Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt
Ivars Jakovels*15.08.2017.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Ķemertiņu reģistrs nav joks
Lai arī cik neticami tas izklausās, fakts, ka mazmājiņas būs jāreģistrē pilnīgi visiem, nav joks. 27. jūnijā lēmums tika pieņemts valdības sēdē, atbalstot projektu "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu", kuru sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministrija skaidro, ka projekts ir izstrādāts, jo ir nepieciešamība pēc vienlīdzīgas pieejas, regulējot gan centralizēto, gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu. Acīmredzot ministrijas ieskatos jānodrošina vienlīdzība starp viensētā dzīvojošu pensijas vecuma tanti un lielu uzņēmumu Rīgas centrā – teikums “Viens likums, viena taisnība visiem” tiek saprasts pārāk burtiski.
Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!
Kādā visiem zināmā latviešu filmā izskan frāze: “Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!” Laikam jau, ja vieniem no mazmājiņas sākas kultūra, citiem ar mazmājiņu beidzas reāla izpratne par lietu kārtību. Iekasējot soda naudas no pensionāriem, kuri nebūs reģistrējuši savus ķemertiņus, mēs neveicināsim Latvijas ekonomisko uzplaukumu. Ne velti liela sabiedrības daļa ir sašutusi par šādu valdības lēmumu un saredz tajā tikai kārtējo mēģinājumu iekasēt naudu.
Papildus darbs pašvaldībām
Laika gaitā valdība ir pieņēmusi ne vienu vien lēmumu, par kuru pirmajā brīdī sabiedrība ir sākusi paust sašutumu, taču vismaz ir bijusi vieta diskusijai par lēmuma lietderību un racionalitāti. Šis gan nebūs tas gadījums. Līdzās lēmuma absurdajai pusei jāņem vērā, ka tas nozīmē papildu slogu arī pašvaldībām, kuru darbiniekiem būs tas gods veidot reģistru. Tā sakot, kārtīgam pašvaldības darbiniekam turpmāk savā novadā vai pilsētā būs jāzina katra mazmājiņa.
Vai savas mazmājiņas anketu jau aizpildīji?
Visiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem (lasi, katrai tantei laukos) vietējai pašvaldībai būs jāiesniedz informācija par piemājas mazmājiņas sistēmas veidu, t.i., vai konkrētajā adresē atrodas un tiek izmantotas lokālās attīrīšanas iekārtas vai septiķis, vai krājtvertne. Un katrai pašvaldībai būs jāinformē iedzīvotāji, kā pareizi ziņot par savu ķemertiņu, proti, ir uzdots informēt iedzīvotājus, ka tas jādara, sagatavot reģistrācijas formu (veidlapu) un norādīt, kādā veidā un kur šis reģistrācijas pieteikums jāiesniedz (noteikumi paredz iespēju to darīt klātienē, pa pastu vai elektroniski).
Jāinformē arī par katrām izmaiņām
Un vēl būtiski ņemt vērā, ka, aizejot uz pašvaldību un piereģistrējot savu ķemertiņu, nevar ar mierīgu sirdi doties mājās un aizmirst par to uz visiem laikiem. Ja mainās mazmājiņas īpašnieks, izmantotā sistēma vai tā vispār tiek likvidēta, piemēram, ierīkojot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai, par to atkal jādodas ziņot pašvaldībai.
* Jelgavas domes deputāts
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.