubāmas morāles kantori kā "Latvijas Loto" (valstij piederošs kaitnieks, kas gatavojas arī organizēt azartspēles internetā), totalizatori un derību vietas. To radītās nelaimes skatīt pirmajā rindkopā – daudz neatšķiras no azartspēlēm.
Turpinot jāaizliedz azartspēles internetā, kas pat valsts budžetā neko daudz neienes. Tiesa, kontrole un neatļautu mēģinājumu piedāvāt aizliegto augli internetā novēršana būs dārgs pasākums, taču visādiem "Betsafe" un "Olybet", kur var nospēlēties ne sliktāk kā zālēs, jāliek punkts. Viesnīcās arī, protams, jo Ušakova – Amerika - Juraša plāns gan ir labi domāts, taču panaivs, un spēlētāju pārvietošana no zālēm uz dārgām viesnīcām pēc būtības neko nemainīs. Jāaizliedz.
Tālāk jāņem pie dziesmas ātrie kredīti, bankas, saldināti dzērieni un maizes izstrādājumi, autosports un citi ekstrēmi sporta veidi, zolīte, medības utt. Vienīgi ar "zālīti" nekas nav jādara, - tā jau ir aizliegta, un šo netīro naudu sadala paši tirgotāji, nejaucot tur iekšā valsts budžetu.
Es ticu, ka mēs, latvieši, esam citādāki par visādiem tur amerikāņiem, kam ar sauso likumu nekas lāgā nesanāca. Mums ir efektīvi strādājoša valsts, kas spēs aizliegt, izkontrolēt un sodīt. Sanāks arī daudz labāk nekā kādreiz tēvočiem Andropovam un Gorbačovam.
Tomēr galvenais ir beigt gausties, ka valstij pietrūkst naudas. Mums toties būs augstas morālās normas un vērtības.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
