Iesaki rakstu: 
Noslēdzies konkurss par Izglītības un zinātnes ministrijas augstākā ierēdņa - valsts sekretāra amata vietu. Atklātā konkursā pusotra kandidāta konkurencē uzvarējis līdzšinējais Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs, kura kandidatūru virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā š.g. 13. novembrī. Ātrā virzīšana saistāma ar Reformu partijas vēlmi savu kandidātu iekļaut "budžeta paketē", proti, kaulēšanās raundā, kas piekrīt valsts budžeta 2013. gadam apstiprināšanai parlamentā.
Dmitrijs Kuļšs, kura karjeras izaugsmi saista ar vēlmi nodrošināt "izglītības eksportu" - valsts augstskolu pāreju pamatā uz krievu un angļu valodu, par savu līdzšinējo karjeru var pateikties Robertam Ķīlim. Kuļšs jau sagatavojis attiecīgus likumus, kā arī videoklipus kopā ar „Tukiša kompāniju”. Iepriekšējā pieredze saistāma kā referentam Lauku atbalsta dienestā. Arī departamenta direktora amatā Dmitriju Kuļšu, kurš līdz tam ministrijā bija nelielā Politikas koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks, bez pieredzes augstākās izglītības vadībā, bez konkursa iecēla Roberts Ķīlis.
Kuļšs ir ieguvis maģistra grādu finanšu ekonomikā, stažējies Ārhusas universitātē Dānijā. Blakus pamatalgai Kuļšs pamanījies sev izkārtot apmēram 14 000 eiro lielu stipendiju Latvijas Universitātē, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, vismaz pagaidām nav saskatījis interešu konflikta pārkāpumu Augstākās izglītības departamenta, kas uzrauga LU, rīcībā.
Konkursā zaudējusi ilggadējā (gandrīz divdesmit gadu pieredze ministrijā) valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka, kuras izvirzīšanu augstajam amatam saista ar Vienotības interesēm. Līdz šim viņu virzījuši ministri, kas pārstāvēja nu Vienotībā ietilpstošo partiju Jaunais laiks, saites ar Vienotības eksministriem vērojamas joprojām, tuvas attiecīgas ar augstskolu rektoriem ir redzamas, tādēļ faktiskā ministrijas vadītāja, biroja vadītāja Nellija Titova ir laika gaitā atsalusi pret Sīkas kandidatūru.
Lai arī publiskajā telpā Kuļšs pozicionēts kā patstāvīgi spriestspējīgs, kuram "nav jābūt pa ceļam ar Ķīli", faktiski zinātāji viņu raksturo pieklājīgākajā vārdā - kā "izpildīgu". "Karjerists" ir otrs piedienīgais epitets, jo jādomā, ka runas par "pelēcīgu līdēju" tomēr ir stagnātiskāko kolēģu greizsirdība par Kuļša straujo karjeru "Ķīļa laikos".
Kuļšam nav autoritātes augstskolu rektoru vidū, tāpat viņš nav pazīstams vispārējā izglītībā, taču to kompensē prasme ieklausīties ministra iecerēs un īstenot tās Ķīlim pieņemamajā nedaudz provokatīvajā, modernajā pārvaldes stilā, palīdzējušas arī viņa vietnieces saites Rīgas pilī, piedodiet, Melngalvju namā.
Tāpat viņam ir labas attiecības ar abām "rezerves kandidātēm" valsts sekretāra amatam - Reformu partijas VARAM valsts sekretāra sievu Nelliju Titovu un šaurās aprindās jau plaši pazīstamo ietekmīgo ministrijas intriganti Ilzi Muižnieci, kura faktiski vadīja iepriekšējā valsts sekretāra atlaišanas shēmu. Nellija un Ilze ir vairākas reizes publiskajā telpā jau minētas kā valsts sekretāres, ja Dmitrijs izgāžas.
Interesanti, ka mērķtiecīgā, viltīgā rakstura dēļ, kā arī kristītā vārda līdzības ar bijušo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu dēļ jaunizceptais ierēdnis jau kolēģu vidū iemantojis savdabīgu mīlināmo vārdiņu - "Viltusdmitrijs".
* Aija Dementjeva ir publikācijas autores literārais pseidonīms.
Foto - Latvijas Vēstnesis
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
