Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Es esmu Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente, bet neesmu, ļoti atvainojos, lupatu lelle…” – tā kādā intervijā izteikusies šī brīža LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. Tomēr notiekošais ap šo biedrību rada neticību, ka Aizsilnieces kundze rīkojas savas profesionālās pārliecības vadīta vai visas sabiedrības veselības interešu labā. Varbūt politiķu interesēs? Varbūt dziednieku interesēs? Bet varbūt homeopātu un šarlatāniem ticošu pacientu interesēs?

Tas, kas tagad notiek LĀB, diemžēl to irdina pa satrunējušām vīlēm. Ne īsti stratēģijas, ne vienotas nostājas par būtiskiem jautājumiem brīdī, kad visas sabiedrības palīdzības skatieni ir vērsti uz ārstiem. Vadītājam jo īpaši smagā vētrā, ir jāsaglabā vēss prāts un jāpieņem racionālus lēmumus. Jā, varbūt tas ir grūti, jo vajag mugurkaulu un spēju nolikt malā intrigu vērpeti.

Arī paši biedri norādījuši, ka biedrības vadības pults īsti nav kārtībā un kuģis lēnām virzās uz sēkļa, un varbūt nepieciešamas pirmstermiņa vēlēšanas. Iespējams, tas ir akūti nepieciešams risinājums, ja jau konflikts samilzis tik tālu, lai valde atkāptos no amatiem. Kāda gan var būt runa par vienotu pieeju sabiedrības veselības jautājumiem, ja LĀB iekšēji nespēj vienoties, vai sejas maskas bērniem skolās ir vai nav nepieciešamas? Izskatās, ka sejas masku lietā uzvarēja dziednieku intereses, jo īsti medicīnisku pamatojumu šiem viedokļiem grūti rast.

Kā norādījuši žurnālisti, “LĀB nav parasta nevalstiska organizācija. Tai vēsturiski liela sociāli politiska ietekme, tai skaitā attiecībā uz regulējuma izmaiņām nozarē, kā arī būtisks valsts deleģēts uzdevums – ārstu sertificēšana”. [1]

Par lielo sociālpolitisko ietekmi šobrīd nāk smiekli caur asarām, ņemot vērā vēl svaigi prātā palikušo skandālu ap imunologu, kam uznāk kāre uzmākties pacientēm.  Diemžēl šis jautājums netiek nekā risināts. Šajā lietā dominēja mamutu intereses – aizvēsturiskais domāšanas veids un princips “vajadzēja iekraut pa ģīmi un iet prom”.

Pārsteidzoši, ka tik augsta ranga mediķi un organizācijas vadītāji joprojām dzīvo ar šiem principiem, īpaši laikmetā, kad visu pasauli pārņēma “Me Too” atklāsmju vilnis. Šķiet, Latvija uz to piever acis un pieglauž ausis. Un ko tad, ja iekraujot pa ģīmi, ārsts ar to pašu uzmacīgo pirkstu kraus pacientei pretī? Bail pat domāt, kādi lēmumi vēl tikušu pieņemti, balstoties uz līdzīgiem principiem, ja ko tādu spējīgs pateikt viceprezidents un prezidente tam neiebilst.

Taču LĀB problēma ir ne vien bērnu sejas maskas un seksuālā domāšanā kropli  medicīnas praktiķi. Tā šobrīd kļuvusi par pasīvu organizācija, kas dus uz sava statusa un tikai retā gadījumā (iespējamas, kad tas izdevīgi kādām politiskām interesēm) izrāda iniciatīvu, piemēram, domājot, kam vairāk vajadzētu apbalvojumu un kāpēc būtu izdevīgi nolikvidēt galvenā speciālista amatu.

COVID 19 vakcinācijas jautājums diemžēl iestrēdzis spēlē “padod tālāk”. Vai varam runāt par stipru un profesionālu LĀB vadību, ja prezidente jautājumu forvardē kolēģiem un galva nezina, ko rumpis dara. Izskatās pēc filmas „Interni”, kur dakterim Bikovam, lai nodotu kvalifikācijas eksāmenus, bija jāguļ ar eksaminētāju.Tikai COVID situācija nav seriāls, kam var rakstīt kādas sērijas beigas vien gribas. Tā ir atbildība par cilvēku dzīvībām un ārstiem, kas šīs dzīvības glābj.

Diemžēl nākas domāt, vai tikai LĀB šodien kļuvusi par pasīvu organizāciju, kurai nav sava stingra mugurkaula un kura, iespējams, vadās pēc mēness fāzēm vai citiem dabas likumiem un zintnieku ticējumiem, nevis pēc profesionālas, vienotas stratēģijas un vīzijas.


[1] https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-krize-vai-latvijas-arstu-biedribu-piemeklejusi-skelsanas/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...