Latvijas Banka negrib izteikties par Rimšēviča atbalstu ēnu ekonomikai
L. Lapsa18.05.2011.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Ne Latvijas Bankas izcili labi apmaksātā padome, ne pati centrālā banka nevēlas izteikties par bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča „mazo grēciņu”, algojot kādu fizisko personu, bet izvairoties no nodokļu nomaksas. Oficiālā atbilde skan: jautājumi par to, vai ir atbalstāma Latvijas Bankas vadītāju izvairīšanās no nodokļu nomaksas darbinieku – fizisku personu algošanā, neesot Latvijas Bankas un tās padomes kompetencē.
Rimšēvičs vairākkārt publiski izteicies par ēnu ekonomikas apkarošanas nepieciešamību, taču marta vidū intervijā Latvijas radio atzina, ka no viņa bez kādas nodokļu nomaksas 100 latus saņem „cilvēks, kas palīdz sniegu notīrīt”. „Ja to uzskata par ēnu ekonomiku, tad... ēēē...” – šādi Rimšēvičs komentēja šo faktu, vēl piebilstot – tas, ka cilvēkam līdz 200 latu lieli ienākumi neesot jādeklarē, ļaujot arī iztikt bez nodokļu nomaksas par šo atalgojumu.
Tomēr no Valsts ieņēmumu dienesta Pietiek sniegtā skaidrojuma nepārprotami izrietēja – Latvijas Bankas prezidents, darbiniekam samaksājot skaidrā naudā, no likuma viedokļa ir apkrāpis valsti, liedzot tai saņemt par šo atalgojumu iedzīvotāju ienākuma nodokli. „Ja pakalpojuma sniegšanā saskaņā ar Darba likumu ir vērojamas darba attiecību pazīmes, ir slēdzams darba līgums. Minētajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba algas vispārējā kārtībā veic darba devējs,” skaidroja VID.
Savukārt Rimšēviča pieminētie 200 latu mēnesī saskaņā ar VID skaidrojumu attiecināmi uz citu situāciju – ja sniega tīrītājam šī nodarbe ir sistemātiska un līdz ar to uzskatāma par saimniecisko darbību: „Ja gūtais ienākums mēnesī pārsniedz 200 latus, tad fiziskai personai ir jāreģistrējas arī kā pašnodarbinātajai personai un jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.” Taču šajā gadījumā Rimšēvičam no pakalpojuma sniedzēja noteikti bijis jāpieprasa kvīts kā darījumu apliecinošs dokuments.
Latvijas Banka un tās padome ilgāku laiku pārdomāja, kādu atbildi sniegt uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem – vai arī Latvijas Banka atbalsta Rimšēviča viedokli, ka ir pieļaujams izvairīties no nodokļu nomaksas, ja tas notiek nelielos apmēros, un, ja tomēr šādu viedokli neatbalsta, kad un kā Latvijas Bankas padome reaģēs uz minētajiem I. Rimšēviča publiskajiem izteikumiem.
Nu Latvijas Banka izlēmusi, ka uz šādiem jautājumiem labāk neatbildēt. „Atbildot uz Jūsu 2011. gada 19. marta iesniegumu, informēju, ka Jūsu uzdotie jautājumi nav Latvijas Bankas un tās padomes kompetencē,” skan Latvijas Bankas pārstāvja Mārtiņa Grāvīša atbilde. Tikmēr kopš minētā atgadījuma Rimšēvičs ar runām par ēnu ekonomikas apkarošanas nepieciešamību vairs nav uzstājies.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
