Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts azartspēļu uzņēmums – AS Latvijas Loto (attēlā – valdes priekšsēdētāja Maija Kubli) pirms vairākiem gadiem slēpti no sabiedrības sāka attīstīt savu interaktīvo azartspēļu – faktiski interneta azartspēļu – projektu un vēl pašlaik mēģina slēpt gan summas, kas šajā laikā iztērētas šai apturētajai iecerei, gan arī to, kādas tieši iekārtas un tehnoloģijas – kurām pagaidām tā arī nav pielietojuma – šajā laikā ir iegādātas.

Pirms gandrīz trim gadiem, 2017. gada 25. oktobrī Māra Kučinska valdība pieņēma speciālu rīkojumu, kas bija attiecināts uz vienu konkrētu uzņēmumu – valsts azartspēļu kompāniju Latvijas Loto.

Rīkojums sastāvēja no viena pagarāka teikuma: „Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktu un 7. pantu, noteikt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" vispārējo stratēģisko mērķi - starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību.”

Tas, kas publiski netika pateikts, - balstoties gan uz šo rīkojumu, gan uz valdības lemto nepilnu pusgadu iepriekš, slēpti no sabiedrības tika sākta gatavošanās, lai Latvijas Loto sāktu pelnīt arī interaktīvo azartspēļu tirgū, kas patiesībā nozīmēja – sāktu piedāvāt arī azartspēles internetā.

Taču Latvijas Loto 2017. gada pārskatā par šo gatavošanos atrodamas ārkārtīgi skopas ziņas: „2017.gadā VAS “Latvijas Loto” veica sagatavošanas darbus un izstrādāja noteikumus interaktīvo izložu licences saņemšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.”

Šī ir vienīgā vieta gada pārskatā, kurā ir pieminēta interneta azartspēļu apgūšanas iecere. Savukārt nekādi dati par to, cik šī gatavošanās izmaksājusi, gada pārskatā nav atklāti.

Arī nākamajā, 2018. gadā investīcijas interneta azartspēļu ieviešanai netika atklātas, taču projekts strauji tika virzīts uz priekšu. „Pārskata periodā kapitālsabiedrībā turpināts darbs interaktīvo azartspēļu projekta ieviešanai, izvēloties tehnoloģiju piegādātājus un veicot darbības interaktīvo azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai,” bija norādīts Latvijas Loto gada pārskatā.

Taču 2019. gada sākumā Latvijas Loto vēlme sākt pelnīt arī uz interneta azartspēļu rēķina tika negaidīti apturēta, - nācās ievērot Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā minēto: „Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.”

Rezultātā 2019.gada 31.jūlija akcionāru sapulcē – kuras funkcijas pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāre – nācās pieņemt lēmumu pagaidām apturēt Latvijas Loto iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū.

Taču līdz pat šim, vairāk nekā gadu pēc pieņemtā lēmuma Latvijas Loto vadība nevēlas atklāt ne to, kādas bija investīcijas neveiksmīgajā interneta azartspēļu projektā, ne to, cik lielu daļu no tām ir nācies norakstīt.

Latvijas Loto nav Publisko iepirkumu likuma subjekts. Latvijas Loto iepirkumi tiek organizēti atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai,” – tas ir faktiski viss, ko šai sakarā vēlas paskaidrot M. Kubli vadītās valsts kapitālsabiedrības valde.

Atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai informācija par aktuālajam iegādēm tiekot publicēta uzņēmuma interneta vietnē, taču tur nekāda informācija par interaktīvo azartspēļu projektu nav atrodama. Ieguldījumi šim projektam nav atšifrēti arī Latvijas Loto gada pārskatos, uz kuriem tāpat norāda uzņēmuma valde.

Pašlaik sūdzība par informācijas slēpšanu jau ir nosūtīta uzņēmuma kapitāldaļu turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...