Iesaki rakstu: 
Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Pieredzes bagāti ceļu būves eksperti ir pārliecināti - Latvijas ceļu būves uzņēmumu vidū valda kartelis. Gan Igaunijā, gan arī Lietuvā ceļu būvē pieejams viens un tas pats finansējums, bet ikviens, kas ir bijis kaimiņvalstīs, būs redzējis, ka tur būvēto ceļu kvalitāte pārsniedz Latvijā uz ceļiem redzēto. Kartelis un nepārtrauktas savstarpējās vienošanās ir iemesls, kāpēc ceļi tiek atjaunoti slinki, zemā kvalitātē un klienta - Latvijas Valsts ceļu pusē īsti nav izvēle.
Tikai nesen Latvijas tirgū sākuši arvien vairāk ienākt ārvalstu ceļu būves uzņēmumi ar ievērojami lielāku un starptautisku pieredzi. Ārvalstu uzņēmumi nav Latvijas karteļa sastāvdaļa, tāpēc arī cenas piedāvājums vietējiem bāleliņiem ir kā auksta duša - zemāks, bet atbilstošs tirgus cenām Eiropā.
Pēdējais aktuālākais nopietnais iepirkums, ko organizē Latvijas Valsts ceļi, ir par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kā karteļa miera iztraucētājs nostartēja starptautisks uzņēmums no Lietuvas Biseris.
Saskaņā ar konkursa piedāvājumu atvēršanas dokumentiem valsts ceļiem centra reģionos horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus Biseris piedāvājis veikt par 6,018 miljoniem eiro, kamēr Latvijas uzņēmējs AS A.C.B - par 8,026 miljoniem eiro. Vidzemes reģionā šos darbu Biseris piedāvā paveikt par 6,69 miljoniem eiro, bet SIA M-Z – par 9.97 miljoniem.
6,27 miljonu eiro summu Biseris piedāvā par Kurzemes ceļu marķējuma atjaunošanu, bet SIA CTB – par 10,88 miljoniem. Latgales reģionā Biseris piedāvājums ir 7,63 miljoni, bet SIA MKOR - 9,22 miljoni eiro.
Cenu atšķirības liecina, ka vietējie, iestagnējušie ceļu būves un ceļu atjaunošanas infrastruktūras krabji tika pārsteigti negaidīti. Mirklī, kad viņi to atskārta, sākās ļoti paniska rosīšanās un histēriski zvani politiskajiem jumtiem, lai taču uzspiež uz Latvijas valsts ceļiem un atrod veidu, kā nekaunīgo pretendentu diskvalificēt vai vismaz konkursu noraut!
Tuvākajās nedēļās mēs visi būsim liecinieki, vai Latvijas Valsts ceļi pieņems saimnieciski izdevīgāko lēmumu un spēs noturēties pretim spiedienam, īpaši situācijā, kad valsts tēriņiem Covid-19 krīzes apstākļiem jābūt pamatotiem un izsvērtiem, vai arī kartelis saņems savu iespēju iedzīvoties krīzes laikā. Negribas ticēt, ka Covid-19 pandēmijas ēnā kāds uzdrošināsies pieņemt neatbilstošus un bezkaunīgus lēmumus.
Pretēju viedokli par šo iepirkumu un tā uzvarētāju var izlasīt ŠEIT.
Seko mums 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
