Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā izrādās, valsts azartspēļu uzņēmums Latvijas Loto pērn ir nodrošinājis ne tikai grandiozu – par gandrīz ceturto daļu – atalgojuma pieaugumu saviem trim valdes locekļiem, bet arī aptuveni 2000 eiro mēnešalgas trim, maigi izsakoties, maznoslogotiem padomes locekļiem – Finanšu ministrijas pārstāvim, Rīgas Tehniskās universitātes prorektoram un savulaik Nacionālajai apvienībai pietuvinātai bijušajai lidostas Rīga valdes loceklei. Pērn viņi šajā „barotavā” saņēmuši vairāk nekā 80 tūkstošus eiro.

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, Finanšu ministrijas ierēdnis Nilss Sakss (attēlā) savā pamata darbavietā pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī.

Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Jāpiebilst, ka abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.

Savukārt Latvijas Loto padomes priekšsēdētāja vietniece, 2012. gadā darbu lidostā Rīga zaudējusī un 2016. gadā Latvijas Loto iekārtotā Antra Duntava pērn valsts azartspēļu uzņēmumā atalgojumā saņēmusi 25 987 eiro.

Arī viņa pērn tikusi pie vērā ņemama atalgojuma palielinājuma (par gandrīz 11 procentiem), jo 2018. gadā atalgojumā Latvijas Loto saņēmusi „tikai” 23 424 eiro. Turklāt interesanti, ka papildus tam A. Duntava spējusi darboties arī „analītiskajā žurnālistikā”, saņemot algu uzņēmumā Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K.

Taču vislielākais brīnums ir tas, kā laiku valstisko azartspēļu stratēģiskajā vadībā ir atradis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Ingars Eriņš. Šis ir īss pārskats par viņa RTU un saistītā uzņēmumā pērn saņemtajiem ienākumiem:

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            97959.31         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            15614.22         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            25405.67         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            281.15 EUR

SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas iela 8  Alga    11040.00            EUR

Kā izrādās, neraugoties uz šo aizņemtību, I. Eriņš pērn vēl ir spējis nopelnīt gan 3692 eiro algu Fiskālās disciplīnas padomē, gan 25 987 eiro Latvijas Loto. Savukārt 2018. gadā valsts azartspēļu uzņēmuma padomes loceklis I. Eriņš saņēmis šādus ienākumus:

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto", 40003083998, Latvija, Rīga, Meistaru 19            Alga    23424.00         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Alga            94312.11         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Honorārs            2775.00           EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Alga            26847.34         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Alga            6210.27           EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   U.c. ienākumi         282.19 EUR

SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas 8         Alga    11040.00            EUR

Fiskālās disciplīnas padome, 90010248231, Latvija, Rīga, Smilšu 1     Alga    3425.04            EUR

Pašlaik VAS Latvijas Loto ir nosūtīti jautājumi par tās padomes pēdējos divos gados padarīto un saņemtā atalgojuma atbilstību. Jautājumi ir nosūtīti arī uzņēmuma kapitāldaļu oficiālajai turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...