Iesaki rakstu: 
Ar prasību Rīgas apgabaltiesā pret īru lidsabiedrību Ryanair par 368 000 eiro parādu, ko īri nav samaksājuši par LGS nodrošinātajiem gaisa satiksmes kontroles pakalpojumiem, vērsusies VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS). Vai sūdzību pieņemt, tiesa vēl lemj. Pirmais pieteikums iesniegts aizvadītajā nedēļā, bet atdots precizēšanai un šonedēļ iesniegts atkārtoti. Šo Pietiek rīcībā esošo informāciju apstiprināja arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), no plašākiem komentāriem trešdien atturoties.
Ryanair atteikšanos maksāt par LGS pakalpojumiem pamato ar slepenā līguma nosacījumiem, kuru parakstījis vēl satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL).
Ja sāksies tiesvedība, atklātībā, iespējams, nonāks visas ar Ryanair vēl Šlesera laikā slēgtās vienošanās, ko īru lidsabiedrība varētu izmantot kā argumentu tiesā, pieļāva ar gaidāmo tiesvedību saistīti avoti. „Protams, ir iespēja, ka viņi parādu samaksās,” pieļāva informēta amatpersona. Pietiek zināms, ka pēc ilgstošas sarakstes starp LGS un Ryanair, īru lidsabiedrība aizvadītā gada augustā jau samaksājusi 106 000 eiro par gaisa satiksmes kontroles pakalpojumiem, tomēr atlikusī parāda summa ir iespaidīga – 368 000 eiro.
Atteikumus maksāt par LGS sniegtajiem pakalpojumiem Ryanair sarakstē ar šo Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību pamatojot ar vēl Šlesera laikā slēgtā konfidenciālā līguma nosacījumiem, tiesa – lietojot vispārējus formulējumus. Sākoties tiesvedībai, galdā varētu tikt likti pavisam konkrēti pierādījumi, kas varētu sāpīgi trāpīt SM kādreizējo vadību.
Neoficiāli zināms, ka Ryanair puse nemaksāšanu LGS argumentē ar līgumā ar Starptautisko lidostu Rīga ietverto nosacījumu, ka visas iespējamās maksas jau iekļautas nodevā lidostai, ko Ryanair maksā par katru izlidojošo pasažieri. Līdz ar to Ryanair uzskata, ka šīs izmaksas jāsedz lidostai Rīga.
Pietiek jau ir rakstījis, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc Valsts kontroles protesta un Ģenerālprokuratūras uzdevuma, atsācis izmeklēšanu par to, vai bijušais satiksmes ministrs, tagad apvienības Par labu Latviju Saeimas deputāts Šlesers, kā atbildīgais ministrs parakstot slepeno atlaižu līgumu ar Ryanair, nav iesaistījies koruptīvos darījumos un vai, parakstot šo līgumu, ir ievērojis valsts intereses.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.